Konsultatīvās padomes un darba grupas – daudzpusīgs līdzdalības instruments

Valsts pārvaldei ir jābūt demokrātiskai, tiesiskai, efektīvai, atklātai un sabiedrībai pieejamai, nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 2. pants. Šos principu nodrošināšanā iekļaujas arī konsultatīvo padomju un darba grupu veidošana valsts institūcijās. Tomēr nav vienota un konkrēta regulējuma, kas noteiktu ministriju un citu valsts institūciju konsultatīvo padomju un darba grupu izveidi un darbību. Vienlaikus, kā informē Valsts kanceleja (VK), atsevišķos metodiskajos materiālos ir skaidrotas nianses saistībā ar šiem jautājumiem.

Var būt gan pastāvīgas, gan izveidotas kāda jautājuma risināšanai

Sabiedrības līdzdalības nodrošināšanas pienākums ir noteikts arī Ministru kabineta noteikumos Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”. Saskaņā ar noteikumu 5. punktu, izstrādājot tiesību aktu projektus, kas būtiski maina līdzšinējo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, ir jānodrošina sabiedrības līdzdalība.

Sabiedrības pārstāvjus dalībai starpinstitūciju darba grupās un konsultatīvajās padomēs izvēlas atklātā procedūrā, publicējot informāciju par darba grupas vai konsultatīvās padomes izveidi un iespējām tajā pieteikties attiecīgās institūcijas mājaslapā sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”, kā arī, ja iespējams, izplatot to citos sabiedrībai pieejamos veidos, nosaka minēto MK noteikumu 8.1. apakšpunkts.

Saskaņā ar Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatu konsultatīvās padomes un darba grupas var būt pastāvīgas institūcijas, piemēram, tāda ir darba grupa Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei, vai arī tikt izveidotas kāda atsevišķa uzdevuma risināšanai, skaidro VK. Darba grupā ieteicams iesaistīt speciālistus ar praktisku pieredzi konkrētajā nozarē, piemēram, nozares profesionālo organizāciju pārstāvjus, kā arī teorētiķus ar zinātniski pamatotu skatījumu uz konkrēto nozari un juridiskās tehnikas speciālistus.

Rokasgrāmatā paskaidrots: “Lai normatīvie akti būtu kvalitatīvi, normatīvo aktu jaunradē jāiesaista gan juristi, kuriem ir nepieciešamās prasmes normatīvo aktu projektu izstrādē (juridiskās tehnikas jautājumos), gan attiecīgās nozares speciālisti un zinātnieki, kas var palīdzēt nodrošināt jaunā normatīvā akta zinātnisko un praktisko pamatotību. Normatīvo aktu projektus var izstrādāt speciālisti, veidojot kā formālas, tā neformālas darba grupas.”

Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatā arī norādīts, ka sabiedrības līdzdalību ir ieteicams nodrošināt, piemēram, ja:

tiek izstrādāts jauns normatīvais akts (arī tad, ja jauns normatīvais akts tiek izdots saistībā ar deleģējošās likuma normas izteikšanu jaunā redakcijā, būtiski nemainot līdzšinējo regulējumu);
normatīvais akts paredz sabiedrībai vai kādai tās grupai jaunas tiesības vai pienākumus;
normatīvā akta ieviešana rada papildu izmaksas vai administratīvo slogu sabiedrībai vai kādai sabiedrības grupai;
normatīvais akts skar cilvēka pamattiesību jautājumus;
normatīvais akts maina procedūras, iesaistītās personas, atbildību.

Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome 2017. gada 30. augusta sēdē apstiprināja Kultūras ministrijas un biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” saskaņā ar Memoranda padomes darba plānu 2017. gadam izstrādātās vadlīnijas konsultatīvo padomju darbībai.

VK aicinājusi ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes ņemt vērā vadlīnijās noteiktos principus:

Atklātība – savlaicīga korektas informācijas sniegšana no visām iesaistītajām pusēm, kā arī sēžu materiālu, tostarp protokolu, publicēšana iestādes tīmekļa vietnē.
Pieejamība – nodrošinātas iespējas piedalīties visiem konsultatīvās padomes locekļiem, piedāvājot datuma un laika izvēli.
Konstruktīva diskusija – sagatavota, argumentēta un produktīva diskusija, atsakoties no emocijām un subjektīviem vērtējumiem un respektējot viedokļu dažādību.
Laika resursu ekonomija – retākas un īsākas klātienes sēdes ar uzsvaru uz katra padomes locekļa individuālu atbildību iepazīties ar laikus saņemtiem dokumentiem un sagatavoties.
Viedokļu rotācija – konsultatīvo padomju sastāvu regulāri pārskata un rada mehānismus, kuros vienu nevalstisko organizāciju var nomainīt cita.
Līdzsvara princips – padomes vadītājs ir valsts pārvaldes pārstāvis, bet vietnieks – nevalstiskā sektora pārstāvis, vai otrādi, lai nodrošinātu abu sektoru viedokļu vienlīdzīgu nozīmi un visaptverošu ekspertīzi.
Pieredze un atpazīstamība – pastāvīgie nevalstiskā sektora locekļi konsultatīvajā padomē pamato savu motivāciju piedalīties padomē, norāda organizācijas darbības ilgumu, biedru skaitu un plānotās aktivitātes.
Atgriezeniskā saite ar vadību – vismaz reizi gadā ministrijas vai iestādes vadības pārstāvis (ministrs, parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs vai attiecīgi iestādes vadītājs iestādē) piedalās konsultatīvās padomes sēdē, atbildot uz jautājumiem par konkrēto politikas jomu un veidojot atgriezenisko saiti ar pilsonisko sabiedrību.
Sabiedrības iesaiste – konsultatīvās padomes izmanto kā platformu konstruktīvām diskusijām un kopīgu lēmumu pieņemšanai, nodrošinot balsstiesības ikvienam padomes loceklim, lai padome netiktu izmantota kā platforma vienpusējas informācijas sniegšanai.
Pēctecība – pēc katras konsultatīvās padomes sēdes sagatavo protokolu, kurā fiksē padomes lēmumus un turpmāko rīcību. Nodrošina visiem padomes locekļiem iespēju iesniegt komentārus un labojumus protokola tekstam.

Kad paredzēts atalgojums

Valsts pārvaldē nodarbināto atlīdzības jautājumus regulē Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums. Tajā nav paredzēta atsevišķa atalgojuma noteikšanas kārtība par dalību konsultatīvajās padomēs un darba grupās. Ņemot vērā, ka praksē konsultatīvajās padomēs un darba grupās pārsvarā darbojas valsts pārvaldē nodarbinātie un dalība tajās izriet no viņu amata pienākumiem, atsevišķa darba samaksa par šo pienākumu pildīšanu netiek noteikta, bet amatpersona vai darbinieks saņem noteikto mēnešalgu.

Vienlaikus, kā skaidro VK, minētā likuma 3. panta 6.³daļa paredz: “Ja tas ir lietderīgi un tam ir pieejami finanšu līdzekļi, amatpersonai (darbiniekam), kurš attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā netiek nodarbināts pastāvīgi, bet tiek iecelts, ievēlēts vai apstiprināts amatā (piemēram, komisijās, konsultatīvajās padomēs, darba grupās) konkrētu pienākumu pildīšanai un par šo pienākumu pildīšanu nestājas darba tiesiskajās vai dienesta attiecībās, var noteikt mēnešalgu proporcionāli nostrādātajam laikam.”

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma komentāros norādīts, ka panta 6.³ daļas mērķis ir dot institūcijai rīcības brīvību noteikt atlīdzību arī tādām personām, kuras institūcijā netiek nodarbinātas pastāvīgi, bet kuras ieceļ kādā komisijā, padomē vai darba grupā konkrētu pienākumu pildīšanai. Ar šādu personu neslēdz nekādu līgumu, tiesiskais pamats parasti ir rīkojums vai lēmums, jo tās ir amata tiesiskās attiecības, nevis pakalpojums, skaidro VK.

Nav izslēgta iespēja, ka institūcija izveido kādu komisiju vai padomi, tajā iekļaujot personas, kuras attiecīgos pienākumus veic pakalpojuma līguma ietvaros (noslēgts, ievērojot publiskā iepirkuma noteikumus), tomēr abas šīs pieejas nedrīkst sajaukt kopā, norāda VK. Tāpat šī daļa neattiecas uz institūcijā jau strādājošu darbinieku. Ja šādu darbinieku iekļauj attiecīgā komisijā vai padomē vai viņa pamatpienākums ir būt šādas komisijas vai padomes loceklim (nodarbināts pastāvīgi), tad viņam nosaka atlīdzību darba algas, piemaksas vai citā šajā likumā atļautā veidā.

Minētais likuma pants noteic arī izņēmumu, proti, institūcijas darbinieks var tikt iekļauts šādā komisijā (piemēram, pašvaldības komisijā) vai padomē kā privātpersona, tomēr šāda iespēja tulkojama pēc iespējas šauri. Likums arī pieļauj atlīdzības izmaksāšanu citas institūcijas pārstāvim komisijā vai padomē, tomēr tas jādara saziņā ar institūciju, kura viņu pilnvarojusi darbam attiecīgajā komisijā vai padomē, lai novērstu situāciju, ka par darbu tiek samaksāts dubulti, skaidro VK.