SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Olga Petrovska
juriste
20. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tieslietas
10
10

Kas ir izlīgums civilprocesā

Kad prasības pieteikums jau ir iesniegts tiesā un ir uzsākts civilprocess, puses aizmirst, ka strīdu var risināt arī citādi – izlīgstot.

FOTO: Freepik

Ikvienu civiltiesisku strīdu var risināt gan ar tiesas starpniecību, gan arī mierīgā ceļā vienojoties. Šajā publikācijā skaidrojam, kas ir izlīgums civilprocesā.

īsumā
  • Izlīgums ir pušu rakstveida vienošanās civilprocesa ietvaros, ar kuru tiek izbeigta uzsāktā civillieta.
  • Izlīgums civilprocesa kārtībā ir iespējams gandrīz vai jebkura strīda risināšanā, izņemot likumā noteiktos gadījumus.
  • Izlīgumu puses iesniedz tiesā. Ja izlīgums tiek parakstīts tiesas sēdē, tad ir nepieciešams piedalīties abām pusēm vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem.
  • Ja puses noslēdz izlīgumu civilprocesa ietvaros, civillieta tiek izbeigta un pusēm tiek atgriezta puse no samaksātās valsts nodevas.
  • Civilprocesa ietvaros noslēgtajam izlīgumam ir tāds pats juridiskais spēks kā tiesas spriedumam.

Civilprocesa likums pamatā regulē procedūru un tās norisi strīda risināšanai tiesas ceļā, kad strīda risinājuma pieņemšana sprieduma veidā ir ekskluzīvi tiesas kompetencē.

Civilprocesuālais regulējums ir vērsts uz tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanu, taču tas nenozīmē, ka vienmēr lieta izbeigsies ar vienas vai otras puses labā taisītu spriedumu. Likumdevējs ir ietvēris mehānismu, ar kura palīdzību ierosinātā tiesvedība netiek turpināta kā ierasts, jo puses ar pretēji vērstām interesēm ir panākušas kompromisu un strīds tiek risināts, abām pusēm vienojoties.1

Kas ir izlīgums civilprocesā

Saskaņā ar Civillikuma 1881. pantu ar izlīgumu saprot līgumu, ar kuru tā dalībnieki kādu apstrīdamu vai kā citādi apšaubāmu savstarpēju tiesisku attiecību, savstarpēji piekāpdamies, pārvērš par neapstrīdamu un neapšaubāmu.

Savukārt no Civilprocesa likuma 226. panta izriet, ka izlīgums ir pušu rakstveida vienošanās civilprocesa ietvaros, ar kuru tiek izbeigta uzsāktā civillieta. Izlīgums ir pušu starpā esošā strīda risinājums, kas ir noformējams rakstveidā. Izlīguma noslēgšana civilprocesā tiek uzskatīta par strīda risinājumu tiesas kārtībā. Ja puses noslēdz vienošanos par pušu starpā esošo strīdu vēl pirms vēršanās tiesā, tad uzskatāms, ka puses ir izlīgušas ārpustiesas kārtībā.

Arī Civilprocesa likuma komentāros2 par izlīgumu ir norādīts, ka procesuālā izlīguma noslēgšana ir pamats tiesvedības izbeigšanai, jo procesuāls izlīgums iespējams tikai tad, kad par tiesību subjektu civiltiesisko strīdu ir ierosināta civillieta.

Kādos gadījumos izlīgums civilprocesā nav iespējams

Izlīgums civilprocesa kārtībā ir iespējams gandrīz vai jebkura strīda risināšanā. Vienlaikus Civilprocesa likuma 226. pants paredz, ka izlīgums nav iespējams lietās:

  1. strīdos, kas saistīti ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistros;
  2. strīdos, kas saistīti ar aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu mantiskajām tiesībām;
  3. strīdos par nekustamo īpašumu, ja dalībnieku vidū ir personas, kuru tiesības iegūt nekustamu lietu īpašumā vai valdījumā ir likumā noteiktajā kārtībā ierobežotas;
  4. ja izlīguma noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.

Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 2. pants nosaka, ka ar civilstāvokļa aktu saprot faktu vai notikumu personas dzīvē, kas rada, izmaina vai izbeidz ar personas radniecību saistītās ģimenes un citas mantiskās un nemantiskās tiesības un pienākumus. Citiem vārdiem, puses nevar noslēgt izlīgumu civilprocesā, jautājumos par laulības šķiršanu, tās atzīšanu par spēkā neesošu, paternitāti un citiem jautājumiem. Pat ja abas puses civilprocesa ietvaros piekrīt prasības pieteikumā norādītajam, piemēram, šķirt laulību, izbeigt tiesvedību ar izlīgumu pusēm nav iespējams. Ja abas puses piekrīt laulības šķiršanai, laulības šķiršana uz savstarpējās vienošanās pamata ir iespējama pie zvērināta notāra. Tikai tiesai, pārliecinoties par nepieciešamību veikt izmaiņas civilstāvokļa aktu reģistrā, ir tiesības pieņemt attiecīgu lēmumu, uz kura pamata izmaiņas aktu reģistros arī tiek veiktas. 

Arī Civilprocesa likuma 241. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka lietās par laulības šķiršanu vai neesamību pušu izlīgums pieļaujams tikai strīdos, kas saistīti ar ģimenes tiesiskajām attiecībām (238. panta pirmā daļa). Ar strīdiem par ģimenes tiesiskajām attiecībām saprot jautājumus par aizgādības noteikšanu, saskarsmes tiesību kārtības noteikšanu, uzturlīdzekļu izmaksu, arī laulāto kopīgās mantas dalīšanu. Tas nozīmē, ka, ja tika iesniegts prasības pieteikums par laulības šķiršanu un, piemēram, saskarsmes tiesību kārtības noteikšanu, puses var panākt un noslēgt izlīgumu civillietā tikai daļā par saskarsmes tiesību kārtības noteikšanu.

Likumdevējs ir noteicis tādu aizliegumu ar mērķi, lai nodrošinātu publisko interešu aizsardzību pret apzinātu un ļaunprātīgu izmaiņu izdarīšanu civilstāvokļa aktu reģistros3.

Kas attiecas uz pārējiem trīs nosacījumiem, kad izlīgums civilprocesā nav iespējams, likumdevējs ir pieņēmis tādu kārtību ar mērķi aizsargāt personu tiesības un likumiskās intereses, kuru spējas aizsargāt tos pašiem ir ierobežotas. Civilprocesa likuma 226. panta 2. punktā minētās personas atrodas vājākas personas statusā un patstāvīgi nevar kontrolēt, regulēt un pārvaldīt savu mantu, tāpēc strīdi par tādu personu mantu ir tikai tiesas kompetencē, jo tiesa spriež lietu objektīvi, ievērojot pilnīgu neitralitāti un pušu aizskartās intereses. Arī trešo personu, kuras nav iesaistītas konkrētajā civilprocesā, tiesības un intereses tiek aizsargātas, lai izvairītos no situācijām, kad izlīguma saturs nelabvēlīgi ietekmē šo personu tiesības.

Izlīguma sekas

Ja puses civilprocesa ietvaros ir vienojušās par izlīguma noslēgšanu, puses paziņo par to tiesai jebkurā procesa stadijā. Pusēm ir jāsagatavo izlīguma teksts, norādot visus nosacījumus, kārtību, izpildi u.tml., par ko puses ir vienojušās. Izlīgumu puses iesniedz tiesā. Ja izlīgums tiek parakstīts tiesas sēdē, tad ir nepieciešams piedalīties abām pusēm vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem. Ja izlīgums tiek iesniegts tiesā bez personu klātbūtnes, personu parakstiem izlīgumā ir jābūt notariāli apliecinātiem, lai tiesa varētu gūt pilnīgu pārliecību, ka izlīgumu ir parakstījušas tieši civillietā iesaistītās puses.

Personai, kura ir pilnvarota pārstāvēt personu civilprocesā un kura var noslēgt izlīgumu, ir jābūt speciāli pilnvarotai veikt tādu darbību. Ja pilnvaras tekstā tas nav speciāli atrunāts, noslēgt izlīgumu pilnvarotā persona nevarēs.

Tiesa, izvērtējot pušu iesniegto izlīgumu, pieņem to un apstiprina ar lēmumu. Izlīguma teksts tiek iekļauts sprieduma rezolutīvajā daļā.

Ja puses noslēdz izlīgumu civilprocesa ietvaros, civillieta tiek izbeigta un pusēm tiek atgriezta puse no samaksātās valsts nodevas.

Civilprocesa ietvaros noslēgtajam izlīgumam ir tāds pats juridiskais spēks kā tiesas spriedumam, tas ir, izlīgums ir saistošs un obligāti izpildāms abām pusēm tāpat kā tiesas spriedums. Izlīgumu nevar vienpusēji atcelt vai atkāpties no tā.

Kopsavilkums

Kad prasības pieteikums jau ir iesniegts tiesā un ir uzsākts civilprocess, puses aizmirst, ka strīdu var risināt arī citādi – izlīgstot. Arī tiesas gandrīz ikkatrā civilprocesa stadijā piedāvā pusēm vienoties un noslēgt izlīgumu. Likumdevējs ir radījis izlīgumu kā mehānismu ātrākai tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanai gan tiesu darbības atslodzei, gan resursu ietaupījumam, gan arī vienkāršojot procesu pašiem lietas dalībniekiem.

1 G. Aigars, G. Davidovičs, D. Ose, M. Osis, J. Rozenbergs, K. Torgāns. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.–28. nodaļa). Tiesu namu aģentūra, 2016, 641. lpp.

2 Turpat.

3 Turpat, 644. lpp.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU