SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
07. augustā, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
4
4

Stingrāk regulēs tiešsaistes platformu darbību

Regulas izpratnē “tiešsaistes platformas” ir tiešsaistes tirdzniecības vietas, tiešsaistes lietojumprogrammu tirdzniecības vietas un sociālie mediji, kā arī tiešsaistes meklētājprogrammas – neatkarīgi no to reģistrācijas vietas, ciktāl tie sniedz pakalpojumus ES reģistrētiem komerciālajiem lietotājiem (komersantiem), kas savukārt piedāvā preces vai pakalpojumus ES patērētājiem.

FOTO: Freepik

Pēc gada Latvijā būs jāsāk ievērot nupat jūlijā publicētās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas nosacījumi. Regulas mērķis ir radīt taisnīgu, pārredzamu un prognozējamu uzņēmējdarbības vidi uzņēmumiem un tirgotājiem, kas pakalpojumu sniegšanai patērētājiem izmanto tiešsaistes platformas. Jaunā Regula pamatā attiecas uz komersantiem, kas sadarbojas ar koplietošanas platformām, un tā tieši neskar pakalpojuma lietotājus. Latvijā šobrīd darbojas ap 50 šādu platformu.

īsumā
  • Regula attiecas uz komersantiem, kas sadarbojas ar koplietošanas platformām, un tā tieši neskar pakalpojuma lietotājus.
  • Šis Eiropas Savienības dokuments nākotnē varētu reglamentēt apmēram 50 Latvijā strādājošo platformu.
  • Eiropas Komisijas veiktais platformu darbības izvērtējums parādīja, ka gandrīz 50% Eiropas uzņēmumu, kas darbojas tiešsaistes platformās, saskaras ar problēmām.
  • Tiešsaistes platformām līdz 2020. gada 12. jūlijam būs jāpārskata un jāpilnveido līgumi un tajos ietvertie platformu lietošanas nosacījumi.

Eiropas Parlamenta (EP) un Padomes Regula par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos pieņemta 20. jūnijā. Šāds regulējums Eiropas Savienības līmenī tiek īstenots pirmo reizi.

“Regulas galvenā doma – nevajadzētu sasteigt un pārregulēt jaunos biznesa veidojumus, lai nebremzētu digitālās ekonomikas attīstību. Otrs aspekts: biznesa organizācijas iestājas par pārredzamību un skaidrību koplietošanas platformās,” skaidro Ekonomikas ministrijas (EM) Eiropas Savienības (ES) un ārējo ekonomisko attiecību departamenta direktores vietnieks Jānis Zakovics, uzsverot, ka Regula attiecas uz komersantiem, kas sadarbojas ar koplietošanas platformām, un tā tieši neskar pakalpojuma lietotājus.

Populāras trīs nozarēs

LV portāls publikācijā “Sadarbības ekonomikai nerakstīs speciālu likumu; pilnveidos nozaru regulējumu” jau vēstīja, ka Latvijā strauji attīstās tāda uzņēmējdarbības forma kā sadarbības ekonomika jeb koplietošanas platformas. Tās īpaši kļuvušas populāras kopfinansējuma, vieglo pasažieru pārvadājumu un viesu īstermiņa izmitināšanas jomās.

EM skaidro, ka sadarbības ekonomika attiecas uz uzņēmējdarbības modeļiem, kuros uzņēmējdarbības aktivitātes atvieglo pakalpojuma koplietošana vai vairāku dalībnieku sadarbošanās. Proti, sadarbības ekonomikas pamatā ir trīs dalībnieki: pakalpojumu sniedzējs, lietotājs un starpnieks, kas, izmantojot tiešsaistes platformas, mobilās lietotnes vai citus risinājumus, savieno pakalpojumu sniedzēju ar lietotāju.

Reglamentē ap 50 platformu Latvijā

Šis Eiropas Savienības dokuments nākotnē varētu reglamentēt apmēram 50 Latvijā strādājošo platformu. “Digitālā vide pēdējos gados ļoti attīstās – 2016. gadā Latvijā bija identificētas tikai 11 platformas,” tā EM pārstāvis.

Savukārt Eiropas Savienības vienotajā digitālajā tirgū jaunie noteikumi attieksies uz visu tiešsaistes platformu ekonomiku – aptuveni 700 uzņēmumiem, kas ietver gan pasaules milžus, gan arī ļoti mazus jaunuzņēmumus.

Regulas izpratnē “tiešsaistes platformas” ir tiešsaistes tirdzniecības vietas, tiešsaistes lietojumprogrammu tirdzniecības vietas un sociālie mediji, kā arī tiešsaistes meklētājprogrammas – neatkarīgi no to reģistrācijas vietas, ciktāl tie sniedz pakalpojumus ES reģistrētiem komerciālajiem lietotājiem (komersantiem), kas savukārt piedāvā preces vai pakalpojumus ES patērētājiem (piemēram, “Google Play”, “Apple App Store”, “Facebook”, “Instagram”, “Uber”, “Youtube”, “Amazon”, “eBay”, “Taxify”, “City24”, “PērkamKopā” u. c.).

Kādas ir problēmas

Pēc “Eirobarometra” aptaujas datiem, gandrīz puse (42%) mazo un vidējo uzņēmumu ES norādīja, ka izmanto tiešsaistes tirdzniecības vietas, lai pārdotu savus produktus un pakalpojumus. Eiropas Komisijas (EK) veiktais platformu darbības izvērtējums parādīja, ka gandrīz 50% Eiropas uzņēmumu, kas darbojas platformās, saskaras ar problēmām.

Eiropas Komisijas konstatētās problēmas Eiropas Savienības tiešsaistes platformu darbībā ir:

  • neskaidri iekšējās kārtības noteikumi;
  • negodīgu tirdzniecības metožu izmantošana;
  • efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu trūkums.

Jāpilnveido līgumi un lietošanas nosacījumi

Saskaņā ar Regulā noteikto tiešsaistes platformām līdz 2020. gada 12. jūlijam būs jāpārskata un jāpilnveido līgumi un tajos ietvertie platformu lietošanas nosacījumi. Platformām tiek noteikti šādi pienākumi:

  • skaidri noteikt visu informāciju platformu izmantošanas līgumos un lietošanas noteikumos, arī platformas lietošanas ierobežojumus. Ja tos maina, uzņēmumi ir jāinformē vismaz 15 dienas iepriekš;
  • informēt komersantus, ja to darbība platformā tiek apturēta, norādot lēmuma pamatojumu. Ja šāds lēmums vēlāk tiek atcelts, komersanta darbība jāatjauno iepriekšējā apjomā;
  • saprotami noteikt meklēšanas rezultātu secību ietekmējošos faktorus u. c. platformu darbības būtiskos nosacījumus. Piemēram, galvenos parametrus, kurus izmanto, pēc ranga sarindojot preces un pakalpojumus vietnē.

Dažas tiešsaistes platformas ne tikai nodrošina tirdzniecības vietu, bet vienlaikus ir arī pārdevēji tajā pašā tirgū. Saskaņā ar jaunajiem pārredzamības noteikumiem platformām būs izsmeļoši jāatklāj visas priekšrocības, ko tie piešķir saviem produktiem attiecībā pret pārējiem. Tām ir jāatklāj, kādus datus tās vāc, kā tos izmanto un – jo īpaši – kā tādos datos dalās ar citiem saviem uzņēmējdarbības partneriem. Personas datiem tiks piemēroti Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumi.

Varēs vērsties ES tiesās

Lai nodrošinātu efektīvas tiesiskās aizsardzības iespējas, platformām tiek noteikts pienākums veidot un izmantot bezmaksas iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmas, ar kuru starpniecību komersanti var risināt platformu lietošanā radušās problēmas. Platformu līgumos un lietošanas noteikumos paredzēts noteikt brīvprātīgu mediācijas kārtību, norādot vismaz divus iepriekš noteiktus mediatorus, pie kuriem strīdā iesaistītās puses var vērsties. Vienlaikus pusēm netiek ierobežotas tiesības pēc abpusējas vienošanās izvēlēties citus mediatorus.

Regulas galvenā doma – nevajadzētu sasteigt un pārregulēt jaunos biznesa veidojumus, lai nebremzētu digitālās ekonomikas attīstību. Otrs aspekts: biznesa organizācijas iestājas par pārredzamību un skaidrību koplietošanas platformās.

Tāpat Regula dod iespēju arī attiecīgajām prasībām atbilstošajām organizācijām, apvienībām vai publiskām iestādēm vērsties ES dalībvalstu tiesās ar prasību pret tiešsaistes platformu pakalpojumu sniedzēju, ja tiek konstatēts Regulas prasību pārkāpums. Sarakstu ar šādām iestādēm izveidos un publicēs Eiropas Komisija sadarbībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Prasībām atbilstošās iestādes varēs brīvprātīgi pieteikties iekļaušanai sarakstā.

No pienākuma izveidot iekšēju sūdzību izskatīšanas mehānismu vai no pienākuma nosaukt mediatorus ir atbrīvoti mazie platformu uzņēmumi, kuros ir mazāk nekā 50 darbinieku un kuriem ir mazāk nekā 10 miljonu eiro apgrozījums.

Prasības jau gandrīz ievēro

Kopbraukšanas platformas “Bolt” pārstāve Kristīne Šeiko uzsver, ka Regula būtiski neietekmēs pasažieru pārvadājumu platformas darbību, jo “Bolt” jau izpilda lielāko daļu Regulas prasību. “Kā klienti, tā vadītāji ir informēti gan par tarifiem, gan kategorijām, gan citu ar pakalpojumu saistīto informāciju. Arī izmantošanas nosacījumi ir brīvi pieejami pat pirms pakalpojuma lietošanas,” tā K. Šeiko.

“Bolt” ir gatavi pielāgoties gaidāmajām izmaiņām, un atsevišķas Regulas prasības, kas vēl nepieciešamas, sola ieviest paredzētajā laikā visos ES tirgos, kuros “Bolt” ir aktīvs, – galvenokārt tās būs dažas izmaiņas lietošanas noteikumos.

Pasažieru pārvadājumu sniedzējam Ivaram Lipskim sadarbība ar “Bolt” ir laba: “Četrus gadus braucu ar taksometru “Baltic Taxi”, tāpēc varu salīdzināt. Ar aplikāciju strādāt ir vieglāk un ērtāk.” Tā kā kopbraukšanas platformas iekaro tirgu, tarifi, viņaprāt, ir pārāk zemi – valstij būtu jānosaka tarifa minimālais slieksnis.  

Būs jāveic izmaiņas

Savukārt Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš atzīst, ka “Regula skars kopfinansēšanas platformas, kas darbojas kā starpnieki starp patērētājiem un uzņēmumiem, kuri sniedz kreditēšanas pakalpojumus, kā arī aizdevumu piedāvājumu salīdzināšanas platformas”.

Tā kā Regula tiks piemērota tikai pēc gada, alternatīvo finanšu pakalpojumu uzņēmumiem ir laiks izanalizēt pašreizējo darbību un sagatavoties jaunajam regulējumam, norāda G. Āboltiņš. Viņš pieļauj, ka uzņēmumi varētu mainīt lietošanas noteikumus, nodrošināt papildu informācijas pieejamību klientiem, izveidot iekšējo sūdzību izskatīšanas sistēmu un veikt citus uzlabojumus.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU