SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
19. martā, 2020
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Drošība
7
7

Pandēmija un personas datu aizsardzība

Personas datu aizsardzībai nevis jāaizkavē efektīva cīņa ar infekcijas slimību izplatību, bet gan jānovērš nepamatota un nesamērīga informācijas izplatīšana par konkrētām saslimušajām personām vai personām, kuras atrodas riska grupā.

FOTO: Freepik

Covid-19 saslimšanas izplatība un ar to saistītie piesardzības pasākumi radījuši situāciju, kurā jāsamēro sabiedrības intereses un indivīdu tiesības arī datu aizsardzības jomā. LV portāls skaidro aktuālāko šajā jomā. 

īsumā
  • Veselības datu apstrāde ir atļauta, ja tā ir vajadzīga sabiedrības interešu ievērošanai sabiedrības veselības jomā.
  • Ja darba devēja rīcībā nonāk informācija, ka darbinieks nesen atgriezies no ārzemēm vai bijis saskarē ar saslimušajiem vai kontaktpersonām, viņa pienākums ir nepielaist šo darbinieku pie darba pienākumu pildīšanas.
  • DVI aicina uzmanīgi dalīties ar informāciju un to iegūt tikai no uzticamiem avotiem.

Personas datu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punktā minētajiem pamatojumiem, informē Datu valsts inspekcija (DVI). Regulā ir noteikti seši vispārīgi tiesiskie pamati: personas piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana. Īpašu kategoriju personas datu, arī veselības datu, apstrāde ir atļauta, ja pastāv vismaz viens no regulas 9. panta 2. punktā minētajiem pamatojumiem, piemēram, apstrāde ir vajadzīga sabiedrības interešu ievērošanai sabiedrības veselības jomā – aizsardzībai pret nopietniem pārrobežu draudiem veselībai –, atgādina inspekcija.

Tikai leģitīmiem mērķiem sabiedrības interešu vārdā

Personas datu apstrāde valstī patlaban izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā būtu jāveic tā, lai šī apstrāde kalpotu cilvēkam, nevis veicinātu paniku, vairojot puspatiesības un pieņēmumus, uzsver VDI. “Personas datu aizsardzībai nevis jāaizkavē efektīva cīņa ar infekcijas slimību (tai skaitā Covid-19) izplatību, bet gan jānovērš nepamatota un nesamērīga informācijas izplatīšana par konkrētām saslimušajām personām vai personām, kuras atrodas riska grupā. Attiecīgā informācija jāizmanto, lai veiktu konkrētus pasākumus sabiedrības veselības jomā,” skaidro inspekcija.

Ja informācija par pasažieriem, kas iebraukuši no ārzemēm, tiek nodota atbildīgajām iestādēm, kad konstatēts, ka vismaz viena persona ir inficējusies ar Covid-19, šī darbība kalpo sabiedrības interešu ievērošanai – ierobežot infekcijas slimības izplatību, kā arī informēt sabiedrību par iespējamajiem riskiem –, un tā tiek veikta, lai aizsargātu personas veselību, skaidro VDI.

Datu iegūšana – tikai ar darbinieka piekrišanu

Arī darba devējs, ievērojot savas leģitīmās intereses un nodrošinot sabiedrības intereses veselības jomā, kā arī īstenojot aizsardzības pasākumus pret citu darbinieku un klientu saslimšanas risku, var iegūt no darbiniekiem informāciju par to, vai viņi pēdējo 14 dienu periodā ir bijuši ārvalstīs un kontaktējušies ar Covid-19 saslimušajiem vai to kontaktpersonām. Taču, kā LV portālam skaidro VDI, šāda informācija ir iegūstama tikai ar paša darbinieka piekrišanu. Ja darba devējs šādu informāciju mēģinās iegūt no kādas valsts institūcijas, piemēram, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), viņam tāda netiks sniegta.  

Ja darba devēja rīcībā nonākusi informācija, ka darbinieks nesen atgriezies no ārzemēm vai bijis saskarē ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām, viņa pienākums, ievērojot Darba aizsardzības likumā minētās prasības, ir nepielaist šo darbinieku pie darba pienākumu pildīšanas un nosūtīt viņu mājās. Savukārt, ja darbinieks nepilda darba devēja norādījumus un nāk uz darbu, darba devējam ir tiesības par to ziņot Valsts policijai. Informāciju, kas darba devējam kļuvusi zināma par darbinieku, kurš pieder pie riska kategorijas, darba devējs nav tiesīgs nodot citiem darbiniekiem, bet pēc nepieciešamības to atļauts nodot SPKC vai citām atbildīgajām iestādēm, ņemot vērā šo iestāžu kompetenci.

Ar informāciju sociālajos tīklos – uzmanīgi

DVI aicina uzmanīgi dalīties ar informāciju. Nepamatota personas datu apstrāde var veicināt diskrimināciju un apdraudēt fizisku personu tiesības un brīvību, kā arī nelabvēlīgi ietekmēt to ekonomisko un sociālo stāvokli. “Ja kolēģis, darba devējs, kaimiņš vai skolas biedrs, domājot, ka persona ir inficējusies ar Covid-19, šo informāciju nodod trešajām personām, arī publicē to savos sociālo tīklu profilos, izpaužot personas vārdu, uzvārdu un citu identificējošu informāciju, viņš neapšaubāmi pārkāpj personas tiesības uz privātumu un datu aizsardzību. Šāda informācija ir jānodod tikai atbildīgajām iestādēm atbilstoši to kompetencei,” skaidro inspekcija.

Pagaidām arī SPKC, lai sargātu ar Covid-19 saslimušo personu sensitīvos datus, savā interneta vietnē publiskojusi tikai aptuvenu sērgas izplatības karti, kurā saslimstība norādīta reģionu sadalījumā. Pretējā gadījumā, kā aplēsts, saslimušās personas varētu tikt “izskaitļotas”. Pieaugot saslimšanas gadījumu skaitam, dati tiks publicēti Latvijas novadu sadalījumā. “Atgādinām, ka lielākajā daļā vietu, kurās tiek fiksēta NMPD brigādes ierašanās spectērpos, analīžu rezultāti ir negatīvi,” informē SPKC.

DVI aicina aktuālo informāciju par Covid-19 un tā izplatību iegūt tikai no uzticamiem avotiem, oficiālām valsts vai publisko iestāžu mājaslapām internetā vai to sociālo tīklu kontiem. Piemēram, no Veselības ministrijas un SPKC izteiktajiem ieteikumiem savas un citu personu veselības un drošības aizsardzībai.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU