Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Informācija par kontu īpašniekiem un personu kontiem un finanšu plūsmām (kontu pārskatiem), un tajās iesaistītajām personām ir būtiska, lai PTAC izvērtētu komercprakses īstenotāja pārkāpumu izdarīšanas apstākļus, pārkāpuma izdarīšanā izmantotās finanšu shēmas, it sevišķi gadījumos, kad patērētāji tiek iesaistīti aizliegtās tirdzniecības shēmās, piramīdveida shēmās, tīkla mārketinga shēmās un maldinošās abonēšanas maksas pakalpojumu programmās.
FOTO: Freepik
Lai izmeklētu un novērstu negodīgu komercpraksi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs varēs piekļūt Kontu reģistram un kredītiestāžu informācijai. Šādas tiesības patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm nosaka Eiropas regula.
Lai īstenotu regulas prasības, kas ir spēkā jau vairāk nekā gadu, trijos likumos tiek veikti grozījumi, kuri pašreiz Saeimā ir dažādā izskatīšanas stadijā.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi (izskatīti divos lasījumus) izstrādāti, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regulas (ES) 2017/2394 prasību izpildi par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzībā. Lai pilnveidotu patērētāju tiesību aizsardzību, likumā tiks papildinātas PTAC tiesības, tostarp pieprasīt un saņemt informāciju no Kontu reģistra, lai noskaidrotu tajā iekļauto informāciju par ziņu sniedzēju, konta turētāju, patieso labuma guvēju un pilnvaroto personu. Tas ļaus identificēt, kura maksājumu pakalpojuma sniedzēja pakalpojumus izmanto ražotājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs, veicot darījumus.
Kontu reģistra likuma 6. pantā noteiktas daudzas iestādes un amatpersonas, kuras var piekļūt reģistram, – Finanšu izlūkošanas pārvalde un citas finanšu institūcijas, tiesībsargājošās iestādes, tiesu izpildītāji, kredītiestādes, bāriņtiesas, pašvaldības u. c.
Ar grozījumiem Kontu reģistra likumā šādas tiesības paredzēts piešķirt arī Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Lai PTAC varētu veikt uzraudzības funkciju, vienlaikus tiks veikti grozījumi arī Kredītiestāžu likumā. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja abu likumprojektu iesniegšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Komisijā, izklāstot grozījumos paredzēto, Ekonomikas ministrijas Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vecākais referents Arnis Latišenko norādīja, ka tie ir saistīti ar Eiropas Savienības regulu par sadarbību starp valsts iestādēm patērētāju tiesību aizsardzības jomā, kas paredz, ka jānodrošina kompetentajām iestādēm (Latvijā tā ir PTAC) tiesības izsekot finanšu plūsmas, noskaidrot finanšu plūsmās iesaistīto personu identitāti un kontu informāciju.
PTAC šī informācija būs nepieciešama, izmeklējot patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumus.
Pašreiz ne vienmēr izdodas identificēt personas, kas veic pārkāpumus, un noskaidrot pārkāpumu apstākļus. It sevišķi tas ir apgrūtinoši digitālajā vidē, jo šīm personām ir efektīvi tehnoloģiskie līdzekļi, kā tās var slēpt savu identitāti. Tāpēc Kontu reģistrs varētu būt pavediens, kas ļauj sasaistīt komercprakses īstenotāju ar konkrēto personu, norādīja EM pārstāvis.
Kredītiestāžu likumā ir paredzēts papildināt 63. panta pirmo daļu: tajā noteikts, kurām iestādēm un valsts amatpersonām un kādā apjomā sniedzamas kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas. Ar grozījumiem Kredītiestāžu likumā paredzēts noteikt PTAC tiesības iegūt informāciju no kredītiestādēm – par kontu izrakstiem, lai tādējādi izsekotu arī darījuma vēsturei.
Tas nepieciešams, lai vērtētu pārkāpuma izdarīšanas apstākļus (piemēram, ja komercprakses īstenotājs noliedz, ka viņš veic kādus darījumus) vai arī lai labāk izprastu finanšu shēmas, ko komercprakses īstenotāji veic, noskaidrotu, kādi ir faktiskie nodarītie zaudējumi patērētājiem, skaidroja A. Latišenko, piebilstot, ka tas ir arī nepieciešams gadījumos, kad patērētāji, piemēram, tiek iesaistīti aizliegtās tirdzniecības shēmās, piramīdshēmās, dažādās tīklu mārketinga shēmās un citās maldinošās pakalpojumu programmās.
Kā norādīja EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, pašreiz PTAC, veicot uzraudzības pasākumus, sūta pieprasījumus par personām visām bankām, visiem komersantiem. Līdz ar to visām iestādēm ir jāiesaistās, jāsniedz atbilde, un tad izrādās, ka no desmit komersantiem, kam sūtīts pieprasījums, vajadzīgā informācija ir tikai vienam. Šie grozījumi dod iespēju PTAC savu funkciju veikšanai daudz efektīvāk veikt uzraudzības procesu un arī lieki nenoslogot komersantus ar informācijas pieprasījumu. Līdz ar to likumprojekts mazinās administratīvo slogu.
Saeimas Juridiskais birojs Pārejas noteikumos iesaka noteikt, ka grozījumi Kontu reģistra likumā un Kredītiestāžu likumā būtu piemērojami ar dienu, kad stājas spēkā attiecīgie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.
Grozījumu izstrādātāji norāda: PTAC izraudzīs atbildīgās amatpersonas, kurām būs tiesības pieprasīt un saņemt ziņas no kontu reģistra, un informēs par to Valsts ieņēmumu dienestu, kurš izsniegs ziņas no Kontu reģistra tikai autorizētām PTAC amatpersonām pēc pieprasījuma saņemšanas, kurā norādīts pieprasījuma mērķis.
Iegūtās informācijas un datu aizsardzība tiks nodrošināta saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Jau šobrīd PTAC nodrošina juridisko un fizisko personu datu apstrādi un aizsardzību atbilstoši iekšējo un ārējo normatīvo aktu prasībām, realizējot drošības pasākumus, lai nepieļautu nesankcionētu piekļuvi personas datiem, to izpaušanu vai citu prettiesisku personu datu izmantošanu. Lietas par pārkāpumiem, kas skar patērētāju kolektīvās intereses, tiek uzglabātas desmit gadus pēc to izbeigšanas, paskaidrots likumu grozījumu anotācijās.
