SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
13. martā, 2020
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Darba tiesības
34
34

Bezalgas atvaļinājums koronavīrusa sērgas dēļ ir paša darbinieka izvēle

FOTO: Freepik

Valstī izsludināta ārkārtas situācija. Slēgtas skolas un augstskolas, noteikta 14 dienu mājas karantīnas prasība visiem, kuri atgriezušies no infekcijas riska valstīm. Taču nav un nevar būt konkrēta “Covid-19 likuma”, kas reglamentētu visas situācijas. Amatpersonas apelē pie sabiedrības veselā saprāta – vispirms pašiem sargāt sevi un citus. Bet cilvēkam aktuāli kļūst ikdienišķie jautājumi, arī tas, kā saglabāt darbu, algu un iztikšanu.

īsumā
  • Darba devējam un nodarbinātajam, kurš atgriezies no vīrusa skartajām valstīm, ja tas ir iespējams, ieteicams vienoties par attālinātu (strādājot no mājām) darba veikšanu.
  • Darba devējs nevar piespiest darbinieku doties atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā ir gan rekomendācijas un informācija iedzīvotājiem, gan ieteikumi izglītības iestādēm un daudzām citām atbildības grupām. Ir ieteikumi jau saslimušajiem un pašizolēšanās ieteikumi ģimenes locekļiem, kuri bijuši kontaktā inficēto.

SPKC informē arī par darbnespējas lapu izsniegšanu Covid-19 gadījumā, kādās situācijās slimības lapa tiek izsniegta pieaugušajiem un kādās - bērniem līdz 7 gadu vecumam.

Ja darbinieks ir bijis riska valstī

Izsludinot ārkārtējo situāciju, Ministru kabinets ir noteicis iespēju robežās atcelt, pārcelt un neplānot darba braucienus un komandējumus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām (šo valstu saraksts pieejams šeit), no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi, atbilstoši SPKC mājaslapā publicētajai informācijai.

Savukārt visām personām un kontaktpersonām, kuras atgriezušās no Covid-19 skartās valsts vai teritorijas, jāveic īpaši piesardzības pasākumi, tai skaitā:

  • 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts vai teritorijas jānovēro savu veselības stāvokli, divas reizes dienā (no rīta un vakarā) mērot ķermeņa temperatūru;
  • nekavējoties jāzvana 113, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes (iesnas, klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi);
  • jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā (mājas karantīna) un jābūt pieejamam saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām.

13. martā, papildinot rīkojumu "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", šo prasību ievērošanā ir noteikts izņēmums attiecībā uz transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, kuri atgriežas no darba braucieniem un komandējumiem, ja viņiem nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes un viņi nav atzīti par kontaktpersonām.

Savukārt Valsts darba inspekcijas (VDI) mājaslapā ir publicēti inspekcijas ieteikumi darba devējiem un darbiniekiem Covid-19 izplatības laikā, kā arī ir pieejamas sniegtās konsultācijas jautājumos par darbinieka vai darba devēja rīcību Covid-19 izplatības laikā.

Darba devējam un nodarbinātajam, kurš atgriezies no vīrusa skartajām valstīm, ja tas ir iespējams, ieteicams vienoties par attālinātu (strādājot no mājām) darba veikšanu, norāda VDI Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja Dace Stivriņa.

Vai darba devējs var likt doties bezalgas atvaļinājumā

Kaut arī ir izsludināta ārkārtas situācija, jāatgādina, ka darba tiesiskajās attiecībās darba devējs ir stiprākā puse. Un viņam, vadītājam, līderim, ir jāuzņemas atbildība, neignorējot Darba likumu.

Publiskajā telpā jau tiek uzdoti jautājumi par praktiskām situācijām, kas ietekmē darbinieku. Arī par to, vai darba devējs var likt doties bezalgas atvaļinājumā darbiniekam, kurš pēdējo 14 dienu laikā ir atgriezies no Covid-19 infekcijas skartās teritorijas. Ko darbiniekam šādā situācijā iesākt?

D. Stivriņa norāda, ka darba devējs nevar piespiest darbinieku doties atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas. To, vai izmantot bezalgas atvaļinājumu, izvēlas darbinieks. 

Darbiniekam ir tiesības saskaņā ar  Darba likuma 94. panta pirmo daļu  savu aizskarto tiesību vai interešu aizsardzības nolūkā iesniegt sūdzību uzņēmumā attiecīgi pilnvarotai personai. Tiesības iesniegt sūdzību, lai aizstāvētu darbinieka tiesības un intereses, ir arī darbinieku pārstāvjiem.

Darba likuma 94. panta otrā daļa noteic, ka sūdzību izskata un atbildi par pieņemto lēmumu sniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas. Darbiniekam un darbinieku pārstāvim ir tiesības piedalīties sūdzības izskatīšanā, sniegt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli. Sūdzība jāsagatavo divos eksemplāros.

Sūdzību darba devējam jāiesniedz personīgi, uz darbinieka sūdzības eksemplāra jābūt atzīmei par sūdzības reģistrēšanu uzņēmuma lietvedībā, vai, ja lietvedības nav, tad darba devējam ir jāveic atzīme par sūdzības saņemšanu, norādot datumu, parakstu un atšifrējumu.

Tāpat sūdzību var nosūtīt darba devējam ierakstītā sūtījumā pa pastu uz uzņēmuma juridisko adresi.

Saskaņā ar  Darba likuma 74. panta otro daļu darbinieka saistība uzskatāma par izpildītu un darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam noteikto darba samaksu vai, ja nolīgta akorda darba samaksa, jāizmaksā vidējā izpeļņa arī tad, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve).

Darbinieka pienākums – pārbaudīt veselību

VDI ieteikumos darba devējam skaidrots: ja pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai, darba devējs, izmantojot Darba likuma 82. panta pirmajā daļā noteikto, ir tiesīgs dot rīkojumu darbiniekam nekavējoties veikt veselības pārbaudi. Atbilstoši Darba likuma 82. panta otrajai daļai izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, jāsedz darba devējam.

Ja darbiniekam ir saslimšanas pazīmes, bet viņš atsakās apmeklēt ārstu, darba devējs, ņemot vērā faktiskos apstākļus, var izvērtēt iespēju izmantot Darba likuma 58. panta trešajā daļā nostiprinātās tiesības: atstādināt darbinieku no darba, jo šī darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša un/vai trešo personu veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm. Darba devēja ziņā paliek iespēja uzlabot darbinieka tiesisko stāvokli, par atstādināšanas laiku saglabājot darba algu.

Savukārt, ja nodarbinātajam noteikta karantīna, jo viņš bijis ciešā kontaktā ar Covid-19 infekcijas pacientu tāpēc, ka pildījis darba vai dienesta pienākumus (piemēram, medicīnas darbinieks, lidmašīnas apkalpes loceklis), notikušais kvalificējams kā nelaimes gadījums darbā un izmeklējams Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” VI nodaļā noteiktajā kārtībā.

Darba aizsardzības likuma 17. panta 1. punktā ir noteikts nodarbinātā pienākums rūpēties par savu drošību un veselību un to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt nodarbinātā darbs.

Labs saturs
34
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU