Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kontu reģistrā apkopo kredītiestāžu, maksājumu pakalpojumu sniedzēju un krājaizdevu sabiedrību sniegtās ziņas par personu pieprasījumu noguldījuma, maksājumu un ieguldījumu kontiem, kā arī par individuālajiem seifiem. Kredītu reģistrā ziņas par klienta vai galvinieka saistībām un saistību pārkāpumiem iekļauj reģistra dalībnieks – komersants, kas sniedz finanšu pakalpojumus (kredītiestāde u. c.).
FOTO: Freepik
Vispārīgā datu aizsardzības regula paredz tiesības saņemt informāciju par to, kas apstrādā jūsu datus, kādi dati tiek apstrādāti un kāpēc. Šīs tiesības nav absolūtas. Un ir valsts informācijas sistēmas – reģistri, kuros var ieskatīties padsmitiem lietotāju, taču persona pati nedrīkst zināt, kas par viņu ir interesējies. Tiesa, arī lietotāji datus par personu var pieprasīt un izmantot tikai likumos noteiktajiem mērķiem.
Pasaule par mums zina ļoti daudz. Kolīdz internetā esam meklējuši kādu preci, nekavējoties saņemam reklāmas virtuālos bukletus – kur un par cik to var nopirkt. Tā ir komercprakse, no kuras nu vairs nav glābiņa.
Valstī pastāv dažādas informācijas sistēmas. Šo valsts reģistru darbību nosaka attiecīgie likumi, arī to, kam un kādiem nolūkiem tie ir pieejami.
Kopš 2017. gada 1. jūlija ir spēkā Kontu reģistra likums, kas nosaka prasību vienuviet apkopot ziņas par visām fiziskajām un juridiskajām personām, kurām ir konti kādā Latvijas kredītiestādē, krājaizdevu sabiedrībā vai maksājumu pakalpojumu sniedzēju iestādē. Kontu reģistra pārzinis ir Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Papildus ar grozījumiem likumā no šā gada 1. jūlija ir noteikts pienākums sniegt ziņas arī par klientiem, kas izmanto individuālā seifa pakalpojumu. Ministru kabineta noteikumu Nr. 186 “Kārtība, kādā kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība un maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju kontu reģistram un kontu reģistra informācijas lietotāji saņem kontu reģistra informāciju” grozījumi noteic, ka ziņu sniedzējs:
LV portāls jau rakstīja, ka ziņu sniedzēju rīcībā nav informācijas par seifa saturu un tas ir zināms tikai seifa pakalpojuma saņēmējam vai viņa pilnvarotajai personai. Likums paredz pienākumu ziņot par noslēgtajiem seifu nomas vai īres līgumiem un šo pakalpojumu saņēmējiem neatkarīgi no tā, kas seifos tiek uzglabāts.
Kontu reģistra likuma 6. pants noteic, ka reģistra pārzinis ziņas izsniedz šādiem reģistra informācijas lietotājiem normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei:
1) Finanšu izlūkošanas dienestam – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteikto funkciju veikšanai, tostarp starptautiskās sadarbības nodrošināšanai ar ārvalstu pilnvarotajām iestādēm, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un ar to saistīto noziedzīgo nodarījumu, terorisma un proliferācijas finansēšanu;
2) operatīvās darbības subjektiem – operatīvo darbību veikšanai operatīvās uzskaites lietā;
3) izmeklēšanas iestādēm – izmeklēšanas darbību veikšanai pirmstiesas kriminālprocesā;
4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai – uzraudzības funkciju izpildei;
5) Valsts ieņēmumu dienestam – lai piemērotu izpildes nodrošinājuma līdzekļus, veiktu piedziņu bezstrīda kārtībā, daļēji vai pilnīgi apturētu norēķinu operācijas, plānotu un nodrošinātu nodokļu kontroles pasākumus u. c.;
6) tiesām – lietvedībā esošo lietu ietvaros;
7) prokuratūrai – pirmstiesas kriminālprocesā, personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai un valsts apsūdzības uzturēšanai tiesā;
8) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam – lai nodrošinātu likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu ievērošanas kontroli, kā arī Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma ievērošanas kontroli;
9) zvērinātiem tiesu izpildītājiem – izpildu lietas ietvaros, kā arī mantojuma apsardzībai un mantojuma saraksta sastādīšanai, mantas aprakstes veikšanai mantas dalīšanas nolūkā;
10) zvērinātiem notāriem, bāriņtiesām – mantojuma apsardzībai un mantojuma saraksta sastādīšanai;
11) Latvijas Bankai – statistikas un analītisko uzdevumu izpildei;
12) pašvaldībām – lai veiktu nekustamā īpašuma nodokļa piedziņu bezstrīda kārtībā, atmaksātu pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto nekustamā īpašuma nodokli un ar to saistītos maksājumus, kā arī naudas soda summas, atmaksātu nepareizi piedzītās nekustamā īpašuma nodokļa summas un administratīvajā procesā noskaidrotu informāciju par konta vai individuālā seifa nomas vai īres līguma esību, kā arī lai noskaidrotu informāciju par konta vai individuālā seifa nomas vai īres līguma esību personai, kura pieprasījusi sociālo palīdzību vai sociālos pakalpojumus, ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas procesā atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam;
13) maksātnespējas procesa administratoram – juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesā;
14) Maksātnespējas kontroles dienestam – maksātnespējas procesa administratoru uzraudzībai;
15) kredītiestādēm – lai iegūtu ziņas par patērētāja kontu esību citā kredītiestādē (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē);
16) kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem – lai padziļinātās izpētes veikšanai iegūtu ziņas par klienta, tā patiesā labuma guvēja, kā arī par personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai maksājumu pakalpojumu sniedzēju, tās patiesā labuma guvēja atvērto kontu skaitu un kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju skaitu, pie kuriem šie konti atvērti.
Tātad jebkura no minētajām iestādēm un amatpersonām var saņemt datus no kontu reģistra, taču pieprasījumā tai jānorāda tiesiskais pamats ziņu izsniegšanai un ziņu apstrādes mērķi.
Vispārīgās datu regulas 15. pants nosaka datu subjektam tiesības saņemt no pārziņa apstiprinājumu par to, vai par viņu tiek vai netiek apstrādāti personas dati, un, ja tiek, datu subjektam ir tiesības piekļūt attiecīgajiem datiem un saņemt informāciju par apstrādes nolūkiem, personas datu saņēmējiem vai saņēmēju kategorijām, kam personas dati ir izpausti vai kam tos izpaudīs, jo īpaši saņēmēji trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās u.c.
Savukārt Fizisko personu datu apstrādes likums 27. pantā šīs piekļuves tiesības ierobežo, proti, datu subjektam nav tiesību saņemt regulas 15. pantā norādīto informāciju, ja to aizliegts izpaust saskaņā ar normatīvajiem aktiem nacionālās drošības, valsts aizsardzības, sabiedrības drošības un krimināltiesību jomā, kā arī tādēļ, lai nodrošinātu sabiedrības finansiālās intereses nodokļu aizsardzības, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā vai finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību un to garantiju sistēmu darbību, noregulējuma piemērošanu un makroekonomisko analīzi. Vienlaikus ir aizliegts norādīt valsts institūcijas, kuras ir kriminālprocesa virzītāji vai operatīvās darbības subjekti.
Pamatojoties uz Kontu reģistra likuma 3. panta pirmajā daļā noteikto, VID ir kontu reģistra pārzinis un turētājs, kas apkopo kredītiestāžu, maksājumu pakalpojumu sniedzēju un krājaizdevu sabiedrību sniegtās ziņas par personu pieprasījuma noguldījuma, maksājumu un ieguldījumu kontiem. Kontu reģistrā iekļautās ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija, kas tiek izmantota tikai likumā noteiktajiem ziņu apstrādes mērķiem. VID kā kontu reģistra pārzinis pieprasījumus no kontu reģistra izsniedz tikai likuma 6. panta pirmajā punktā minētajiem lietotājiem, uzsver VID galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja.
Fiziskajām un juridiskajām personām netiek sniegta informācija par to, kurš pieprasījis ziņas no kontu reģistra, kā arī normatīvajos aktos VID nav deleģētas tādas tiesības.
VID kā kontu reģistra pārzinis ir nodrošinājis, ka informāciju par saviem kontiem persona var apskatīt VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļās:
VID pārstāve arī norāda, ka VID veic personas datu apstrādi, pamatojoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktu, kā arī likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. un 8. pantā un likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. pantā noteikto pienākumu un uzdevumu veikšanai, lai nodrošinātu normatīvajos aktos paredzēto juridisko pienākumu izpildi, sabiedrības interešu ievērošanu un īstenotu likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras.
VID pilnvarotajiem darbiniekiem, kuri ir apstrādājuši personas datus, atbilstoši regulas 13. panta 1. punkta e) apakšpunktam un 14. panta 1. punkta e) apakšpunktam tiek sniegta informācija tikai par saņēmēju kategoriju, nenorādot konkrētus VID pilnvarotus darbiniekus identificējušus datus.
Vienlaikus VID kā pārzinis ir nodrošinājis Vispārīgās datu regulas 15. panta 1. punktā noteiktās datu subjekta tiesības piekļūt saviem personas datiem, ja datu subjektam ir nodrošinātas piekļuves iespējas tiem elektroniski tiešsaistē, piemēram, EDS.
Atšķirībā no kontu reģistra Latvijas Bankas uzturētajā kredītu reģistrā iekļautā persona drīkst zināt, kas par viņu ir interesējies. Tas ir paredzēts Kredītu reģistra likumā.
Latvijas Bankas publicētajā informācijā paskaidrots: “Kredītu reģistrā iekļautās ziņas ir tiesīga saņemt persona par sevi. Persona kredītu reģistrā var būt norādīta kā klients (ja persona ir saņēmusi kredītu pie kredītu reģistra dalībnieka) vai klienta galvinieks (ja persona ir sniegusi galvojumu par kādas citas personas kredītu).”
Kā informē Latvijas Bankas preses dienesta pārstāvji, 2018. gadā ir saņemti 5415 pieprasījumi no personām – gan Latvijas Bankā klātienē, gan arī tiešsaistē kredītu reģistrā (izmantojot vietni https://manidati.kreg.lv). 2019. gadā pieprasījumu ir bijis vairāk – 7135.
Kredītu reģistra šā gada statistika liecina, ka saistības ir vairāk nekā 700 tūkstošiem personu – kopā 4,5 miljonu apmērā. Tātad nevar teikt, ka cilvēkus ļoti interesētu, kas un cik bieži par viņu saistībām interesējas.
Persona, saņemot par sevi ziņas, var redzēt arī pieprasījumus, kas veikti par viņu pēdējā gada laikā. Saskaņā ar Kredītu reģistra likuma 36. pantu ziņas par veikto pieprasījumu tiek glabātas vienu gadu, paskaidro Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.
Taču arī attiecībā uz šo reģistru tiesībsargājošās iestādes var pieprasīt neatspoguļot personai informāciju, ka par viņu ir veikts pieprasījums, piemēram, kriminālprocesa ietvaros, norāda centrālās bankas pārstāvji. Minētais aizliegums izpaust ziņas ir noteikts Kredītu reģistra likuma 21. pantā.
