Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Grozījumi Darba likumā paredz, ka nosūtītā darbinieka darba samaksas jēdziens un darba samaksas obligātie elementi ir nosakāmi atbilstoši tās valsts normatīvajiem aktiem vai praksei, uz kuras teritoriju darbinieks tiek nosūtīts.
FOTO: Freepik
Darba likumā papildināts regulējums nosūtīto darbinieku tiesību aizsardzības noteikumiem, lai tie atbilstu Eiropas Savienības direktīvu prasībām.
Regulējums attiecas uz ārvalstu komersantiem, kas nosūta savus darbiniekus darbam Latvijā, uz Latvijas darba devējiem, kas nosūta darbinieku strādāt ārpus Latvijas, kā arī pagaidu darba aģentūrām.
Gan mainītās, gan jaunās normas ietvertas Darba likuma grozījumos, kas stājas spēkā otrdien, 5. janvārī.
Direktīvas 2018/957 mērķis ir izveidot līdzsvarotu regulējumu attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību un darbā norīkoto darbinieku aizsardzību, kurš ir nediskriminējošs, pārredzams un samērīgs. Tā ievieš izmaiņas trīs galvenajās jomās: darbinieku atalgojumu, tostarp apakšuzņēmēju līgumu slēgšanas gadījumos, kā arī noteikumos par pagaidu darba aģentūru darbiniekiem un ilgtermiņa norīkojumiem, norādīts grozījumu anotācijā.
Direktīva 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām noteic, ka tā ir juridiska vai fiziska persona, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem slēdz darba līgumus vai veido darba attiecības ar pagaidu darba aģentūras darbiniekiem, lai tos norīkotu uz laiku strādāt lietotājuzņēmumos to uzraudzībā un vadībā.
Līdz ar to Darba likums papildināts ar regulējumu, kas attiecināms uz pagaidu darba aģentūru jeb darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēju. Likumā nostiprināts princips, ka darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par darbinieku nosūtīšanas noteikumu ievērošanu. Tādējādi tiek uzsvērta paša darba devēja – darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja – atbildība par savu darbinieku un šim darbiniekam nodrošināmajiem nodarbinātības noteikumiem un darba apstākļiem, paskaidrots anotācijā.
Likums papildināts ar normu, ka nosūtītajam darbiniekam ir nodrošināmi tādi paši darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kādus nodrošinātu un piemērotu darbiniekam, ja tas pie darbaspēka pakalpojuma saņēmēja būtu tieši nodarbināts un veiktu tādu pašu darbu.
Grozījumi arī paredz Darba likumā ietvert pamatprincipu par to, ka nosūtītā darbinieka darba samaksas jēdziens un darba samaksas obligātie elementi ir nosakāmi atbilstoši tās valsts normatīvajiem aktiem vai praksei, uz kuras teritoriju darbinieks tiek nosūtīts.
Darba devējam, kas no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, ir jāpiemēro ne vien Latvijas normatīvie akti, bet arī vispārsaistošā ģenerālvienošanās, paredz grozījumi.
Likuma 14.2 pantā (“Darba devēja pienākumi, nosūtot darbinieku veikt darbu ārpus Latvijas”) noteikts, kādā apmērā un kādos gadījumos Latvijas darba devējs, nosūtot savus darbiniekus uz citu ES un EEZ valsti, atlīdzina normatīvajos aktos noteiktos ar komandējumiem saistītos izdevumus, tostarp izmaksājot komandējuma dienas naudu. Tāpat paredzēts, ka darba devējs nosūtītajam darbiniekam izmaksā komandējuma dienas naudu 30% apmērā no komandējuma dienas naudas normas, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri regulē ar komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanu.
Ja darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts citādi, darba devējam nav pienākuma nosūtītajam darbiniekam izmaksāt komandējuma dienas naudu, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:
1) darbiniekam tiek nodrošināta ēdināšana trīs reizes dienā;
2) darbiniekam izmaksājamā darba samaksa ir tāda pati kā salīdzināmam darbiniekam valstī, uz kuru darbinieks ir nosūtīts veikt darbu.
Vēl likumā tiek noteikts: ja darba devējs atbilstoši likumam, darba līgumam vai koplīgumam izmaksā darbiniekam komandējuma dienas naudu, tā jebkurā gadījumā uzskatāma par izdevumu kompensāciju, bet ne darba samaksas daļu.
Informācijā par grozījumiem norādīts, ka gada laikā Eiropas Savienībā tiek nosūtīti aptuveni divi miljoni darbinieku, kas ir aptuveni 0,9% no visa Eiropas Savienības darbaspēka.
