Saeimā skatīs būtiskas izmaiņas Latvijas Sodu izpildes kodeksā

Saeima 2021. gada 18. februārī konceptuāli atbalstīja pirmajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (turpmāk – likumprojekts).

Kā norāda Tieslietu ministrija (TM), likumprojekts paredz:

• papildināt Latvijas Sodu izpildes kodeksu (turpmāk – kodekss) ar jaunu regulējumu par kārtību, kādā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izvērtē jautājumu par atļaujas došanu notiesātajam saņemt un noteiktu laiku izmantot palīglīdzekli, lai turpinātu studijas un iegūtu augstākā līmeņa izglītību;
• paplašināt vājdzirdīgo un nedzirdīgo ar brīvības atņemšanu notiesāto personu tiesības uz saziņu, paredzot tiesības uz videosaziņu, jo minētajiem notiesātajiem invaliditātes dēļ nav iespējams pilnvērtīgi īstenot tiesības uz telefonsarunu;
• precizēt ar brīvības atņemšanu notiesāto naudas apriti saistītus jautājumus, kā arī atcelt kodeksā noteiktos summas ierobežojumus, par kuru notiesātie slēgtajā un daļēji slēgtajā cietumā komersanta izveidotajā pastāvīgā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā mēnesī var iepirkties;
• pilnveidot atkarību mazināšanas programmas īstenošanu, paplašinot notiesāto iespējas iesaistīties šajā programmā;
• pilnveidot nosacīti pirms termiņa atbrīvoto, ar probācijas uzraudzību notiesāto un nosacīti notiesāto uzraudzību, kā arī piespiedu darba izpildes kārtību, precizējot pienākumus, kuri minētajām personām ir jāievēro uzraudzības laikā;
• noteikt kārtību, kādā var tikt pastiprināta elektroniskā uzraudzība, uzstādot elektroniskās uzraudzības ierīci, kas ļauj attālināti kontrolēt iespējamu alkohola lietošanu, vai ierīci, kas ļauj papildus noteikt notiesātā atrašanās vietu;
• citus redakcionālus un terminoloģiskus precizējumus.

Palīglīdzeklis izglītības iegūšanai

Likumprojekts paredz, ka notiesātais ar brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam adresētu rakstveida iesniegumu var lūgt atļauju saņemt un noteiktu laiku izmantot palīglīdzekli bakalaura, maģistra vai promocijas darba izstrādei augstākās izglītības iegūšanai akreditētā augstskolā.

Proti, kodeksu plāno papildināt ar 47.² pantu, nosakot tajā:

• kārtību, kādā notiesātais iesniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam iesniegumu ar lūgumu atļaut saņemt un noteiktu laiku izmantot palīglīdzekli;
• informāciju, kas jānorāda minētajā iesniegumā;
• apstākļus, kuros brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks neļauj izmantot palīglīdzekli;
• kārtību, kādā notiesātais var apstrīdēt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atteikumu dot atļauju izmantot palīglīdzekli studiju turpināšanai;
• gadījumus, kad minētā atļauja ir uzskatāma par anulētu.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, kodeksu ar šo jauno regulējumu nepieciešams papildināt, ņemot vērā, ka 2019. gada 24. oktobrī Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2018-23-03 atzina Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 423 “Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” 40. punktu, ciktāl tas neparedz brīvības atņemšanas iestādes administrācijai tiesības lemt par atļauju notiesātajam izmantot palīglīdzekļus studiju turpināšanai augstākā līmeņa izglītības iegūšanai, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 112. pantam, kas ikvienam paredz tiesības uz izglītību.

TM norāda, ka šobrīd tiesības glabāt personisko datortehniku kodeksā noteiktajā kārtībā ir tikai tiem notiesātajiem, kas sodu izcieš atklātajā cietumā. Pašlaik brīvības atņemšanas iestādēs notiesātie tiek atbalstīti izglītības ieguvē, ņemot vērā brīvības atņemšanas iestādes iespējas un pieejamos resursus, kā arī paša notiesātā vēlmi izglītoties. Praksē notiesātajiem tiek nodrošināta arī iespēja lietot brīvības atņemšanas iestādes datoru, ja tas nepieciešams studiju darbu sagatavošanai u.tml. Tādējādi likumprojektā paredzētais regulējums attieksies arī uz tiem gadījumiem, kad brīvības atņemšanas iestādē ir pieejams palīglīdzeklis, taču tas nevar nodrošināt studiju turpināšanu augstākās izglītības iegūšanai, skaidro TM.

Tiesības uz videosaziņu

Saskaņā ar TM sniegto informāciju pašreizējā kodeksa redakcijā tiesības uz videozvanu ir paredzētas tikai noteiktām notiesāto grupām:

• Latvijas Cietumu slimnīcā ievietotajam notiesātajam;
• uz mūžu notiesātajiem, kas izcieš sodu atsevišķā slēgtā cietuma blokā ar pastiprinātu uzraudzību;
• notiesātajiem ārvalsts pilsoņiem;
• notiesātajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvija;
• notiesātajiem, kas izcieš sodu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.

Vienlaikus tiesības veikt videozvanu var tikt piemērotas kā pamudinājums notiesātajiem, kuri ir iesaistīti atkarību mazināšanas programmā.

Šobrīd kodekss vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem notiesātajiem neparedz tiesības uz videozvanu. Likumprojekta anotācijā norādīts: ņemot vērā minēto personu ierobežotās iespējas izmantot telefonsarunas kā saziņas veidu, nepieciešams rast risinājumus arī vājdzirdīgo un nedzirdīgo personu tiesību uz saziņu paplašināšanai.

Ar notiesāto naudas apriti saistīti jautājumi

Likumprojektā noteikts, ka notiesātie slēgtajā un daļēji slēgtajā cietumā komersanta izveidotajā pastāvīgā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā turpmāk varēs iepirkties bez naudas summas ierobežojuma.

Šobrīd notiesātie slēgtā un daļēji slēgtā cietuma veikalā var iepirkties par noteiktu naudas summu. Kā norāda TM, šo pirkuma summas ierobežojumu plānots atcelt, ņemot vērā, ka to ievērošanas kontrole prasa ievērojamus ieslodzījuma vietu administratīvos resursus un ka notiesātie cietuma veikalā var iegādāties tikai pirmās nepieciešamības preces un pārtiku. Arī preču sortiments tiek saskaņots ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, turpina TM.

Atkarību mazināšanas programma līdz 24 mēnešiem

Kodeksa 61.⁸ pants šobrīd paredz, ka notiesāto var iesaistīt atkarību mazināšanas programmā tikai tad, ja viņam ir augsts alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas risks. Atkarību mazināšanas programma ilgst līdz 12 mēnešiem un tiek īstenota, nodrošinot programmā iesaistīto notiesāto izolāciju no pārējiem notiesātajiem visā programmas īstenošanas laikā.

TM norāda, ka likumprojektā plānots pagarināt programmas maksimālo ilgumu no 12 mēnešiem līdz 24 mēnešiem un noteikt, ka notiesātie varēs pieteikties atkarību mazināšanas programmai neatkarīgi no atkarības riska pakāpes. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka kritērijs “augsts risks” tika ieviests, lai nodrošinātu notiesāto nonākšanu Atkarīgo centrā tikai “smagākajos” atkarību gadījumos un izvairītos no šā centra pārapdzīvotības tā darbības sākumposmā.

Atbilstoši anotācijā norādītajam praksē secināts, ka, veicot notiesātā risku un vajadzību novērtējumu, atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risks, kas saistīts ar notiesātā atkarību izraisošo vielu lietošanu, netiek kvalificēts kā augsts, zems vai vidējs atkarības risks. Līdz ar to notiesātais ir jāiesaista atkarību mazināšanas programmā Atkarīgo centrā neatkarīgi no atkarības riska pakāpes. Tāpat anotācijā skaidrots: izvērtējot Atkarīgo centra aizņemto un brīvo vietu skaitu, šobrīd tajā ievietojamo notiesāto mērķa grupu ir iespējams paplašināt.

Tāpat konstatēts, ka atsevišķos gadījumos 12 mēneši nav pietiekams laiks, lai notiesātie sasniegtu atkarību mazināšanas programmas mērķi, ņemot vērā, ka mērķa sasniegšana ir atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, notiesātā intelektuālajām spējām, psiholoģiskā stāvokļa, valsts valodas zināšanu apjoma un motivācijas. Ja notiesātajam ir vājas intelektuālās spējas vai valsts valodas zināšanas, nepieciešams ilgāks laiks, lai sasniegtu atkarību mazināšanas programmas mērķi, norādīts anotācijā.

Pastiprināta elektroniskā uzraudzība

Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam kodeksa 119.⁹ pantam, ja attiecībā uz nosacīti atbrīvoto, kuram piemērota elektroniskā uzraudzība, ir iestājies Krimināllikumā noteiktais termiņš, kad iespējama nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda izciešanas bez elektroniskās uzraudzības noteikšanas, bet nav beidzies tiesas noteiktais elektroniskās uzraudzības termiņš, Valsts probācijas dienests (VPD) var vērsties tiesā ar lūgumu atcelt elektronisko uzraudzību, ja nosacīti atbrīvotais ir priekšzīmīgi pildījis kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un VPD amatpersonas noteiktos pienākumus.

Kā skaidro TM, VPD var iniciēt elektroniskās uzraudzības atcelšanu, ja notiesātais uzvedies priekšzīmīgi, taču atsevišķos gadījumos, kad nepieciešama arī elektroniskās uzraudzības pastiprināšana, ja probācijas klientam novērojamas problemātiskas uzvedības pazīmes, tas nav iespējams. Tādējādi likumprojekts paredz kodeksa 119.⁹ pantu izteikt jaunā redakcijā, mainot tā nosaukumu un papildinot to ar otro un trešo daļu, kas paredz elektroniskās uzraudzības pastiprināšanas iespējas.

TM norāda, ka likumprojektā elektroniskās uzraudzības pastiprināšana paredzēta divos gadījumos:

• ja notiesātais ir saņēmis brīdinājumu par alkohola lietošanu elektroniskās uzraudzības laikā, var tikt uzstādīta elektroniskās uzraudzības ierīce, kas ļauj attālināti kontrolēt iespējamu alkohola lietošanu;
• ja notiesātais ir saņēmis brīdinājumu par elektroniskās uzraudzības grafika neievērošanu, uzturēšanos noteiktā sabiedriskā vietā, izbraukšanu no noteiktas administratīvās teritorijas bez VPD atļaujas, pārvietošanos, kas neatbilst maršrutam, kurš ir saskaņots ar VPD, tuvošanos noteiktiem objektiem, vietām vai iestādēm, kurām ir aizliegts tuvoties, var tikt uzstādīta elektroniskās uzraudzības ierīce, kas ļauj papildus noteikt notiesātā atrašanās vietu.

Plašāk ar likumprojektu var iepazīties šeit.