Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Zane Bitere, LETA
Par spīti tam, ka Ministru kabinets šādu iniciatīvu neatbalstīja, šonedēļ Saeimas plenārsēdē lēma par atļauju sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārpus telpām no 7. maija, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem Saeimā iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem šonedēļ.
29. aprīlī Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, paredzot vairākas izmaiņas līdzšinējos epidemioloģiskās drošības pasākumu noteikumos.
Grozījumi paredz atļaut sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārpus telpām. Likuma Pārejas noteikumi ir papildināti ar 21. punktu, kurā noteikts, ka, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, no 7. maija sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem ir atļauts sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās.
Vienlaikus likumdevējs tomēr ir paredzējis, ka atkarībā no epidemioloģiskās situācijas Ministru kabinets arī turpmāk var pieņemt lēmumu uz noteiktu laiku apturēt minēto pakalpojumu sniegšanu.
Likuma Pārejas noteikumi papildināti ar 22. punktu, nosakot, ka spēku zaudē vairāki Ministru kabineta noteiktie ierobežojumi, kas attiecas uz praktiskās braukšanas apmācībām, lai iegūtu AM, A1, A2 un A kategorijas vadītāja tiesības.
Tie ir Ministru kabineta noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 32.8 1.; 32.8 3.; un 32.8 4. punkti, kas līdz šim paredzēja, ka mācības klātienē notiek tikai individuāli, pēc katras individuālās apmācības tiek ievērots 15 minūšu pārtraukums un motocikla dezinfekcija, kā arī mācību braukšanas laukumā atrodas ierobežots skaits personu.
Pieņemtie grozījumi arī paplašina to personu loku, kuras drīkst veikt vakcināciju pret Covid-19. Tas ļaus nodrošināt gatavību masveida vakcinācijai situācijā, ja tiks veidoti papildu vakcinācijas punkti, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Likums papildināts ar 49.5 pantu, kas paredz, ka vakcināciju varēs veikt personas šādā prioritārā secībā:
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma arī grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) tiesības, izsniedzot apraides atļauju, vērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību iepriekšējās apraides atļaujas darbības laikā un atteikt apraides atļaujas izsniegšanu.
Ne vēlāk kā piecus mēnešus pirms apraides atļaujas termiņa beigām NEPLP varēs elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim izsniegt atļauju bez konkursa vai atteikt tās izsniegšanu. Attiecīgais lēmums būs pieņemams, izvērtējot būtiskus elektroniskā plašsaziņas līdzekļa normatīvo aktu pārkāpumus, ko tas būs pieļāvis pēdējā darbības gada laikā no apraides atļaujas saņemšanas brīža, kā arī valsts iestāžu sniegto informāciju par tā darbības radīto apdraudējumu valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai drošībai.
Lai mazinātu savvaļas medījamo dzīvnieku nodarītos postījumus, plānots paplašināt medību platības un to rīku klāstu, paredz Saeimā konceptuāli atbalstītās izmaiņas Medību likumā.
Grozījumi paredz, ka medīt varēs vietās, kur konkrētā pašvaldība būs atļāvusi to darīt, kā arī vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, ja notiks ievainota medījamā dzīvnieka izsekošana. Tāpat tas varēs notikt, ja mednieki būs noslēguši savstarpēju vienošanos par reģistrēta medību iecirkņa ārējām robežām.
Patlaban medīt ir aizliegts pilsētu teritorijā, kapsētās un vietās, kur to aizliedz citi normatīvie akti. Tāpat tas ir aizliegts vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, izņemot nelimitēto medījamo dzīvnieku medības, kurās piedalās medību tiesību īpašnieks vai tā rakstveidā pilnvarota persona, kā arī aizliegtas nelimitēto medījamo dzīvnieku medības publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā.
Paredzēts, ka turpmāk medību iecirkni varēs reģistrēt, ja tajā medību platības nebūs mazākas par 350 hektāriem, ja iecirkni reģistrēs medību tiesību īpašnieks vai to grupa. Ja medību iecirkni reģistrēs medību tiesību lietotājs, to platībām būs jābūt 1000 hektāru lielām. Valdībai būs jānosaka jauna kārtība medību platībām, tostarp par to, kā savstarpēji vienoties par reģistrēta medību iecirkņa ārējām robežām. Tāpat būs jānosaka kritēriji, kā atļauts medīt vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis.
Saeima nodeva Juridiskajai komisijai izskatīšanai grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", kas paredz noteikt 21. novembri par 2013. gada 21. novembra traģēdijas atceres dienu.
Tāpat Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodeva grozījumus Pasta likumā un grozījumus Muitas likumā, kas paredz regulēt muitas rīcību ar aizdomīgiem pasta sūtījumiem. Plānots noteikt, ka aizdomīgs pasta sūtījums ir pārrobežu pasta sūtījums, par kuru ir aizdomas, ka tas satur narkotiskās vai psihotropās vielas, šo vielu izgatavošanai paredzētos izejmateriālus (prekursorus), jaunas psihoaktīvas vielas vai to saturošus izstrādājumus.
Atbilstoši grozījumiem, ja pasta komersantiem būs aizdomas, ka sūtījums satur minētās vielas, par to nekavējoties būs jāinformē Valsts ieņēmumu dienests vai Valsts Policija.
Sociālo un darba lietu komisija otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, ar kuriem iecerēts mainīt ģimenes valsts pabalsta apmēru un tā piešķiršanas nosacījumus.
Lai sakārtotu atbalsta sistēmu un vienlaikus noteiktu lielāku finansiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, grozījumi paredz, ka no nākamā gada pabalsta apmērs būs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita.
Likumprojektā paredzēts, ka no 2022. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalsta apmērs ir šāds:
|
Plašāk: |
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Apsardzes darbības likumā. Tie paredz ieviest Apsardzes darbības reģistru, vienlaikus mainot apsardzes komersantu reģistrācijas kārtību.
Iecerēto izmaiņu mērķis ir palielināt Valsts policijas un citu apsardzes darbību kontrolējošo institūciju iespējas veikt kontroles pasākumus, savlaicīgi identificēt un atklāt likumpārkāpumus, kā arī mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru apsardzes nozarē, teikts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi paredz, ka, reģistrējot apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu Apsardzes darbības reģistrā, apsardzes komersantam vairs netiks izsniegta speciālā atļauja, bet iekšējās drošības dienestam – reģistrācijas apliecība. Tās aizstās iekļaušana reģistrā.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīšanai Saeimā lēma virzīt grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz palielināt atalgojumu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļiem.
|
Plašāk: |
Juridiskā komisija trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Fizisko personu datu apstrādes likumā. Ar grozījumiem likumā plānots precizēt amatpersonu atbildību par pārkāpumiem datu aizsardzības jomā.
Grozījumi noteic amatpersonas atbildību par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem. Likumprojekts paredz piemērot amatpersonai sodu līdz 200 naudas soda vienībām, proti, līdz 1000 eiro.
Juridiskā komisija konceptuāli atbalstīja grozījumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz aizliegt alkohola mazumtirdzniecību azartspēļu organizēšanas vietās.
Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, personas, kas piedalās azartspēlēs un izlozēs, ir pakļautas atkarības riskam. Azartspēļu atkarību jeb patoloģisku tieksmi uz azartspēlēm saskaņā ar Starptautisko slimību klasifikāciju raksturo biežas un atkārtotas azartspēļu epizodes, kas ieņem galveno vietu cilvēka dzīvē un atstāj kaitīgu ietekmi uz viņa sociālās, profesionālās un ģimenes dzīves vērtībām un saistībām, kā arī viņa materiālo stāvokli.
