Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valdība ārkārtējā situācijā ir noteikusi jaunus atbalsta pasākumus dažādām sabiedrības grupām. Tas būs gan finansiālais atspaids uzņēmējiem, gan atbalsts iedzīvotājiem formalitāšu kārtošanā. Vairākos pasākumos tiek noteikta attālināta pieteikšanās uz pakalpojumiem.
FOTO: Freepik
Valdība ir atbalstījusi vairākus ātri ieviešamus pasākumus koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai ārkārtējā situācijā. Tie ietver atbalstu darba devējiem, strādājošajiem, kā arī cilvēkiem, kuriem nepieciešami sociālie pakalpojumi.
Valdība otrdien, 17. martā, atbalstīja vairākus Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos un grozījumus likumos, lai nodrošinātu dažādām sabiedrības grupām nepieciešamo sociālo pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību ārkārtējā situācijā, kā arī sniegtu atbalstu uzņēmējiem. Likumprojekti vēl ir jāpieņem Saeimā.
Valdības sēdē pieņemtais likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” paredz, ka darbnespējas lapu ārkārtējā situācijā, kas noteikta sakarā ar Covid-19 izplatību, no otrās darbnespējas dienas apmaksās valsts. Šādā gadījumā tiks izsniegta darbnespējas lapa B. Grozījumu projekts šādu kārtību paredz līdz 2020. gada 30. jūnijam.
Grozījuma mērķis ir sniegt atbalstu darba devējiem, nosakot īpašu slimības pabalsta izmaksas kārtību Covid-19 epidēmijas gadījumā, norāda Labklājības ministrija.
Likumā noteiktā parastā kārtība paredz, ka slimības naudu par pirmajām 10 dienām maksā darba devējs (par otro un trešo slimības dienu – ne mazāk kā 75% no vidējās izpeļņas; no ceturtās līdz desmitajai slimības dienai – ne mazāk kā 80% no vidējās izpeļņas). No 11. slimības dienas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra maksā slimības pabalstu – 80% apmērā no vidējās iemaksu algas.
Ja ārkārtējās situācijas laikā nebūs saņemts personas iesniegums un nepieciešamie dokumenti atkārtotai invaliditātes ekspertīzes veikšanai, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) iepriekš izdotais lēmums par invaliditāti tiks automātiski pagarināts uz sešiem mēnešiem. Tas nozīmē, ka bez personas iesnieguma tiks pagarināts termiņš iepriekš izdotajam lēmumam par invaliditāti un uz invaliditātes laiku izsniegtajiem atzinumiem.
Minētā kārtība attiecas arī uz gadījumiem, ja persona iesniegumu un dokumentus invaliditātes ekspertīzei nebūs varējusi noformēt un iesniegt trīs mēnešus pēc ārkārtējās situācijas beigām.
To nosaka valdībā atbalstītais likumprojekts “Grozījums Invaliditātes likumā”.
Kā pamato LM, grozījums paredzēts, lai personas ar invaliditāti Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu dēļ nezaudētu tiesības uz sociālo nodrošinājumu, t. i., saņemtu invaliditātes pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invaliditātes gadījumā, kā arī citus invaliditātes seku mazināšanai nepieciešamos sociālos pakalpojumus, pabalstus un atvieglojumus.
LM informē, ka cilvēkiem, kuriem laikā, kad ir spēkā Covid-19 izraisītā ārkārtējā situācija, beidzas trūcīgās vai maznodrošinātās ģimenes (personas) statusa derīguma termiņš, tas tiks pagarināts automātiski. Viņiem plānots izmaksāt uz iepriekšējā iesnieguma pamata piešķirtos sociālās palīdzības pabalstus (pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalstu) un nodrošināt valstī noteiktos atvieglojumus (nekustamā īpašuma nodokļa atlaide, elektroenerģijas maksas atvieglojums u. c.). Pieejams būs arī atbalsts no Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām.
Savukārt, ja nepieciešams piešķirt statusu no jauna, tiks paredzēta iespēja vērsties pašvaldības sociālajā dienestā attālināti: e-pastā vai ievietojot iesniegumu tam speciāli paredzētā kastītē. Sociālā darba speciālists izvērtēs ģimenes vai personas materiālo situāciju, izmantojot valsts un pašvaldību informācijas sistēmās pieejamo informāciju un nepieprasot papildus dokumentus, un pieņems lēmumu par attiecīgā statusa noteikšanu vai atteikumu. Šīs izmaiņas saistībā ar ārkārtējo situāciju ietvertas likumprojektā “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.
Valdība pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā, augstskolā un koledžā”. Tie paredz, ka asistenta pakalpojumam iepriekš piešķirtās un neizmantotās stundas dažādiem pasākumiem varēs izmantot brīvajam laikam, kam šobrīd parastais noteiktais pakalpojuma stundu limits ir tikai divas stundas nedēļā. Tiesa, asistenta pakalpojuma sniedzēji to drīkstēs sniegt, nepārsniedzot iepriekšējos trijos kalendārajos mēnešos vidēji vienā mēnesī izmantoto stundu skaitu, paskaidrots LM informācijā.
Līdz ar to ārkārtējās situācijas laikā tiek nodrošināts, ka personām ar invaliditāti joprojām tiek sniegts asistenta atbalsts un asistentiem saglabāts iepriekš saņemtās atlīdzības apmērs. Turklāt arī asistenti, kas daudzos gadījumos ir personu ar invaliditāti ģimenes locekļi, šādi netiek atstāti bez ienākumiem un nav spiesti vērsties pašvaldībā pēc sociālās palīdzības, skaidrots LM normatīvā akta grozījumu pamatojumā.
Personas ar invaliditāti ar asistenta atbalstu arī ārkārtējās situācijas laikā varēs doties ikdienas pastaigās svaigā gaisā, tā aizvietojot citas līdzšinējās aktivitātes, kuras ārkārtējās situācijas dēļ vairs nav iespējams īstenot. Savukārt asistentiem, arī personu ar invaliditāti tuviniekiem, atalgojums tiks saglabāts līdzšinējā apmērā.
Tāpat atbalstītais noteikumu grozījumu projekts paredz, ka personām, kuras iepriekšējos trijos mēnešos nav izmantojušas pakalpojumu, sociālais dienests varēs piešķirt šo pakalpojumu brīvā laika pavadīšanai ārpus mājas līdz 10 stundām nedēļā.
Līdz 2020. gada 31. decembrim bezdarbniekus neatkarīgi no reģistrētā vai faktiskā bezdarba ilguma varēs iesaistīt algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos. Tos īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām.
To paredz valdībā pieņemtie “Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 25. janvāra noteikumos “Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”.
Algoti pagaidu sabiedriskie darbi ir aktīvais nodarbinātības pasākums, kura mērķis ir veicināt reģistrēto bezdarbnieku ekonomisko aktivitāti un ienākumus bezdarba periodā pamatvajadzību nodrošināšanai un sekmēt bezdarbnieku konkurētspējas uzturēšanu darba tirgū.
Algoti pagaidu sabiedriskie darbi var tikt organizēti pašvaldību institūcijās (izņemot pašvaldību komercsabiedrībās), kā arī biedrībās vai nodibinājumos. Ikmēneša atlīdzības apmērs ir 200 eiro, un par iesaistītajiem bezdarbniekiem tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai.
