Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Saules paneļi, ar kuriem pašpatēriņam tiek ražota elektroenerģija no atjaunojamajiem energoresursiem, kļūst arvien populārāki. 2020. gada beigās Latvijā pavisam bija uzstādīti vairāk nekā 1150 mikroģeneratori ar kopējo jaudu aptuveni 7030 kilovati (kW), liecina akciju sabiedrības “Sadales tīkls” dati. Kā mājsaimniecībām uzstādīt saules paneļus, ko prasa regulējums un vai Latvijā ir pietiekami daudz saules, lai no tās ražotu elektroenerģiju, – par to šajā LV portāla skaidrojumā.
Visbiežāk Latvijā tiek uzstādīti tieši saules mikroģeneratori (saules fotovoltu paneļi) ar jaudu līdz 11,1 kW – pagājušā gada beigās visu saules mikroģeneratoru kopējā jauda bija aptuveni 6860 kW. Citu veidu, piemēram, vēja, mikroģeneratorus, Latvijas iedzīvotāji izvēlas uzstādīt ievērojami retāk, skaidro A/S “Sadales tīkla” preses sekretāre Alīna Kozlovska.
Latvijā gandrīz 90% gadījumu mikroģeneratorus uzstāda privātpersonas (mājsaimniecības), savukārt aptuveni 10% gadījumu tās ir juridiskas personas.
Lai uzstādītu iekārtu, kuras jauda ir lielāka par 11,1 kW, jāsaņem Ekonomikas ministrijas (EM) atļauja. To nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 559 “Noteikumi par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai”.
Ministrija norāda: lai arī no 11,1 kW ir vajadzīga EM atļauja, prasības līdz 1 megavata (MW) jaudas uzstādītājiem ir ļoti niecīgas – jāaizpilda tikai MK noteikumu 1. pielikums. Papildus netiek prasīts apliecinājumus par būvniecības uzsākšanu, nav jāmaksā arī drošības nauda.
Šobrīd plānots virzīt grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, rosinot paaugstināt slieksni līdz 50 kW, no kura personām vajadzēs saņemt EM atļauju.
Saules enerģija, visticamāk, nākotnē būs viens no populārākajiem izmantojamajiem resursiem, saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Enerģētikas institūta vadošā pētniece Laila Zemīte, piebilstot, ka Latvijā sabiedrībā vēl joprojām ir populārs mīts par saules neesamību.
Arī mūsu platuma grādos saules enerģijas izmantošana ir efektīva un ekonomiski pamatota.
“Enerģijas ražošana tiek realizēta, izmantojot saules radiāciju. Francijā un Itālijā paneļu efektivitāte vidēji ir 1100 kilovatstundas uz kilovatu (kWh/kW) gadā, savukārt Baltijas valstīs tas ir ap 900–1000 kWh/kW gadā. Tādējādi arī mūsu platuma grādos saules enerģijas izmantošana ir efektīva un ekonomiski pamatota. Par to varam pārliecināties arī Igaunijā un Lietuvā, kur ar saules paneļiem uzstādītā jauda vairākkārtīgi pārsniedz jaudu Latvijā,” skaidri L. Zemīte. “2018. gada beigās Igaunijā tie bija 107 megavati (MW), Lietuvā – 86 MW un Latvijā tikai 30 MW. Pēdējos divos gados uzstādītās jaudas pieaugums ir turpinājies.”
Plānojot uzsākt elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem, nepieciešams veikt detalizētu analīzi, kurā jāņem vērā vairāki faktori, skaidro RTU pētniece.
Vispirms ir jānovērtē elektroenerģijas patēriņš gan gada griezumā, gan katrā stundā. To katrs var izdarīt, apskatot elektroenerģijas viedā skaitītāja datus.
Svarīgi ir izvēlēties tehnoloģijas un to uzstādāmo jaudu. Desmit metrus augsta vēja turbīna kopā ar pieslēgumu pie tīkla maksā ap 2000 eiro/kW, saules paneļi – ap 1300–2000 eiro/kW atkarībā no papildu uzstādīšanas izmaksām. Izvēloties iekārtu jaudu, jāņem vērā elektroenerģijas ražošana. Piemēram, 1 kW saules paneļa vasarā saražo ap 130–140 kWh mēnesī, ziemā – 5–25 kWh mēnesī.
Jo mazākas jaudas iekārtas tiks uzstādītas, jo īsāks būs atpelnīšanas periods, tomēr arī ekonomiskais ieguvums būs mazāks. Jo lielākas jaudas iekārtas – jo garāks atpelnīšanās periods, bet lielāks ekonomiskais ieguvums. Optimālā jauda ir tad, kad kopējais saražotais elektroenerģijas apjoms ir mazāks vai vienāds ar elektroenerģijas patēriņu. Tas ir tāpēc, ka augstākais ekonomiskais ietaupījums panākams tad, kad saražotā elektroenerģija tiek patērēta pašpatēriņā un netiek nodota tīklā. Vidējais pašpatēriņš parasti ir ap 30%.
Saules paneļi parasti tiek novietoti uz ēkas jumta, savukārt ēkas iekšpusē uzstāda strāvas pārveidotāju jeb invertoru, kas mikroģeneratora saražoto līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā jeb patērētājam izmantojamā enerģijas formā.
Sadales sistēmas operators savā mājaslapā publicē atbilstoši tīkla kvalitātes prasībām atzītu mikroģeneratora inventoru sarakstu. Izvēloties tehnoloģiju, L. Zemīte aicina izmantot atzītos inventorus, lai nebūtu jāvelta papildu laiks, izdevumi un darbs, novērtējot inventora pieslēguma ietekmi uz sistēmu.
“Sadales tīkla” speciālisti akcentē: lai tīklā neveidotos sprieguma asimetrija, triju fāžu pieslēgumiem labāk izvēlēties triju, nevis vienas fāzes invertorus.
Lai novērtētu ekonomiskos ieguvumus, L. Zemīte analizē elektroenerģijas cenas veidošanās principus. Vispārīgā veidā elektroenerģijas cena galapatēriņā veidojas no:
Lai novērtētu ekonomiskos ieguvumus, ir jāņem vērā, ka:
Mājsaimniecībām, kuras elektroenerģiju ražo no atjaunojamajiem resursiem, ir iespēja ietaupīt izdevumus par elektroenerģiju un, sākot ar 2020. gada 1. aprīli, arī OIK mainīgo daļu.
Ja mikroģeneratoru plānots pieslēgt paralēlam darbam ar elektroapgādes sistēmu, tad obligāti ir jāvēršas pie “Sadales tīkla”. Pamatinformācija par mikroģeneratora pieslēgšanas procesu ir pieejama šeit. Mikroģeneratora uzstādīšana un invertora noregulēšana atbilstoši “Sadales tīkla” prasībām jāveic sertificētam būvspeciālistam.
Tā kā mikroģenerators paredzēts elektroenerģijas ražošanai pašpatēriņam, plānojot mikroģeneratora ieviešanu, ļoti svarīgi to izvēlēties atbilstošu objekta elektroenerģijas patēriņam un slodzei.
Pašlaik ne visos publiskā elektrotīkla posmos ir iespējams pieslēgt mikroģeneratoru, jo vietām tīkls ir jāpārbūvē, lai tas varētu nodrošināt izkliedētu ģenerāciju jeb divvirzienu enerģijas plūsmu. Proti, nodrošināt, lai gadījumos, kad klienta mikroģenerators saražos vairāk enerģijas, nekā nepieciešams pašpatēriņam, elektrotīkls pārpalikumu varētu akumulēt, vienlaikus nodrošinot klientam iespēju neizlietotās elektroenerģijas apjomu nodot tīklā, lai to “paņemtu” atpakaļ no tīkla brīdī, kad papildu elektroenerģija klientam būs nepieciešama (tā saucamā neto sistēma, kas pašlaik ir spēkā mājsaimniecībām).
Ja neto patēriņš mēneša norēķinu periodā ir negatīvs (tīklā nodotās kWh ir vairāk), tad neto patēriņa uzkrāto apjomu ieskaita nākamā mēneša norēķinu periodā kā elektrotīklā nodoto elektroenerģiju. Nodoto elektrību jāizmanto viena gada ietvaros, kas ilgst no 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam. Sākoties jaunam norēķinu gadam, visi uzkrājumi tiek dzēsti.
Neto norēķini ir īpašs norēķinu veids, paredzēts mājsaimniecībām, kas ražo elektrību savām vajadzībām. Tā ietvaros kopējā elektrotīklā var nodot saražoto elektrību, ko neizmanto uzreiz, vēlāk izlietojot to brīžos, kad saules paneļi elektrību neražo, piemēram, naktī.
Neto norēķinu sistēma darbojas tikai viena sadales sistēmas pakalpojumu līguma ietvaros.
Jānis Kronbergs savā vienstāva privātmājā elektrību no saules paneļiem ražo jau divus gadus. Sākotnēji izvēlētā energokompānija izstrādājusi individuālu tehnisko risinājumu 15 saules paneļu (jauda 280 W) uzstādīšanai uz mājas jumta tā dienvidu pusē. Dokumentu kārtošana “Sadales tīklā” un vietējā būvvaldē aizņēmusi apmēram pusotru mēnesi, bet saules paneļi uzlikti divās dienās.
Pēc gada nācies secināt, ka pašpatēriņam vajadzētu vēl vairāk elektroenerģijas. “Sadales tīkls” atļāvis palielināt jaudu, un papildus uzstādīti vēl 15 saules paneļi. Līdz gada beigām J. Kronbergs gatavojas uzstādīt vēl 15 paneļus, tātad kopā būs 45 paneļi.
Ģimene, kurā ir četri cilvēki, gada griezumā mēnesī patērē vidēji 700 kWh vai 8400 kWh gadā. Gandrīz viss, izņemot apkuri, J. Kronberga ģimenē darbojas ar elektrību: sadzīves tehnika, elektromobilis, ar laternām apgaismota āra teritorija, vasarā tiek darbināts kondicionieris un laistīts dārzs. Uzstādītā saules paneļu sistēma ļāvusi samazināt rēķinus par 564 eiro gadā.
“Svarīgi ir elektrību pēc iespējas vairāk izmantot pašpatēriņam. Jo vairāk tērē pašražoto elektrību, jo ātrāk atmaksājas saules paneļi. Tas ir izdevīgi tikai tad, ja mājsaimniecība spēj pati visu iztērēt. Protams, tas sanāk ne katrreiz, tāpēc esmu pārgājis uz neto norēķinu sistēmu,” stāsta J. Kronbergs.
Sākotnējās investīcijas ar visu uzstādīšanu, atļaujām un nodošanu ekspluatācijā bijušas 6500 eiro, bet to atpelnīšanas ilgums, ņemot vērā pašreizējo elektroenerģijas cenu un likumdošanu, varētu būt apmēram desmit gadi. Ar saules paneļiem nekas nav jādara – par tiem nav jārūpējas, jātīra, pat putekļus noskalo lietus. Tie kalpo apmēram 25 gadus.
