Veidojot iedzīvotājus aptverošāku vienoto pakalpojumu sistēmu, tiek iedzīvināts “vienas pieturas” princips, kas paredz iespēju iedzīvotājiem vienuviet saņemt valsts pārvaldes, tostarp pašvaldību, pakalpojumus. Attēlā: klientu apkalpošanas centrs Rīgā.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Lai valsts un pašvaldību vienuviet pieejamie pakalpojumi iedzīvotājiem būtu sasniedzamāki, vienotos klientu apkalpošanas centrus veidos lielākā skaitā – valstspilsētās, pilsētās, pagastos un citās apdzīvotās vietās.
To paredz Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 401 “Noteikumi par valsts pārvaldes vienoto klientu apkalpošanas centru veidiem, sniegto pakalpojumu apjomu un pakalpojumu sniegšanas kārtību” grozījumi, kas stājas spēkā piektdien, 3. septembrī.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzsver: klientu apkalpošanas centru darbības mērķis ir nodrošināt iespēju iedzīvotājiem vienkopus pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai iegūt informāciju par valsts pārvaldes pakalpojumiem, piemēram, pieteikšanos sadarbspējīgam Covid-19 sertifikātam, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pabalstiem, Valsts ieņēmumu dienesta gada deklarāciju iesniegšanu, dzīvesvietas deklarēšanu utt. Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī pašvaldību reformas ietvaros šāds atbalsts iedzīvotājiem ir īpaši nozīmīgs.
Līdz šim klientu apkalpošanas centrus varēja veidot tikai novadu nozīmes attīstības centrā un reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centrā.
Izveidojot vismaz vienu klientu apkalpošanas centru katrā administratīvajā teritorijā un teritoriālā iedalījuma vienībā, atbilstoši jaunajam Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam, t. i., valstspilsētās, pilsētās un pagastos, Latvijas teritorijā būs ģeogrāfiski vienmērīgi izvietoti 587 klientu apkalpošanas centri, norāda VARAM. Tādējādi iedzīvotāji varēs vēl ērtāk nokļūt iestādēs, kas sniedz konsultācijas par valsts un pašvaldību pakalpojumu saņemšanu, kā arī viņiem tiks nodrošināta pieteikšanās populārāko pakalpojumu saņemšanai klātienē.
Saskaņā ar noteikumiem vienotajā klientu apkalpošanas centrā sniegto pakalpojumu apjomu veido minimālajā pakalpojumu grozā iekļautie pakalpojumi, pašvaldības pakalpojumi, kā arī citi pakalpojumi.
Noteikumos ir definēts minimālais pakalpojumu grozs, kas jāsniedz vienotajā klientu apkalpošanas centrā.
Tajā iekļauti noteikumu 1. pielikumā minēto Lauku atbalsta dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras, Uzņēmumu reģistra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Valsts zemes dienesta valsts pārvaldes pakalpojumi.
Grozījumi iestāžu sarakstu papildina ar Nacionālo veselības dienestu, kura pakalpojums ir informēšana un atbalsta sniegšana e-pakalpojuma “Sadarbspējīga Covid-19 vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta saņemšana” pieprasīšanā, kā arī sadarbspējīga Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikāta pieprasīšana klienta vārdā un izsniegšana papīra formā.
Ar grozījumiem arī precizēts un papildināts līdzšinējais VSAA pakalpojumu saraksts (kopā 42), Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumu saraksts (kopā 11) un Valsts zemes dienesta pakalpojumu saraksts (kopā 13).
Kā informē VARAM, pašreiz Latvijā klientu apkalpošanas centri ir 34 no visām 43 Latvijas pašvaldībām, attiecīgi 25 no tām ir pieejams vairāk nekā viens klientu apkalpošanas centrs, deviņās – vismaz viens klientu apkalpošanas centrs, bet vienā novadā neviens. Ministrija aicina pašvaldībām izskatīt iespēju un izveidot klientu apkalpošanas centru kontaktpunktu, piemēram, katrā pagasta bibliotēkā, tādējādi palielinot pakalpojumu pieejamību klātienē visā Latvijas teritorijā.
Vienlaikus piektdien, 3. septembrī, stājas spēkā arī grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 24. marta noteikumos Nr. 184 “Kārtība, kādā izmanto 2021. gadam paredzēto apropriāciju valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei”.
Noteikumos paredzēts, ka prioritāri atbalstāmi tie vienotie klientu apkalpošanas centri, kuri ģeogrāfiski izvietoti tālāk cits no cita attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai teritoriālā iedalījuma vienībā.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 98. pants nosaka: