SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
10. maijā, 2019
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Ekonomika
3
3

Sadarbības ekonomikai nerakstīs speciālu likumu; pilnveidos nozaru regulējumu

Avots: Eiropas Komisija

Strauji attīstoties tādai uzņēmējdarbības formai kā sadarbības ekonomika jeb koplietošanas platformas, Latvijā tās kļuvušas populāras kopfinansējuma, vieglo pasažieru pārvadājumu un viesu īstermiņa izmitināšanas jomās.  Sadarbības ekonomika starp vairākiem komersantiem sniedz jaunas priekšrocības gan patērētājiem, gan uzņēmējiem. Lai jaunajam uzņēmējdarbības modelim nodrošinātu skaidru un līdzsvarotu normatīvo vidi, valdība nolēmusi pilnveidot nozaru regulējumu.

īsumā
  • Sadarbības ekonomika attiecas uz uzņēmējdarbības modeļiem, kur uzņēmējdarbības aktivitātes atvieglo pakalpojuma koplietošana vai vairāku dalībnieku sadarbošanās.
  • Latvijā sadarbības ekonomika visvairāk ir attīstījusies kopfinansējuma, vieglo pasažieru pārvadājumu un viesu īstermiņa izmitināšanas jomās.
  • Nav nepieciešams izstrādāt vienu kopīgu normatīvo aktu, kas reglamentētu pilnīgi visas sadarbības ekonomikas jomas, bet izvērtēt katru sektoru atsevišķi.
  • Patlaban tiek pilnveidots regulējums pasažieru pārvadājumu ar vieglo auto un tūrisma jomā, bet radīts jauns likumprojekts kopfinansējuma pakalpojumu nozarē.

Konceptuālajā ziņojumā, kuru izstrādājusi Ekonomikas ministrija (EM), skaidrots, ka sadarbības ekonomika attiecas uz uzņēmējdarbības modeļiem, kur uzņēmējdarbības aktivitātes atvieglo pakalpojuma koplietošana vai vairāku dalībnieku sadarbošanās. Proti, sadarbības ekonomikas pamatā ir trīs dalībnieki: pakalpojumu sniedzējs, lietotājs un starpnieks, kas, izmantojot tiešsaistes platformas, mobilās lietotnes vai citus risinājumus, savieno pakalpojumu sniedzēju ar lietotāju.

EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms norāda, ka sadarbības ekonomika nav atrauta no nozares, kurā tā eksistē, tikai tā ir cita uzņēmējdarbības forma. Latvijā sadarbības ekonomika visvairāk ir attīstījusies kopfinansējuma pakalpojumu (piemēram, “Mintos”, “Twino”), pasažieru pārvadājumu ar vieglo auto (piemēram, platformās “Bolt” (iepriekš “Taxify”) un “Uber”) un viesu īstermiņa izmitināšanas (piemēram, platformās “Airbnb.com”, “booking.com”) jomās.

Cik populāra ir sadarbības ekonomika

Eiropas Komisijas (EK) veiktajā pētījumā secināts, ka Eiropas Savienībā (ES) kopumā ir 651 platforma dažādās jomās. Transporta jomā darbojas tādas platformas kā “BlaBlaCar”, “SnappCar”, “Uber” un “Taxify”, viesu izmitināšanas jomā – “Airbnb”, “Vimdu”, “LoveHomeSwap”, “Homeaway”, finanšu sektorā – “Prosper”, “Zopa”, “Conda.eu”, “Anaxago”, “Wiseed” un “SeedMatch”.

Latvijā kopumā transporta, izmitināšanas un finanšu sektorā darbojas 11 platformas, un to kopējais tirgus apjoms 2016. gadā sasniedza 157,7 miljonus eiro, nodrošinot 3162 darbvietas. Vērtējot sadarbības ekonomikas lomu Latvijas tautsaimniecībā, EK secina, ka Latvija ir viena no vadošajām ES dalībvalstīm attiecībā uz platformu skaitu (3,59 platformas uz vienu miljonu iedzīvotāju), sadarbības ekonomikas ieņēmumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (0,63% no iekšzemes kopprodukta) un šajā jomā nodarbinātajām personām (0,33% no visiem), kas pārsniedz ES vidējo rādītāju.

Ir jāsaprot, ka savstarpējo aizdevumu platformu darbībai ir pārrobežu darījumu raksturs. Finanšu pakalpojumu sektors mainās, līdz ar to ir jāmainās arī normatīvajam ietvaram. Tas, kas derēja pirms pieciem gadiem, šodien vairs var nederēt.

Latvija ir “Top 3” Eiropas valstu vidū, kuru iedzīvotāji jau ir izmantojuši sadarbības platformas (Francijā 36%, Īrijā 35%, Latvijā 24%, Horvātijā 24%), un kuru iedzīvotāji regulāri izmanto sadarbības ekonomikas platformas (Īrijā 12%, Latvijā 9%, Francijā 7% iedzīvotāju). 

EK pētījumā, vērtējot uzņēmējdarbības vides piemērotību sadarbības ekonomikai, Latvija ierindota 22. vietā starp 28 dalībvalstīm. Latvija augstu novērtēta viesu izmitināšanas jomā, kas galvenokārt ir saistīts ar regulējumu nodokļu un mājokļu noteikumos, bet mazāk labvēlīgs vērtējums ir finanšu un transporta pakalpojumu jomā. Viszemāk Latvijā novērtēta sadarbības ekonomikas administrēšana.

Vai vajag vienu universālu likumu

Pēdējo gadu laikā sadarbības ekonomikas uzņēmumi ir radījuši gan lielas tirgus vērtības, gan asu konkurenci pašreizējiem tirgus dalībniekiem, rakstīts ziņojumā. Taksometru, viesnīcu un citu nozaru uzņēmumi, kā arī patērētāju tiesību aizsardzības pārstāvji un citi aktīvisti ir uzstājuši uz regulējumu, kas ierobežotu vai aizliegtu jaunu sadarbības ekonomikas dalībnieku ienākšanu tirgū, savukārt sadarbības ekonomikas uzņēmumi ir cīnījušies pret ierobežojumiem.

Latvijā nav atsevišķa normatīvā akta, kas vispārēji regulētu sadarbības ekonomiku, taču daži nosacījumi ir ietverti vairāku jomu normatīvajos aktos. Tāpēc aktuāls ir jautājums, vai vajag vienu universālu sadarbības ekonomikas likumprojektu, atklāj K. Soms. EM, tāpat kā Eiropas Komisija, uzskata, ka dalībvalstīm nav nepieciešams izstrādāt vienu kopīgu normatīvo aktu, kas reglamentētu pilnīgi visas sadarbības ekonomikas jomas, bet izvērtēt katru sektoru atsevišķi.

Savukārt gan iepriekšējais satiksmes ministrs Ulda Augulis, gan tagadējais nozares ministrs Tālis Linkaits iestājas par atsevišķu, jaunu vispārējo regulējumu sadarbības ekonomikai, atklāja ministra padomniece komunikācijas jautājumos Aļona Zandere.

Ministru kabinets 30. aprīļa sēdē tomēr atbalstīja EK un EM viedokli un nolēma turpināt iesākto darbu pie jautājumiem, kas saistīti ar sadarbības ekonomikas attīstību un nozaru regulējuma pilnveidošanu. Par paveikto darbu EM Ministru kabinets jāinformē līdz 2020. gada 1. jūlijam. 

Izmaiņas normatīvos

K. Soms norāda, ka patlaban, lai sekmīgāk attīstītos sadarbības ekonomika, tiek pilnveidots regulējums pasažieru pārvadājumu ar vieglo auto un tūrisma jomā, kā arī radīts jauns likumprojekts kopfinansējuma pakalpojumu nozarē. Ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā, kas Saeimā tiek gatavoti izskatīšanai 2. lasījumā, paredzēts noteikt, ka tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojums ir tiešsaistes pakalpojums autopārvadājumam. Šī pakalpojuma sniedzējs ir komersants, kas atbilstoši ar pārvadātāju noslēgtajam līgumam tiešsaistes režīmā organizē autopārvadājumu un sniedz saistītus pakalpojumus.

“Bolt” reģionālais vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis uzsver, ka atzinīgi vērtē Satiksmes ministrijas iniciatīvu sakārtot vairākas nu jau ilgstoši jūtamas problēmas taksometru nozarē, kas būtiski iedragā visas nozares reputāciju. Dramatiskā situācija lidostā un lielie rēķini ir spilgts piemērs likumdošanas un regulējuma trūkumiem. Viņš norāda, ka grozījumos ir vairāki piedāvātie risinājumi un iniciatīvas, par kurām šobrīd nav īstas skaidrības. Netiek risināts arī nozarei tik ļoti būtiskais nodokļu jautājums.

Sadarbības ekonomika nav atrauta no nozares, kurā tā eksistē, tikai tā ir cita uzņēmējdarbības forma.

Satiksmes ministrija uzsver, ka gadu pēc grozījumu pieņemšanas Autopārvadājumu likumā tiks izvērtēts, kā tas darbojies un vai visi tajā ietvertie grozījumi dzīvē darbojas tā, kā tas bijis paredzēts.

Pasažieru pārvadājumu ar vieglo auto jomā ne reti Latvijā ir situācijas, kad transportlīdzekļa vadītājs, pamatojoties tikai uz savām vajadzībām, nosaka sava brauciena galamērķi, tam var pievienoties līdzbraucēji, kuriem ir vajadzība nokļūt vadītāja norādītajā vietā (kopīgi dalot ceļa izdevumus, piemēram, izmaksas par degvielu), skaidro K. Soms. Šāda darījuma mērķis nav gūt peļņu, bet dalīties ceļa izdevumos. Tāpēc EM ieskatā šādiem darījumiem nevajadzētu noteikt īpašu regulējumu, jo saskaņā ar EK sniegtajām rekomendācijām tie nav uzlūkojami kā profesionāla darbība un nav vērsti uz peļņas gūšanu.

Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojekts

Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojekts, kuru ir izstrādājusi Finanšu ministrija, aprīļa beigās nodots izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tā anotācijā ir teikts, ka līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām strauji pieaug alternatīvo finanšu pakalpojumu klāsts. Likumprojekts paredz regulēt tiesiskās attiecības starp kopfinansējuma pakalpojuma sniedzēju, ieguldītāju un finansējuma saņēmēju ar mērķi attīstīt finanšu un kapitāla tirgū kopfinansējuma pakalpojumus. Šī mērķa sasniegšanai likumprojektā tiek noteikti kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja darbības principi, atbildība, licencēšanas un uzraudzības kārtība, ieguldītāju un finansējuma saņēmēju interešu aizsardzības pasākumi.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš atklāj, ka nozares uzņēmumi bija tie, kas rosināja izstrādāt likumprojektu pilnīgi jaunam finanšu pakalpojuma segmentam – savstarpējo aizdevumu platformām. “Mērķis bija, no vienas puses, nodrošināt vienādus kvalitātes standartus un prasības tirgus dalībniekiem, bet, no otras puses, dot papildu drošību patērētājiem,” stāsta asociācijas vadītājs. “Valdība ir izvēlējusies atbalstīt šaurāku regulējumu, nekā sākotnēji tika izstrādāts un iesniegts valsts sekretāru sanāksmē. Tas noteikti atstās ietekmi uz industriju, taču šobrīd svarīgi saprast, kādu redakciju apstiprinās Saeima, un tad varēs vērtēt, kādā virzienā industrijas transformēsies. Ir jāsaprot, ka savstarpējo aizdevumu platformu darbībai ir pārrobežu darījumu raksturs. Finanšu pakalpojumu sektors mainās, līdz ar to ir jāmainās arī normatīvajam ietvaram. Tas, kas derēja pirms pieciem gadiem, šodien vairs var nederēt.”

Pērn caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām tika veiktas investīcijas aizdevumos 1,28 miljardu eiro apmērā, kas ir par 792 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš.

Grozījumi Tūrisma likumā

Lai regulētu viesu īstermiņa izmitināšanas pakalpojumus dažādās kopsadarbības platformās, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus Tūrisma likumā, kas izsludināti 11. aprīlī valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumos tiek skaidrots jauns termins “viesu dzīvoklis” un precizēta definīcija “tūristu mītne”. Definējot viesu dzīvokli kā rezervēšanā pieejamu tūristu mītni, tiek precīzāk noteikta atšķirība starp parastu ilgtermiņā īrētu dzīvokli un tādu dzīvokli, kas tiek izīrēts tūristiem īstermiņā, izmantojot tādas platformas kā “airbnb.com” vai “booking.com”. Līdz ar to turpmāk būs vieglāk risināt dažādas ar sadarbības ekonomiku radušās problēmas, kuras atsevišķos gadījumos rodas saistībā ar dzīvokļa izīrētāju likumisko darbību (saimnieciskās darbības nereģistrēšanu), kā arī netiek nodrošināta ārzemnieku deklarāciju aizpildīšana un iesniegšana atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, norādīts ziņojumā.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija jau iepriekš medijos ir izteikusies, ka likuma grozījumus vērtē atzinīgi un ka izmitināšanas pakalpojumu kopsadarbības platformas ir spēcīgs tirgus spēlētājs, kam atkarībā no sezonas pieder 10 līdz 20% no kopējā tirgus.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU