SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
15. martā, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
4
4

Stingrāks regulējums tiešsaistes tirdzniecības platformām

FOTO: Freepik

No šīgada 1. janvāra līdz ar grozījumiem Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā ir ieviests jauns uzraudzības mehānisms tiešsaistes tirdzniecības platformām. Mazajiem uzņēmumiem, kas tirgo savas preces šādās platformās, būs vieglāk īstenot savas tiesības un risināt strīdus – turpmāk komersantus strīdu risināšanā drīkstēs pārstāvēt biedrības un nodibinājumi. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzraudzīs platformas un pārkāpumu gadījumos varēs piemērot sodu.

īsumā
  • Izmaiņas attiecas tikai uz tādām tiešsaistes platformām, kas sniedz tiešsaistes starpniecības pakalpojumus komerciālajiem lietotājiem, lai tie varētu piedāvāt preces vai pakalpojumus patērētājiem.
  • Likums regulē tiešsaistes starpniecības pakalpojumu platformu uzraudzību, kuru Latvijā veiks Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
  • Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas informāciju Latvijā ir ap 80 tiešsaistes tirdzniecības platformu.
  • Tā kā pakalpojumu sniedzēji atrodas izdevīgākā pozīcijā, viņi var izmantot komersantu atkarību, patvaļīgi nosakot un mainot līguma noteikumus un platformas darbības principus.
  • Ja netiks izpildītas regulā noteiktās prasības, tad būs iespējams izmantot piespiedu mehānismu un efektīvu strīdu risināšanas līdzekli.
  • Tagad varēs tapt īpašas reģistrētas biedrības un nodibinājumi, kas tiesīgi pārstāvēt komerciālo un korporatīvo tīmekļvietņu lietotāju intereses, tostarp celt prasību tiesā.
  • Februāra beigās neviena biedrība vai nodibinājums nav izrādījis interesi par to, lai tiktu iekļauts Komerciālo un korporatīvo tīmekļvietņu lietotāju interešu pārstāvības reģistrā.

Likuma grozījumi izstrādāti pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulas (ES) 2019/1150 par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos prasības, norādīts likumprojekta anotācijā.

LV portāls jau rakstīja, ka šāds regulējums Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek īstenots pirmo reizi.

Attiecas uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem

Regula un Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma grozījumi attiecas tikai uz tādām tiešsaistes platformām, kas sniedz tiešsaistes starpniecības pakalpojumus komerciālajiem lietotājiem, lai tie varētu piedāvāt preces vai pakalpojumus patērētājiem. Proti, tādām tiešsaistes platformām, kuras darbojas kā starpnieks starp saimnieciskās darbības veicēju un patērētāju.

Pēc Ekonomikas ministrijas informācijas, Latvijā ir ap 80 tiešsaistes tirdzniecības platformu. Piemēram, jaunais regulējums aizsargā to saimnieciskās darbības veicēju intereses, kuri sadarbojas ar tādām tirdzniecības platformām kā “Bolt”, “Wolt” un “220.lv”, norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). 

Savukārt tādi tiešsaistes platformu pakalpojumu sniedzēji, kas tieši neiesaistās komersanta un patērētāja attiecībās, neietilpst regulas tvērumā. Piemēram, tajā neietilpst starpnieki, kas darbojas tikai starp uzņēmumiem, kā arī tiešsaistes tirdzniecības veicēji, kas pārdod savus produktus bez starpniekiem, kā pārtikas preču e-veikali vai zīmolu mazumtirgotāji.

PTAC veic uzraudzību

Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums paredz piešķirt jaunas pilnvaras PTAC kā uzraugošajai institūcijai.

Tā kā Latvijā reģistrētie saimnieciskās darbības veicēji tiešsaistes starpniecības pakalpojumus izmanto klientu sasniegšanai, to darbība un pastāvēšana lielā mērā ir atkarīga no tiešsaistes starpniecību pakalpojumu sniedzējiem, skaidro zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” partnere Ieva Andersone. Tādējādi pakalpojumu sniedzēji, atrodoties izdevīgākā pozīcijā, var izmantot komersantu atkarību, patvaļīgi nosakot un mainot līguma noteikumus un platformas darbības principus.

PTAC, veicot uzraudzību, ir tiesīgs pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju un citus pierādījumus no tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumu sniedzējiem vai lietotājiem, kā arī komersantiem likt novērst pārkāpumus.

Tāpat PTAC ir tiesīgs piemērot tiešsaistes starpniecības pakalpojumu platformām soda naudu, ja konstatētais pārkāpums ir būtisks vai ir radījis komerciālajam vai korporatīvo tīmekļvietņu lietotājam materiālus zaudējumus, kas nav atlīdzināti, kā arī ja pārkāpums ir atkārtots. Maksimālais piemērojamais soda naudas apmērs ir 14 000 eiro.

Ja tiešsaistes starpniecību platformu pakalpojumu sniedzējam uzliktie pienākumi netiek izpildīti labprātīgi, tad, veicot lēmuma piespiedu izpildi, PTAC var piemērot piespiedu naudas sodu ne vairāk kā 2800 eiro vienā reizē.

Atbildot uz jautājumu, vai gada pirmajos divos mēnešos, kopš spēkā ir jaunais regulējums, ir konstatēti kādi pārkāpumi, PTAC Patērētāju informēšanas un komunikācijas daļas vadītāja Sanita Gertmane norādīja, ka regulas piemērošanas gadā ir paredzēts apzināt situāciju P2B (“Platforms to Business”) jomā un informēt tirgus dalībniekus par prasībām.

Var apvienoties biedrībā vai nodibinājumā

Likums arī paredz Ekonomikas ministrijai izveidot jaunu – Komerciālo un korporatīvo tīmekļvietņu lietotāju interešu pārstāvības – reģistru, kurā ietvertas Latvijā reģistrētas biedrības un nodibinājumi, kas tiesīgi pārstāvēt komerciālo un korporatīvo tīmekļvietņu lietotāju intereses, tostarp vērsties PTAC vai celt prasību tiesā.

“Šis būs jauns pārstāvības mehānisms Latvijas civilprocesā, un tam vajadzētu atvieglot komersantu iespējas vērsties pret platformām, kas piemēro neatbilstošus noteikumus,” saka I. Andersone. “Vienam mazam uzņēmumam varētu būt grūti vērsties pret lielo platformu milzi. Tāpēc ir paredzēts, ka tagad būs iespēja radīt īpašas biedrības un nodibinājumus, kas apvienos vairākus šādus mazos uzņēmumus un varēs celt prasības tiesā kopā. Tiek ieviests kaut kas līdzīgs ASV pazīstamajam kolektīvo prasību mehānismam, kas Latvijā un ES līdz šim nebija īpaši populārs.”

Tiek ieviests kaut kas līdzīgs ASV pazīstamajam kolektīvo prasību mehānismam, kas Latvijā un ES līdz šim nebija īpaši populārs.

Ekonomikas ministrija informēja, ka februāra beigās neviena biedrība vai nodibinājums nav izrādījusi interesi par to, lai tiktu iekļauta Komerciālo un korporatīvo tīmekļvietņu lietotāju interešu pārstāvības reģistrā.

Kā iespējams risināt strīdu

Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma grozījumi tiešā veidā nav attiecināmi uz patērētāju tiesību aizsardzību, piemetina zvērināta advokāte. Tomēr patērētājiem ir izdevīgi, lai platformas pakalpojumi būtu godprātīgi un caurskatāmi. Piemēram, ja platforma piemērotu netaisnīgus starpniecības noteikumus, tad uzņēmumam varētu rasties pārmērīgi izdevumi, kas galu galā padarītu arī preci vai pakalpojumu dārgāku vai nepieejamāku patērētājam.

Kā piemēru strīda situācijai “Sorainen” pārstāve min gadījumu, kad Latvijā reģistrēts komersants vada nelielu lauku viesnīcu, kas savu pakalpojumu piedāvāšanai un klientu piesaistei izmanto populāru naktsmītņu rezervācijas lietotni, piemēram, mājaslapu booking.com. Ja tiešsaistes platforma bez iepriekšēja paziņojuma un pamatojuma ir pārtraukusi starpniecības pakalpojumu sniegšanu komersantam un izņēmusi viesnīcas piedāvājumu no mājaslapas, tad komersants savas tiesības var aizsargāt vairākos veidos.

Komersants var nosūtīt sūdzību tiešsaistes platformu pakalpojuma sniedzējam iekšējā strīdu izskatīšanas procedūras ietvaros, kā arī izmantot mediāciju. Regula paredz, ka šādai procedūrai ir jābūt aprakstītai platformas lietošanas noteikumos.

Ja tomēr strīdu neizdodas atrisināt, tad komersants pats var vērsties PTAC vai arī pie biedrības vai nodibinājuma, kas iekļauts Komerciālo un korporatīvo tīmekļvietņu lietotāju interešu pārstāvības reģistrā.

Reģistrā iekļautās biedrības vai nodibinājumi ir tiesīgi komersanta vārdā vērsties PTAC, kā arī pārstāvēt komersantu tiesvedībā. Tādējādi komersantam jāiegulda mazāks laiks, meklējot juridisko palīdzību.

Ieviesti saskaņā ar godprātīgu praksi

Uzņēmuma “Bolt” reģionālais vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis grozījumus Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā kopumā vērtē pozitīvi: “Tie ieviesti saskaņā ar godprātīgu praksi – uzlabos gan patērētāju, gan mūsu sadarbības partneru tiesības un aizsardzību.”

“Uzņēmums “Bolt” vienmēr ir pievērsis ļoti nozīmīgu lomu tādai platformas darbības realizēšanai, lai tā atbilstu labai uzņēmējdarbības praksei un sadarbības partneriem būtu iespēja realizēt savu darbību drošā un atbalstošā veidā, bet klientiem – saņemt augstas kvalitātes pakalpojumu,” norāda K. Ķezberis. “Līdz ar ES regulas stāšanos spēkā bija nepieciešams vien pieņemt dažas formālas izmaiņas lietotnē. Platformām ir jānodrošina informācija par pārvadājumu pakalpojuma sniedzēju, jāpakļaujas datu uzglabāšanas prasībām, kā arī skaidri jānorāda kontaktinformācija patērētāju sūdzību jautājumos u. c. Šādas prasības “Bolt” platformā tika ieviestas jau pirms normatīvu izmaiņām, līdz ar to lietotāji būtiskas izmaiņas nenovēroja.”

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU