Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Trešajā lasījumā atbalstītie grozījumi Mobilizācijas likumā nosaka amatpersonas un iestāžu darbiniekus, kā arī kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu nozares pakalpojumu sniedzējus, kas nav pakļaujami mobilizācijai.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Šajā LV portāla apkopojumā – par aktuālajiem Saeimā iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem šonedēļ.
20. maijā Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus vairākos ar nacionālo drošību saistītos likumos, lai nostiprinātu valsts un sabiedrības funkcionēšanas nepārtrauktību valsts apdraudējuma gadījumā.
Ņemot vērā, ka izņēmuma stāvokļa un kara laikā var būt ierobežotas spējas nodrošināt kritiskās infrastruktūras pakalpojumus, grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz savlaicīgu gatavošanos un nepieciešamās darbības, kas jāveic, lai gādātu, ka, iestājoties attiecīgai situācijai, kritiskās infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums un arī iespēja turpināt darbu, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Izmaiņas paredz, ka par kritisko infrastruktūru tiek uzskatīti arī pakalpojumi, piemēram, elektroenerģijas, dabasgāzes, naftas produktu apgāde, valsts ceļu infrastruktūras uzturēšana, elektronisko sakaru un telefonlīniju pakalpojumu nodrošināšana. Tāpat arī neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamība, epidemioloģiskā drošība, zāļu un medicīnisko ierīču aprite, tostarp asins komponentu nodrošinājums, skaidrots likumprojekta anotācijā. Noteikti arī kritiskie finanšu pakalpojumi – skaidras un bezskaidras naudas maksājumi, kurus Latvijā sniedz Eiropas Savienības dalībvalstīs licencētas kredītiestādes.
Savukārt kā valsti apdraudošas situācijas noteiktas pret Latviju īstenotas pretlikumīgas ārvalsts militārās darbības, piemēram, militārā transportlīdzekļa vai citas, tostarp pretlikumīga attālināti vadāmas bezpilota militārās mehāniskās ierīces iekļūšana vai atrašanās Latvijas teritorijā, izlūkošana vai pretlikumīga piekļuve informācijas sistēmām, kā arī pretlikumīga militāro formējumu vai militāro formējumu bez pazīšanās zīmēm iekļūšana vai atrašanās Latvijas teritorijā.
Tāpat noteiktas par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgo institūciju veicamās darbības, lai novērstu to, ka apdraudējums valsts neatkarībai un teritoriālajai integritātei progresē līdz tieša militāra apdraudējuma statusam, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Savukārt trešajā lasījumā atbalstītie grozījumi Mobilizācijas likumā nosaka amatpersonas un iestāžu darbiniekus, kā arī kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu nozares pakalpojumu sniedzējus, kas nav pakļaujami mobilizācijai.
Ar grozījumiem likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” papildināti izņēmuma stāvokļa laikā nosakāmie tiesību ierobežojumi, kā arī noteiktas Ministru kabineta tiesības un kārtība, kā jāveic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas, un nosacījumi skaidrās naudas saņemšanai valsts apdraudējuma pārvarēšanai.
Lai pilnveidotu patērētāju interešu aizsardzības regulējumu, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Izmaiņas paredz Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) papildu tiesības izmeklēt, atklāt un novērst pārkāpumus, kas skar patērētāju kolektīvās intereses.
Regulējums papildināts ar jaunu nodaļu par patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību, ņemot vērā Eiropas Savienības regulu patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Grozījumi likumā bija nepieciešami, jo būtiski pieaudzis pārkāpumu skaits pret patērētājiem internetā, norādījuši likumprojekta autori.
Grozījumi ļaus efektīvāk un ātrāk risināt arī patērētāju strīdus. Vienlaikus jaunās pilnvaras nodrošinās efektīvāku patērētāju aizsardzību un samazinās tiem risku ciest zaudējumus no pārkāpumiem, kas skar patērētāju kolektīvās intereses.
PTAC varēs pieprasīt un saņemt no fiziskām un juridiskām personām, tostarp publiskām personām, visu lietas būtības noskaidrošanai nepieciešamo informāciju neatkarīgi no tās veida vai formāta, kā arī neatkarīgi no datu nesēja vai vietas, kurā tā tiek glabāta, tostarp veicot uzraudzību arī tiešsaistē.
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kas paredz pilnveidot nosacīti pirms termiņa atbrīvoto, ar probācijas uzraudzību notiesāto un nosacīti notiesāto uzraudzību un piespiedu darba izpildes kārtību, precizējot pienākumus, kuri minētajām personām ir jāievēro uzraudzības laikā, un paredzot kārtību, kādā var tikt pastiprināta elektroniskā uzraudzība.
Likumprojektā paredzēti gadījumi, kuros Valsts probācijas dienesta amatpersona varēs lemt par elektroniskās uzraudzības pastiprināšanu nosacīti atbrīvotajam. Iecerēts, ka gadījumā, ja notiesātais būs saņēmis brīdinājumu par elektroniskās uzraudzības grafika neievērošanu, pārvietošanos, kas neatbilst ar dienestu saskaņotajam maršrutam, un citos gadījumos, būs iespējams uzstādīt elektroniskās uzraudzības ierīci, kas ļauj papildus noteikt notiesātā atrašanās vietu. Savukārt, ja notiesātais būs saņēmis brīdinājumu par alkohola lietošanu elektroniskās uzraudzības laikā, viņam varēs uzstādīt elektroniskās uzraudzības ierīci, kas ļauj attālināti kontrolēt iespējamu alkohola lietošanu.
Savukārt notiesātajam, kuram piemērots kriminālsods – piespiedu darbs –, lai nodrošinātu soda izpildi un mazinātu ļaunprātīgu izvairīšanos no soda izciešanas, plānots noteikt pienākumu pieteikties soda izciešanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas viņa dzīvesvieta, ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas. Tāpat plānots veikt citus ar piespiedu darba izpildes kārtību saistītus precizējumus.
Tāpat kodeksā plānots paredzēt rīcību gadījumā, ja uz visu mūžu notiesātais tiek atbrīvots nosacīti pirms termiņa, bet izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu un nonāk brīvības atņemšanas iestādē. Iecerētie grozījumi noteic, ka uz mūžu notiesātais, par kuru tiesa ir pieņēmusi lēmumu par pirmstermiņa uzraudzības laika aizstāšanu ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu, uzsāk izciest sodu slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, kurā izcieš sodu notiesātie, kas nav notiesāti uz visu mūžu.
Grozījumi paredz likumu papildināt ar jaunu regulējumu, kas nosaka kārtību, kādā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izvērtē jautājumu par atļaujas došanu notiesātajam saņemt un noteiktu laiku izmantot palīglīdzekli studiju turpināšanai, lai iegūtu augstākā līmeņa izglītību. Ņemot vērā, ka dažāda veida palīglīdzekļu (piemēram, datora) nodošana lietošanā notiesātajam ir saistīta ar iespējamiem drošības un noziedzības riskiem, grozījumi tostarp paredz noteikt, ka notiesātais varēs lūgt atļauju vienlaikus izmantot tikai vienu palīglīdzekli, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Ar likumprojektu iecerēts paplašināt arī vājdzirdīgo un nedzirdīgo ar brīvības atņemšanu notiesāto personu tiesības uz saziņu, paredzot tiesības uz videosaziņu. Izmaiņas nepieciešamas, jo minētajiem notiesātajiem invaliditātes dēļ nav iespējams pilnvērtīgi īstenot tiesības uz telefonsarunu.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz Ministru kabinetam deleģējumu noteikt intensīvās terapijas resursu izmantošanas principus Covid-19 pandēmijas laikā.
Iecerēts, ka ārstniecības personu profesionālo organizāciju un veselības aprūpes konsultatīvo institūciju izstrādātās rekomendācijas Covid-19 infekcijas ārstniecības procesa nodrošināšanai un rekomendācijas intensīvās terapijas ierobežotu resursu izmantošanai apstiprinās veselības ministrs.
Ierobežotu intensīvās terapijas resursu izmantošana un pacientu prioritizācija balstīta uz medicīniskajiem kritērijiem un veicina labvēlīgāko ārstnieciskā rezultāta sasniegšanu iespējami plašākam pacientu lokam iepretim situācijai, ja šāda prioritizācija netiktu veikta, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Saeima konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Bāriņtiesu likumā, ar kuriem iecerēts veicināt kvalitatīvu un savlaicīgu bērnu interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanu.
Ar grozījumiem plānots nodot bāriņtiesu Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas funkcionālajā pārraudzībā. Iecerēts, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija nodrošinās tiesiskumu gadījumos, kad ir konstatēts būtisks bērnu tiesību apdraudējums, kā arī gadījumos, kad pastāv bažas par būtisku bērna interešu aizskārumu. Proti, lietās par aizgādības tiesību pārtraukšanu, lietās par pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu, kā arī lietās par bērna ārpusģimenes aprūpi.
Bāriņtiesām ir uzticēta īpaši sensitīvu lēmumu pieņemšana, kas ietekmē katra bērna un aizgādnībā esošās personas, par kuru šis lēmums ir pieņemts, turpmāko dzīvi, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori.
Plānots, ka jaunā kārtība nodrošinās ne tikai pietiekamu aizbildnības un aizgādnības iestāžu darbības uzraudzību, bet arī kvalitatīvu un savlaicīgu bērnu interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanu, teikts likumprojekta anotācijā.
Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā. Ar tiem iecerēts arī pēc Covid-19 krīzes beigām saglabāt iespēju iesniegt iesniegumu Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam par vārda, uzvārda vai tautības maiņu elektroniski vai pa pastu.
Šobrīd, lai samazinātu klātienes kontaktēšanos, šāda iespēja ir paredzēta Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.
Plānots noteikt, ka iesniegumu arī turpmāk varēs iesniegt departamentā, nosūtot to pa pastu vai elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, kā arī izmantojot oficiālo elektronisko adresi (e-adresi) vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālu latvija.lv. Šāda iesniegšanas kārtība būtiski mazina administratīvo slogu iesnieguma iesniegšanas procesā, kā arī piedāvā sabiedrībai dažādus iesnieguma iesniegšanas kanālus, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā.
Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz ieviest elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru.
Likumu grozījumi rosināti, lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem Saeimas vēlēšanās balsot ar personas apliecību jeb eID karti.
Patlaban atzīmi par dalību vēlēšanās veic pasē, savukārt jaunā iecere paredz to izdarīt elektroniskā tiešsaistes režīmā vēlētāju reģistrā. Tādējādi tiktu nodrošinātas tiesības parlamenta vēlēšanās piedalīties arī tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pilsoņa pases.
Kā iepriekš atzīmēja par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga, komisija saņēmusi atzinumu no Finanšu ministrijas par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu tehniskā risinājuma izstrādei.
Aprēķini liecina, ka tiešsaistes vēlētāju reģistra izveidei Centrālajai vēlēšanu komisijai nepieciešami gandrīz 500 tūkstoši eiro, savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei – 570 tūkstoši eiro.
Jāatgādina, ka no 2023. gada 1. janvāra Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, personas apliecība (eID karte) noteikta par obligātu personu apliecinošu dokumentu.
Lai stingrāk kontrolētu aizdomīgus pasta sūtījumus, kā arī paplašinātu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iespējas efektīvāk veikt šādu sūtījumu kontroli, Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Pasta likumā un ar to saistītos likumprojektus.
Izmaiņu mērķis ir paplašināt muitas iestādes tiesības attiecībā uz pārrobežu pasta sūtījumu pārbaudi, aizdomīgo pasta sūtījumu izņemšanu, glabāšanu un iznīcināšanu, teikts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi paredz definēt aizdomīgu pasta sūtījumu. Paredzēts noteikt, ka tas būs pārrobežu pasta sūtījums, par kuru ir aizdomas, ka tas satur narkotiskās vai psihotropās vielas, šo vielu izgatavošanai paredzētos izejmateriālus (prekursorus), jaunas psihoaktīvas vielas vai to saturošus izstrādājumus.
Ja pasta komersantam būs aizdomas par aizliegto vielu un priekšmetu sūtīšanu, tam būs jāinformē ne tikai Valsts policija, bet arī VID, paredz konceptuāli atbalstītie grozījumi.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja likumprojekta par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu virzīšanu skatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.
Likumprojekts piedāvā risinājumu, kā izbeigt dalīto īpašumu privatizētās daudzdzīvokļu mājās, piešķirot uz likuma pamata ēkas īpašniekiem vienpusējas tiesības izpirkt mājai piesaistīto zemi par tās kadastrālo vērtību. Likumprojekts paredz būtisku valsts atbalstu visu administratīvo darbību veikšanai, lai izbeigšanas process būtu ēkas īpašniekam pēc iespējas vienkāršs un lētāks, nekā visas darbības veicot pašam.
Saeimas Budžeta un finanšu nodokļu komisija trešdien, 19. maijā, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, lai nodokļu maksātājiem vienkāršotu nodokļu nomaksu.
Vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums paredzēts kā brīvprātīga iespēja nodokļu maksātājiem nodokļa nomaksā izmantot īpašu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.
Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts paredzēts, lai no saimnieciskās darbības gūtajiem ieņēmumiem aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus un pārskaitītu tos vienotajā nodokļu kontā.
Izmantojot vienkāršoto risinājumu, vairs nebūs jāiesniedz attiecīgo nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas, kā arī pašam nodokļu maksātājam nebūs jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa.
Plānots, ka par saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu nodokļu maksātājs varēs pieteikt kontu, kurš nav viņa pamatkonts un kurš ir atvērts kredītiestādē, kas saviem klientiem piedāvā šādu pakalpojumu. Vienu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu varēs izmantot dažādu nodokļu režīmu piemērošanai. Kontu varēs mainīt uz citu kontu tajā pašā vai citā kredītiestādē, nodrošinot vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma un nodokļa iekasēšanas nepārtrauktību.
