“Konsultē vispirms” principam pozitīva ietekme

Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par projekta “Konsultē vispirms” īstenošanu un rezultātiem”, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, izklāstīta triju gadu praktiskā darbība, iestāžu rādītāji, ko veido arī klientu—uzņēmēju vērtējums, kā arī secinājumi un priekšlikumi šīs iniciatīvas turpināšanai.

“Konsultē vispirms” principa mērķis ir panākt savstarpējo sapratni starp uzņēmējiem un uzraugošajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka komersanti un uzņēmēji, pirmkārt, zina un izprot savus pienākumus, un, otrkārt, tos godprātīgi pilda. Šī principa ieviešana ļauj sasniegt labāku rezultātu normatīvo aktu ievērošanā, līdz ar to nodrošinot godīgu konkurenci tirgū un radot stabilu, investīcijām labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi.

Sadarbības memorandam par “Konsultē vispirms” principa ieviešanu ir pievienojušās 29 valsts iestādes (sākotnēji, 2017. gadā, – 23). Lielākā daļa no tām ir iestādes, ar kurām ikdienā ļoti bieži saskaras ne tikai uzņēmēji, bet arī iedzīvotāji, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts darba inspekcija u. c.

Principi izriet no likuma

Pievienojoties memorandam, iestādes ir apņēmušās ievērot Vadlīnijās par “Konsultē vispirms” principa piemērošanu valsts iestāžu darbā ietvertos principus.

Taču atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātajiem valsts pārvaldes principiem jau šobrīd valsts pārvaldes un privātpersonas savstarpējā saziņā ir jāievēro “Konsultē vispirms” pieeja, uzsvērts vadlīnijās.

Likumā ir noteikts, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs (10. panta trešā daļa), savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu (10. panta piektā daļa) un pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti (10. panta sestā daļa), kā arī valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai (10. panta astotā daļa).

Taču, lai uzraudzības procesā nodrošinātu uz klientu orientētu un draudzīgu komunikāciju ar nozares uzņēmumiem, vadlīnijās ir sniegti ieteikumi iestādēm. Tie ietver dialogu ar nozari, sadarbību, uz riska novērtējumu balstītu uzraudzību (piemēram, riska analīzes izmantošana prioritāšu noteikšanā, uzņēmēju vēsturiskā uzvedība, proporcionāla uzraudzība, pārkāpuma smagumam atbilstoši pasākumi), atbilstības uzraudzībā ir minēta brīvprātīga pārkāpumu novēršana, korupcijas risku mazināšana.

Savukārt uz klientu orientētai darbībai ir svarīga iestādes pieejamība, tīmekļvietnes, vadlīnijas, paškontroles rīki, atgādinājumi, “iecietības laiks” jaunajām prasībām, īpašais piedāvājums jaunajiem uzņēmējiem.

Lai iestāžu savstarpējā sadarbība veidotos veiksmīga, vadlīnijās ir ieteikts, kādos jautājumos ir nepieciešama starpinstitucionāla saziņa. Piemēram, lai nepieļautu neatbilstošu preču ienākšanu Latvijas un ES teritorijā, Patērētāju tiesību aizsardzības centram ir izveidota sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi preču kontrolēm uz robežas. VID Muitas pārvalde ikgadēji veic Patērētāju tiesību aizsardzības centra prioritāri noteikto preču pārbaudes uz robežas saskaņā ar izstrādātajiem kontrolsarakstiem. Ja rodas šaubas par preces atbilstību, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs 3 darba dienu laikā sniedz atzinumu VID Muitas pārvaldei, vai produktu ļauts laist brīvā apgrozībā. Tādējādi tiek ekonomēti uzraugošo iestāžu resursi, jo tirgū jau sākotnēji netiek ielaisti neatbilstoši produkti.

Iestādes var piemērot dažādas uzraudzības metodes, ņemot vērā kontrolēto komersantu vēsturisko uzvedību. Tādējādi tiek mazināts slogs komersantiem, kuri regulāri ievēro prasības. Ja uzņēmēji ir informēti par šādu taktiku, tiem ir lielāka motivācija pilnveidot savu praksi un aktīvāk sadarboties ar uzraugošajām iestādēm, lai iekļūtu “labo” uzņēmēju sarakstā, izklāstīts vadlīnijās.

Savukārt komersanti, kuriem ir sistemātiski un atkārtoti pārkāpumi, tiek ierindoti augsta riska kategorijā un pakļauti biežākām pārbaudēm. Taču komersanti, kuri regulāri uzrāda pozitīvus kontroļu rezultātus un labu sadarbību ar uzraugošajām iestādēm, pakāpeniski tiek pārbaudīti arvien retāk. Konstatējot pārkāpumus, uzraugošās iestādes vērtē komersanta sadarbību ar iestādi, respektīvi, vai uzņēmums ir atvērts un vaļsirdīgi atzīst savu kļūdu, un aktīvi strādā, lai novērstu konstatētās problēmas, vai arī tieši pretēji – slēpj un apstrīd acīmredzamus pārkāpumus, atsakās novērst vai tikai daļēji novērš konstatētos pārkāpumus.

Kā viens no piemēriem šī principa ieviešanai, ir minēta VID Padziļinātās sadarbības programma.

Savukārt Valsts darba inspekcija veic prioritāšu plānošanu saskaņā ar informācijas sistēmu, kas nodrošina preventīvo apsekojumu plānošanu atkarībā no uzņēmumu bīstamības gradācijas pēc dažādiem kritērijiem, piemēram, darbības nozares, nelaimes gadījumu un administratīvo pārkāpumu biežuma, darbinieku skaita, kā arī nosaka nereģistrētās nodarbinātības risku. Sistēmā integrēta arī saskarne ar citām valsts iestādēm, ļaujot ātri un vienkārši iegūt elektroniskos datus par uzņēmumu. Tādējādi sistēma veicinājusi VDI darbības optimizāciju, ļaujot vairāk laika veltīt praktiskajai darba vietu pārbaudei.

Iestāžu sekmes trijos gados

Ekonomikas ministrijai bija uzdots veikt “Konsultē vispirms” ieviešanas kopējo novērtējumu. 22 iestādes tika vērtētas trīs gadu garumā, pamatojoties uz klientu aptaujām, iestāžu darbinieku aptaujām un iestāžu ikgadējo pašnovērtējumu, ekspertu novērtējumu u. c.

Iestāžu novērtējums tika dalīts vērtēšanas kritēriju grupās, katrā no šīm grupām nosakot katras iestādes progresu ik gadu. Pozitīvi vērtējams, ka katru gadu ir redzams iestāžu vērtējuma pieaugums, kas nozīmē, ka gan klienti, gan darbinieki pozitīvi novērtē iestāžu veikumu un “Konsultē vispirms” principa ieviešana tiek pilnveidota, norādīts EM ziņojumā.

Novērtēšanā labākās iestādes tika nominētas apbalvošanai 6 nominācijās

Nominācija	2018	2019	2020
Konsultē vispirms līderis	Pārtikas un veterinārais dienests	Zāļu valsts aģentūra	Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
Uzņēmēju izvēle	Centrālā statistikas pārvalde	Zāļu valsts aģentūra	Centrālā statistikas pārvalde
Kritēriju grupu uzvarētāji
Līderis uzraudzības stratēģijā	Valsts ieņēmumu dienests	Valsts ieņēmumu dienests	Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra
Līderis atbilstības panākšanā	Patērētāju tiesību aizsardzības centrs	Pārtikas un veterinārais dienests	Pārtikas un veterinārais dienests
Līderis informēšanā un konsultēšanā	Centrālā statistikas pārvalde	Uzņēmumu reģistrs	Būvniecības valsts kontroles birojs
Līderis klientorientētā apkalpošanā	Valsts augu aizsardzības dienests	Centrālā statistikas pārvalde	Valsts valodas centrs

Detalizētāka informācija (rezultātu kopsavilkums un salīdzinājums pa gadiem, kā arī secinājumi un priekšlikumi) ir informatīvā ziņojuma pielikumam pievienotajā pavadošajā dokumentā “Principa “Konsultē vispirms” ieviešanas valsts iestāžu darbā novērtēšanas rezultātu apkopojums par posmu no 2018. līdz 2020. gadam”.

Uzņēmēju novērtējums par principa “Konsultē vispirms” iniciatīvā iesaistīto iestāžu sadarbību ar uzņēmējiem vidēji visām iestādēm triju gadu laikā kopā novērtējams ar 80,88 indeksa punktiem no iespējamajiem 100. 2020. gadā 13 iestādes sasniedza vai pārsniedza izvirzīto rezultātu, saņemot vismaz 85 punktu indeksu pēc klientu sniegtā novērtējuma. Neskatoties uz to, ka rezultāts nav sasniegts 100% apmērā, tas tomēr ir vērā ņemams sasniegums, norādīts ziņojumā. Iepriekšējos gados (2018. un 2019. gadā) šāds līmenis tika sasniegts krietni mazākā iestāžu skaitā. Pat tajās iestādēs, kurās tiek sasniegts augsts līmenis, ir liels izaicinājums to noturēt, jo klienti kļūst arvien prasīgāki.

Klientu uztveres indeksa vidējais vērtējums visām iestādēm: 2018. gadā – 80,70 indeksa punktu, 2019. gadā – 78,91, savukārt 2020. gadā – 83,03 indeksa punktu.

Kā LV portālam pastāstīja VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja, princips “Konsultē vispirms” VID tiek piemērots saskaņā ar 2017. gadā iestādē apstiprinātajām vadlīnijām, lai nodrošinātu efektīvu, atbilstošu un saprotamu saziņu ar klientiem. Kopš 2018. gada novembra VID ir uzsākts un joprojām turpinās darbs pie grozījumiem VID iekšējos noteikumos un metodiskajos materiālos, tajos iestrādājot principu “Konsultē vispirms”.

Ieviešot principu “Konsultē vispirms”, tiek veikti dažādi preventīvi pasākumi. Klienti tiek identificēti, apzināti, uzrunāti un elektroniski informēti par dažādiem jautājumiem. Lai savlaicīgi novērstu klientu iespējamo kļūdīšanos vai neapzinātus pārkāpumus, klientiem tiek izskaidroti dažādi jautājumi un sniegtas konsultācijas viņiem viegli uztveramā valodā. VID cenšas prognozēt iespējamos “klupšanas akmeņus” un savlaicīgi vērst klientu uzmanību, par ko liecina klientu pozitīvās atsauksmes.

Klienti pozitīvi novērtē sadarbības iespējas. Pieaudzis pieprasījums pēc individuālajām konsultācijām klātienē. Pieaudzis arī elektroniski uzdoto jautājumu − konsultāciju pieprasījums.

Nodokļu maksātāji VID vairāk uzticas un jau iepriekš, pirms darījumu veikšanas, konsultējas par iespējamajiem nodokļu piemērošanas jautājumiem. Principa “Konsultē vispirms” piemērošanas laikā VID tēls un reputācija ir uzlabojušies. VID klientu novērtējuma indekss 2020. gadā sasniedza 75, 80 % punktus, panākot pieaugumu par 7, 80 % punktiem, salīdzinot ar 2019. gadu. “Esam gandarīti, ka sabiedrība novērtē pozitīvās pārmaiņas iestādē,” piebilst VID pārstāve.

Secinājumi par rezultātiem

EM ziņojumā secināts, ka inspicējošo un kontrolējošo institūciju uzvedības kultūra ir mainīta no represīvas uz atbalstošu.

Vairāki aspekti liecina, ka iestādēs uzvedības kultūra mainās no represīvas uz klientorientētu. Septiņas iestādes norādījušas, ka vienmēr ir bijušas vērstas uz sadarbību ar klientiem un administratīva sodīšana nekad nav bijis pašmērķis, līdz ar to ne jau kultūra ir mainījusies, bet gan jūtama ciešāka saliedētība. Tomēr vairākums pārliecinoši norāda, ka uzvedības kultūra ir mainījusies pozitīvā virzienā.

Arī darbinieki vairāk apzinās, ka uzņēmēji ir kā sadarbības partneri, ar kuriem sarunājoties, konsultējoties un sniedzot nepieciešamo informāciju, iespējams ātrāk iegūt vēlamo rezultātu un samazināt laiku un birokrātiju (lieku vēstuļu un dokumentu laišanu apritē). Ir paaugstināts neformālo procedūru (brīdinājumu), izglītojošo aktivitāšu, semināru un konsultāciju skaits. Klientiem saprotamā valodā izskaidrojot dažādus jautājumus, ir iespējams novērst viņu pieļautās kļūdas vai neapzinātus pārkāpumus. Arvien biežāk tiek saņemtas klientu (uzņēmēju) pateicības gan sociālajos tīklos, gan vēstulēs iestādes vadībai.

Atbildot uz novērtējuma jautājumu “Vai iestāde kopumā sekmīgi īsteno principu “Konsultē vispirms” – veicina noteikto prasību izpildi, sniedz nepieciešamo atbalstu un sodīt nav tās primārais mērķis?”, – vidēji uzņēmēji novērtēja to pozitīvi, proti, ar 4, 12 punktiem (no maksimāli iespējamajiem 5 punktiem) 2018. gadā, ar 4, 17 punktiem 2019. gadā un ar 4, 31 punktu 2020. gadā.

Vērtējuma ziņojumā arī secināts, ka pēdējos gados ir mazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un valsts pārvaldei. Tas ietver arī atvieglotu atskaišu iesniegšanas veidu (komersantiem jāievada tikai rādītāji), mainītu elektronisko veidlapu dizainu, lai tās būtu vēl ērtāk aizpildīt (izveidojot rādītāju paskaidrojumus), vai iespēju vairākas atskaites apvienot vienā dokumentā. Tas būtiski samazina komersantu resursus, kuri jāiegulda atskaišu sagatavošanā. Turklāt vienkāršotākas dokumentu formas palielina iespēju, ka tie tiks korekti aizpildīti jau ar pirmo reizi un pie tiem nebūs jāatgriežas atkārtoti.

EM norāda, ka attiecībā uz iniciatīvas novērtēšanu un nākotnes priekšlikumiem saņemti ieteikumi gan no iesaistītajām iestādēm, gan no projekta laikā iesaistītajiem ekspertiem. Uzsvērts atbalsts iniciatīvas turpināšanai, akcentējot, ka tā nebūtu jāuztver kā iniciatīva, bet gan kā pastāvīga ikdienas darba procesa sastāvdaļa, kā daļa no “iestādes DNS”.

Vēl priekšlikumu daļā norādīts, ka, lai “Konsultē vispirms” princips turpinātu iedzīvoties, jāatbalsta viens no iestādes būtiskākajiem resursiem – darbinieki.

Pēc Ekonomikas ministrijas ieskatiem iniciatīva “Konsultē vispirms” ir veiksmīgi izdevusies un ir ļoti vērtīgs ieguvums valsts pārvaldei un uzņēmējdarbības videi. Ieviešot šo principu, tiek veidota stabila, investīcijām labvēlīgāka uzņēmējdarbības vide.

Nākotnē “Konsultē vispirms” būtu jāfunkcionē kā zīmolam un kvalitātes zīmei, kuru valsts pārvaldes iestādes ar lepnumu izmanto savā pamatdarbībā, ārējā un iekšējā komunikācijā, tādējādi kļūstot par nozīmīgu atbalstu klientiem. Iecerēts, ka iniciatīvai nākotnē pievienosies vairāk valsts iestāžu, kā arī pašvaldību (saglabājot brīvprātīguma principu).

Konsultēšana neatceļ pienākumu ievērot likumu

Ziņojumā arī norādīts, ka nākotnē vēl vairāk nepieciešams pievērsties “Konsultē vispirms” publicitātei un sabiedrības izpratnes veidošanai.

Saņemtie papildu ieteikumi vērš uzmanību tam, ka iniciatīvu vajadzētu vairāk popularizēt plašsaziņas līdzekļos, kā arī ir nepieciešams vairāk komunicēt un uzsvērt, ka “Konsultē vispirms” neatceļ to, ka klientiem/ komersantiem ir jāstrādā atbilstoši prasībām.

Jāpaaugstina arī klientu, tai skaitā komersantu, tiesiskā apziņa, ka ir jārespektē likums, ka uzraudzības iestādes ir arī servisa iestādes, kuras palīdz uzlabot procesus uzņēmumā, skaidro prasības, taču, ja tās nerespektē, iestādes ir tiesīgas rīkoties, lai novērstu kaitējumu plašām sabiedrības grupām.