SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
13. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 16 minūtes
14
14

Sociālā aprūpe mājās. Kā saņemt, un cik tas maksā

Aprūpētāju palīdzība nepieciešama cilvēkiem, kuri vecuma vai garīgu un fizisku traucējumu dēļ nespēj veikt ikdienas mājas darbus un sevi apkopt, tāpēc jāpalīdz nomazgāties, apmeklēt tualeti, apģērbties, noģērbties, pagatavot ēdienu un paēst.

FOTO: Freepik

Vecuma vai invaliditātes dēļ nevarīgam cilvēkam tuvinieki var lūgt aprūpi mājās. Tas ir likumā paredzēts pašvaldības sociālais pakalpojums, par ko maksātspējīgajam cilvēkam jānorēķinās pašam vai viņa apgādniekiem. Par trūcīgajiem izdevumus sedz no pašvaldības budžeta. Maksājumi nav milzīgi, jo arī aprūpes sistēma balstās uz slikti apmaksātu darbu.

īsumā
  • Sociālais pakalpojums – aprūpe mājās – kļūst arvien vajadzīgāks, cilvēki dzīvo ilgāk, daudzi slimo, bet ģimenes locekļiem ne vienmēr ir iespējas aprūpēt savu tuvinieku, jo arī pašiem jāgādā par iztikšanu.
  • Aprūpes mājās pakalpojumu var sniegt gan sociālais dienests, gan līgumpartneri, piemēram, nevalstiskās organizācijas vai komersanti.
  • Atbilstoši pašvaldību saistošajiem noteikumiem katrā var būt atšķirības pakalpojuma apjomā, intensitātē, apmaksas un citos nosacījumos.
  • Likums nosaka, ka aprūpes mājās pakalpojums būtu nodrošināms visās pašvaldībās, taču no 119 pašvaldībām to nodrošina 103 ar atšķirīgiem pakalpojuma apmaksas nosacījumiem.

 

Aprūpe mājās arvien pieprasītāka

Cilvēku skaits, kas saņem aprūpi mājās, katru gadu palielinās. Rīgas domes Labklājības departamenta seminārā “Ēnas cilvēki. Nabadzība 21. gadsimtā”, norādot uz šo tendenci, Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors pievērsa uzmanību gan tam, ka šis pakalpojums būs arvien vajadzīgāks arī turpmāk, gan kontekstā ar to – aprūpētāju mazajam atalgojumam.

Rīgā no 11 000 mājās aprūpējamiem klientiem apmēram puse ir vecuma pensionāri, puse – personas ar invaliditāti. Ar katru gadu skaits palielinās par tūkstoti. Speciālisti saskata, ka aprūpes pieejamība ietekmē un nākotnē arvien vairāk ietekmēs ekonomiski aktīvos tuviniekus, kuriem pašiem jāgādā arī par savu iztikšanu, jāstrādā, lai nodrošinātu pensiju, tāpēc ne vienmēr var atlicināt laiku pat tuva cilvēka apkopšanai.

Turklāt aprūpējamie lielākoties ir nabadzīgā sabiedrības daļa. Un bieži vien cilvēki, kuri izvēlas aprūpēt savu tuvinieku, tiek izrauti no darba tirgus, tā arī paši nonāk nabadzībā – uz dzīves kvalitātes lejupslīdes spirāli norādīja diskusijas dalībnieki.

Aprūpi mājās paredz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums. Pakalpojumu organizē pašvaldības sociālais dienests, veicot klienta novērtēšanu un pieņemot attiecīgu lēmumu. Savukārt sniegt pakalpojumu var gan sociālais dienests, gan līgumpartneri, piemēram, nevalstiskās organizācijas (NVO) vai komersanti, norāda Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš.

LM speciālists vērš uzmanību, ka atbilstoši pašvaldību saistošajiem noteikumiem katrā var būt atšķirības pakalpojuma apjomā, intensitātē, apmaksas un citos nosacījumos.

Kā aprūpi praktiski nokārtot

Meklējot aprūpes palīdzību, jāzina, ka tā iespējama dažādās situācijās: gan tad, ja mājās jāpārved jebkura vecuma tuvinieks atveseļošanās periodā, piemēram, pēc infarkta, insulta, kaulu lūzumiem, gan šādu palīdzību var saņemt cilvēks, kurš vecuma vai garīgu un fizisku traucējumu dēļ nespēj veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi un kuram nav likumīgu apgādnieku vai arī tie objektīvu apstākļu dēļ nevar sniegt nevarīgajam cilvēkam nepieciešamo palīdzību aprūpē, klāsta Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice.

Ja tuviniekam ir nepieciešama aprūpe mājās, Rīgas pašvaldības pārstāve norāda uz divām iespējām, kā rīkoties.

Pirmā – var uzreiz zvanīt organizācijai, kas aprūpi dzīvesvietā reāli var nodrošināt, izstāstīt vajadzības un noskaidrot apmaksas kārtību. Šādā gadījumā summas, kas jāpiemaksā pakalpojuma sniedzējam, vēlāk varēs samazināt, ja tam būs objektīvs iemesls un Sociālais dienests noorganizēs iespējamo finansiālo atbalstu, klāsta L. Brice. Protams, ja cilvēks vai ģimene ir finansiāli nodrošināti un spēj paši pilnā apmērā segt izdevumus par aprūpes pakalpojumiem, tad pašvaldība tos neapmaksās. Izvēloties šo soli kā pirmo, visdrīzāk aprūpi izdosies noorganizēt jau pirmajās stundās, kad, piemēram, slimnieks būs pārvests mājās – tas būs atkarīgs no izvēlētās organizācijas resursiem. Ar cilvēku vai viņa likumisko pārstāvi, kurš būs vērsies pēc šī pakalpojuma, noteikti tiks slēgts līgums.

Otrais variants – sākt ar vizīti dzīvesvietai tuvākajā Rīgas Sociālā dienesta (RSD) teritoriālajā centrā, lai iesniegtu tur rakstisku pieteikumu (iesniegumu), norādot, kādas ir problēmas un vajadzības un kāda veida pakalpojumi ir nepieciešami.

Var būt dažādi veidi, kā tiek sniegts aprūpes mājās pakalpojums: aprūpi nodrošina pakalpojuma sniedzēja norīkots darbinieks – aprūpētājs vai arī kāds no ģimenes locekļiem vai citi cilvēka tuvinieki, norāda Rīgas pašvaldības pārstāve.

Rīgā sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā nodrošina sociālo pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem pašvaldībā ir noslēgts līgums.

  • Biedrība “Latvijas Samariešu apvienība”

Diennakts tālrunis: 8898

Eduarda Smiļģa iela 46–407 (Pārdaugavas rajona nodaļa), Rīga, tālr. 67815299; 29264584

Ziepju iela 13 (Pārdaugavas rajona nodaļa), Rīga, tālr. 67815298; 22009404; 22010256

Aglonas iela 35 k-3 (Latgales, Vidzemes un Ziemeļu rajona nodaļa), Rīga, tālr. 67260843; 26146081; 28689427

Mājaslapa: www.samariesi.lv; e-pasts: samariesi@samariesi.lv

  • SIA “Mājas aprūpe”

Raņķa dambis 31, Rīga, tālr. 67456612; 25713555; 27379888

Mājaslapa: www.majasaprupe.lv; e-pasts: info@majasaprupe.lv

  • Biedrība “Svētā Jāņa palīdzība”

Laktas iela 8 k-1, Rīga, tālr.22026773; 67378942

Mājaslapa: www.svjp.lv; e-pasts: aprupe@svjp.lv

  • Biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts”

Šarlotes iela 1B, Rīga, Slokas iela 161 k-1, Rīga, tālr. 67212775; 25900071

Mājaslapa: www.redcross.lv; e-pasts: secretariat@redcross.lv

  • SIA “Pirmais Patronāžas Serviss”

Pilsoņu iela 1C, Rīga, tālr. 20009080

Mājaslapa: www.dzivosim.lv; e-pasts: info@dzivosim.lv

  • SIA “Aprūpes birojs”

Ūnijas iela 40, Rīga, tālr. 67564595; 28324199

Mājaslapa: www.aprupes-birojs.lv; e-pasts: info@aprupes-birojs.lv

Kādi dokumenti jāiesniedz sociālajā dienestā

Rīgā personai vai viņas pilnvarotajam pārstāvim jāvēršas tajā sociālā dienesta rajona nodaļā, kuras teritorijā ir deklarēta personas dzīvesvieta vai viņa faktiski dzīvo, un jāiesniedz:

  • rakstisks iesniegums, norādot problēmu un tās risināšanai vēlamos sociālos pakalpojumu veidus;
  • ģimenes ārsta izziņa par veselības stāvokli, kurā norādīts funkcionālo traucējumu veids (-i) un akūtas infekcijas pazīmes (ja tādas ir). Izziņā norāda rekomendācijas aprūpei un profilaksei;
  • personas un ar viņu kopā dzīvojošo ģimenes locekļu ienākumus apliecinoši dokumenti;
  • citi dokumenti, ja tādi nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

Ja cilvēks atrodas slimnīcā, tuvinieki var vērsties pie slimnīcas sociālā darbinieka, tādi ir visās Rīgas slimnīcās, un ar viņa palīdzību jau sākt kārtot nepieciešamos dokumentus.

Pēc visu dokumentu saņemšanas Rīgas sociālais dienests pieņems lēmumu par cilvēkam nepieciešamā pakalpojuma veidu. Jārēķinās, ka sociālā dienesta darbinieki izvērtēs saņemtos dokumentus, apmeklēs cilvēku viņa dzīvesvietā, izvērtēs viņa pašaprūpes spējas un individuālās vajadzības, kā arī ģimenes locekļu līdzdarbības iespējas.

Svarīgi, lai šajā tikšanās reizē klāt būtu arī kāds no ģimenes locekļiem vai apgādniekiem, tad sociālais darbinieks uzreiz varēs noskaidrot, kurus aprūpes pienākumus uzņemsies tuvinieki un kāda palīdzība nepieciešama no pašvaldības puses. Ja, piemēram, tikšanās laikā ģimenes locekļi izstāstīs, ka pa dienu nespēs nevarīgo tuvinieku aprūpēt, jo ir jāstrādā vai veselība neļauj, vai ir vēl kāds cits iemesls, tad nepieciešamo palīdzību pa dienu var sniegt pašvaldība.

Pieejamība – Rīgā rindas nav

Lai saņemtu aprūpes pakalpojumu mājās, nav svarīgi, cik cilvēkam ir gadu, kāds ir sociālais statuss, nodarbinātība vai pensijas veids – svarīgi ir, ka aprūpe ir nepieciešama un to ir apstiprinājis ārsts, izsniedzot izziņu par veselības stāvokli. Pārējais ir tehnisks pakalpojuma piešķiršanas process un ienākumu izvērtēšana, lai noteiktu, kas maksās par pakalpojumu, kā arī aprūpes nodrošināšana – atrodot labu kontaktu ar aprūpētāju un saņemot nepieciešamo palīdzību ikdienas darbu un pašaprūpes veikšanā.

Rindas šī pakalpojuma saņemšanai Rīgā nav, uzsver pašvaldības pārstāve. Pēc dokumentu sakārtošanas aprūpi mājās var saņemt jebkurš rīdzinieks vai nu vēršoties RSD vai bez RSD starpniecības.

Aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā var saņemt gan pastāvīgi, gan uz noteiktu laiku, piemēram, kamēr cilvēks atveseļojas.

Kā nosaka aprūpes stundu skaitu

Aprūpes stundu skaits veidojas pēc sarunas ar cilvēku vai tuviniekiem, ārstējošā ārsta ieteikumiem, un kad sociālais darbinieks, izmantojot Bartela indeksu (visbiežāk lietotais instruments funkcionālo spēju novērtēšanai pašaprūpē), nosaka, ko cilvēks var paveikt pats un kur būtu nepieciešama aprūpētāja palīdzība. Protams, svarīga arī ģimenes iesaiste, kādus darbiņus viņi var palīdzēt veikt.

Kā nosaka samaksu par aprūpes stundu

Aprūpes mājās pakalpojuma cena ir 4,44 EUR par vienu aprūpes stundu, ko saņem aprūpes mājās pakalpojuma sniedzējs (aprūpes stundas cena ietver darbinieku darba algu, darba devējam valstī noteiktos nodokļu maksājumus, administratīvos izdevumus, telpu nomas un komunālos maksājumus, darbinieku apmācības un supervīzijas apmaksu, biroja aprīkojuma izmaksas mēnesī, sakaru izdevumus utt.).

Kas maksā par aprūpi mājās

Rīgā par aprūpi mājās maksā:

  • pašvaldība pilnībā – ja personas un kopā dzīvojošo ģimenes locekļu ienākumi nepārsniedz 430 EUR mēnesī katram ģimenes loceklim;
  • pašvaldība daļēji – ja personas un kopā dzīvojošo ģimenes locekļu ienākumi pārsniedz 430 EUR mēnesī katram ģimenes loceklim, bet nav pietiekami, lai pilnībā segtu izdevumus par sociālās aprūpes pakalpojumiem dzīvesvietā;
  • klients, ja persona (ģimene) ir finansiāli nodrošināta un spēj pati pilnībā segt izdevumus par sociālās aprūpes pakalpojumiem dzīvesvietā, proti, ja personas un kopā dzīvojošo ģimenes locekļu ienākumi pārsniedz 430 EUR mēnesī katram ģimenes loceklim un ienākumu daļa virs 430 EUR mēnesī uz vienu ģimenes locekli ir pietiekama, lai pilnībā segtu izdevumus par aprūpes mājās pakalpojumu.

Vai aprūpētājs var būt tuvinieks un saņemt atlīdzību

LV portāls nereti saņem jautājumus, vai aprūpētājs var būt kāds mājinieks, tā doma ir – vai tuvinieks var saņemt samaksu par to, ka aprūpē ģimenes locekli.

Ja aprūpi nodrošinās nevarīgā cilvēka ģimenes loceklis vai cits tuvs cilvēks, tad sociālais dienests ar viņu noslēgs vienošanos par tuvinieka aprūpi mājās. Ja cilvēks vēlas saņemt materiālo atbalstu par aprūpi, iesniegumā sociālajam dienestam jānorāda aprūpes mājās veicējs (personas dati), kā arī jābūt minētam norēķinu kontam, uz kuru sociālais dienests pārskaitīs piešķirtā materiālā atbalsta summu:

  • ja aprūpes mājās pakalpojums nepieciešams līdz četrām stundām nedēļā, – 14,23 EUR mēnesī;
  • ja aprūpe mājās nepieciešama vairāk nekā četras stundas līdz sešām stundām nedēļā, – 28,46 EUR mēnesī;
  • ja aprūpe mājās nepieciešama vairāk nekā sešas stundas līdz 12 stundām nedēļā, – 42,69 EUR mēnesī;
  • ja aprūpe mājās nepieciešama vairāk nekā 12 stundas nedēļā, – 56,91 EUR mēnesī.

Šo iesniegumu var rakstīt pats slimnieks (piemēram, ja lauztas kājas), bet, ja cilvēks nespēj iesniegumu patstāvīgi uzrakstīt, to atbilstoši viņa teiktajam rakstiski var noformēt kāds no tuviniekiem, bet iesniegums ir jāparaksta cilvēkam, kuram vajadzīgs pakalpojums, pašam vai viņa likumiskajam pārstāvim (piemēram, tā var būt pilnvarota persona).

Materiālo atbalstu var saņemt tikai tad, ja ienākumi nepārsniedz 430 EUR uz vienu ģimenes locekli.

Līgumpartneri arī citās pašvaldībās

Arī Skrīveru sociālais dienests aprūpes mājās pakalpojumu pats nesniedz, taču to nodrošina – pakalpojums tiek pirkts no biedrības “Latvijas samariešu apvienība”, pastāstīja sociālā darbiniece Gundega Kalēja.

Persona, kurai nepieciešama aprūpe mājās, vai tās ģimenes loceklis vēršas sociālajā dienestā un iesniedz šādās situācijās vajadzīgos dokumentus: iesniegumu; izziņu no ģimenes ārsta par personas veselības stāvokli u. c. Sociālais dienests 10 darba dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas izvērtē personas fiziskās un garīgās spējas un nosaka aprūpes līmeni; personas un viņas ģimenes locekļu un likumīgo apgādnieku līdzdarbības iespējas aprūpes nodrošināšanā; personas un ar viņu kopā dzīvojošo personu, kā arī likumīgo apgādnieku ienākumus un materiālo stāvokli, ja aprūpes mājās pakalpojums tiks finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Aprūpes mājās pakalpojumu var saņemt arī bez personas vai ģimenes locekļu materiālā stāvokļa izvērtēšanas, maksājot par pakalpojumu no saviem līdzekļiem.

Maksu par aprūpes mājās pakalpojumu nosaka pakalpojumu sniedzējs – biedrība “Latvijas samariešu apvienība”. Skrīveru novada pašvaldībā nav iespējas ģimenes loceklim saņemt atlīdzību no pašvaldības par tuvinieka aprūpi.

Iedzīvotājiem par aprūpes mājās pakalpojumu jāinteresējas savā pašvaldībā. Kā jau minēts, katrā nosacījumi var atšķirties. Jēkabpils pilsētas dome šā gada sākumā informēja par jaunajiem saistošajiem noteikumiem, kuros ietverta aprūpe mājās, tostarp nosakot, ka aprūpes mājās pakalpojumu ir tiesības saņemt bez maksas vientuļai personai, kura ir vecāka par 80 gadiem. Līdz šim tas bez maksas bija vientuļām personām, kas vecākas par 85 gadiem. Ar noteikumiem paredzēta iespēja saņemt aprūpes mājās pakalpojumu arī materiālā atbalsta veidā, ja personas mājsaimniecības rīcībā esošie līdzekļi vidēji katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz valstī noteiktās minimālās darba algas apmēru.

Ne visur valstī aprūpe mājās pieejama

Likums nosaka, ka personai ir pienākums maksāt par sociālās aprūpes pakalpojumiem – gan par aprūpi mājās, gan par aprūpi institūcijās (sociālās aprūpes centros jeb pansionātos). Tā kā pakalpojuma saņēmēju ienākumi pārsvarā ir zemi, tad pakalpojuma pieejamība un kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no pašvaldību ieinteresētības iesaistīties šo jautājumu risināšanā, uz problēmu norāda LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktors A. Dūdiņš. Likums arī paredz, ka aprūpes mājās pakalpojums būtu nodrošināms visās pašvaldībās, taču no 119 pašvaldībām to nodrošina 103 ar atšķirīgiem pakalpojuma apmaksas nosacījumiem. LM speciālists, paužot cerību, ka administratīvi teritoriālā reforma labos šo situāciju, informēja, ka vienlaikus arī ministrijā ir izveidota darba grupa, lai risinātu jautājumu par minimālā pakalpojumu groza nodrošināšanas iespējām pašvaldībās.

Labs saturs
14
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU