Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Lai gan atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi un Rīgas dome mudina noslēgt līgumus ar atkritumu izvedējiem līdz šī gada beigām, tie obligāti nav jāslēdz – ārkārtas situācijas laikā atkritumi ir jāizved neatkarīgi no tā, vai ir noslēgts līgums starp atkritumu radītājiem un apsaimniekotājiem. Līgumus vajadzēs pārslēgt, kad būs zināmi pašvaldības iepirkuma konkursa uzvarētāji. Tikmēr Saeimā pirmajā lasījumā tiek skatīti Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumi, kas paredz noteikt pagaidu tiesisko regulējumu gadījumam, ja pašvaldība nav noslēgusi jaunu līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju.
Ministru kabineta (MK) rīkojums Nr. 432 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā” un Nr. 607 “Par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā” paredz, ka ārkārtas situācijas laikā ir jānodrošina sadzīves atkritumu apsaimniekošana to radītājiem vai valdītājiem neatkarīgi no tā, vai ir noslēgts līgums par atkritumu apsaimniekošanu ar sarunu procedūras laikā izvēlētajiem atkritumu apsaimniekotājiem.
LV portāls jau rakstīja, ka Rīgas pašvaldībā izsludinātā ārkārtas situācija saistībā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas krīzi, kas stājās spēkā 12. septembrī, 3. decembrī tika pagarināta uz trīs mēnešiem – līdz 2020. gada 12. martam.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola skaidro, ka “nebūtu bijis loģiski gan iedzīvotājiem, gan juridiskajām personām radīt šādu slogu – likt pārslēgt līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem uz tik īstu termiņu: sākumā uz trīs mēnešiem, bet pēc tam atkārtoti vēl uz tādu pašu laiku. Kamēr ir spēkā ārkārtas situācija, atkritumu radītājiem nekas nav jādara”.
Savukārt gan Rīgas dome, gan SIA “Clean R” un SIA “Eco Baltia vide”, kas saskaņā ar Rīgas domes organizētās sarunu procedūras rezultātiem no 15. septembra apkalpo iepriekšējā pakalpojuma sniedzēja SIA “Pilsētvides serviss” Rīgas klientus, norāda uz pienākumu noslēgt atkritumu apsaimniekošanas līgumu līdz 2019. gada 31. decembrim.
“Eco Baltia vide”, kas pārņēma vairāk nekā 1700 “Pilsētvides servisa” klientus – privātpersonas –, ir noslēgusi aptuveni 75% vienošanos par līgumu saistību pārņemšanu, informē “Eco Baltia vides” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
“Pilsētvides servisa” juridisko personu apkalpošanu pārņēma “Clean R”. “Šobrīd pakalpojumu klientiem Rīgā sniedzam ārkārtas regulējuma ietvaros, kas paredz, ka līgumu slēgšana nav obligāta. Šobrīd nav apkopota informācija, cik tieši “Pilsētvides servisa” klientu ir izvēlējušies noslēgt līgumus par pakalpojuma sniegšanu,” norāda “Clean R” izpilddirektors Valerijs Stankevičs.
Jāatgādina, ka pašreizējiem “Clean R” un “Eco Baltia vides” klientiem Rīgā nav jāpārslēdz atkritumu apsaimniekošanas līgumi.
Rīgā sadzīves atkritumus patlaban izved arī SIA “Lautus”, kas šādu pakalpojumu sniedza arī pirms ārkārtas situācijas ieviešanas, un šī uzņēmuma klientiem jauni līgumi nav jāslēdz.
Atkritumu radītājiem par saņemto pakalpojumu ir jānorēķinās, uzsver VARAM valsts sekretāra vietniece.
Taču saskaņā ar MK rīkojumiem par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu Rīgā dome ir noteikta kā atbildīgā par iespējamajiem zaudējumiem, kas nodarīti fiziskajām un juridiskajām personām ārkārtas stāvokļa laikā, piemetina J. Aizbalts.
“Šis pienākums ietver arī to, ka Rīgas dome atlīdzinātu atkritumu apsaimniekotājiem radītos zaudējumus tajos gadījumos, kad klienti nesamaksātu par atkritumu izvešanu,” precizē zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis.
Pamatojoties uz Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 87 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā”, kuri stājās spēkā 4. decembrī, ir izsludināts atklāts iepirkuma konkurss “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā”, kuram jāpiesakās līdz 16. janvārim.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe uzsver: “Pēc visu piedāvājumu saņemšanas iepirkumu komisija nekavējoties veiks nepieciešamās darbības, lai izvēlētos atkritumu apsaimniekotājus, ar kuriem tiks slēgti līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.”
Viņa gan piebilst, ka iepirkuma rezultātus ir iespējams apstrīdēt, līdz ar to šobrīd nav iespējams paredzēt precīzu termiņu, kad varētu tikti pārslēgti līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem.
Iepriekš Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs prognozēja, ka konkursa uzvarētāji varētu būt zināmi nākamā gada pirmajā ceturksnī.
Arī A. Ozola sagaida, ka Rīgas dome nevilcināsies un ļoti ātri veiks atkritumu apsaimniekotāju izvēli atbilstoši Publisko iepirkumu likumam un līgumi uz septiņiem gadiem tiks noslēgti pēc iespējas ātrāk. “Kad iepirkuma konkursā tiks izvēlēti jauni apsaimniekotāji, klientiem būs jāpārslēdz jauni līgumi,” uzsver A. Ozola. “Tajos, iespējams, būs jauni nosacījumi.”
Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. pantam pašvaldībai mēneša laikā jāinformē atkritumu radītāji par jauno atkritumu apsaimniekotāju. “Ņemot vērā šībrīža situāciju, pašvaldība darīs visu nepieciešamo, lai informētu atkritumu radītājus, tiklīdz tiks noslēgti līgumi, tādējādi dodot vairāk laika līgumu pārslēgšanai ar jaunajiem atkritumu apsaimniekotājiem,” apgalvo E. Piņķe.
Kamēr ir spēkā ārkārtas situācija, atkritumu radītājiem nekas nav jādara.
Savukārt Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16. pants noteic, ka sadzīves atkritumu radītājs noslēdz līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad pašvaldība informējusi par sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru tā noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā.
LV portāls jau rakstīja, ka Rīgā paredzēts izveidot četras atkritumu apsaimniekošanas zonas – Rīgas Austrumu izpilddirekcijas, Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas, Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas Kurzemes rajona un Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas Zemgales priekšpilsētas administratīvās teritorijas.
Tomēr, prognozējot, ka arī pēc 2020. gada 12. marta, kad beigsies atkārtoti izsludinātā ārkārtas situācija saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, pēc iepirkuma konkursa līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem, iespējams, nebūs noslēgti, VARAM Saeimā virza Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumus. Paredzēts, ka Saeima tos skatīs pirmajā lasījumā 19. decembrī. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz Saeimai grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā atzīt par steidzamiem un izskatīt tos divos lasījumos.
Grozījumu mērķis ir noteikt pagaidu tiesisko regulējumu atkritumu apsaimniekošanai Rīgas pašvaldības teritorijā, teikts likumprojekta anotācijā, taču regulējums būtu piemērojams arī citām ārkārtas situācijām, ja tādas notiktu.
Pašreizējā Atkritumu apsaimniekošanas likuma redakcija neparedz regulējumu pēc ārkārtas situācijas beigām, kad līgums ar šībrīža atkritumu apsaimniekotāju būs beidzies, bet jauns līgums nebūs stājies spēkā.
LV portāls jau rakstīja: VARAM piedāvā likumprojektā noteikt, ka pašvaldībai 12 mēnešus, pirms beidzas līgums ar atkritumu apsaimniekotāju, jāizsludina publiskā iepirkuma vai publiskās un privātās partnerības procedūra par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu. Ja pēc minētā līguma termiņa beigām līgums nav noslēgts, pašvaldība var turpināt sadarbību ar līdzšinējo atkritumu apsaimniekotāju, līdz tiek noslēgs jauns līgums, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem pēc līguma termiņa beigām.
Ja atkritumu apsaimniekotājs nevēlas vai nevar nodrošināt noslēgtā līguma turpināšanu, pašvaldībai ir pienākums veikt sarunu procedūru un izvēlēties pagaidu operatoru, līdz tiek atrasts jauns sadarbības partneris.
A. Ozola uzskata, ka šībrīža atkritumu apsaimniekošanas situācija Rīgā ir pirmais precedents Latvijā.
Likuma “Par pašvaldībām” 15. pantā ir noteikts, ka ikvienai pašvaldībai Latvijā ir pienākums nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā teritorijā. Savukārt Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. pantā noteikts, ka pašvaldībai sadzīves atkritumu apsaimniekotājs ir jāizvēlas publisko iepirkumu un publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
“Tiesu praksē ir atzīts, ka vēl ir trešais veids, kā pašvaldība var nodrošināt likuma “Par pašvaldībām” 15. pantā noteiktā pienākuma izpildi, – sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināt pašai ar saviem resursiem,” skaidro A. Spīgulis.
“Jāņem vērā, ka atkritumu radītājs/valdītājs līgumu ar pašvaldību par sadzīves atkritumu izvešanu neslēdz – iedzīvotājs līgumu slēdz ar pašvaldības izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju,” norāda advokāts.
Rīgas dome izvēlējās sadzīves atkritumu apsaimniekošanu organizēt publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā – organizējot koncesijas procedūru un dibinot kopsabiedrību AS “Tīrīga”. Tomēr Konkurences padomes (KP) piemērotais pagaidu regulējums aizliedza “Tīrīgai” izvest atkritumus. Ja valdība nebūtu izmantojusi likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” noteiktās iespējas, ar 2019. gada 15. septembri nevienam Rīgas atkritumu apsaimniekotājam nebūtu bijis tiesisks pamats izvest sadzīves atkritumus.
LV portāls jau rakstīja, ka KP 9. septembrī pieņēma pagaidu regulējumu, kas paredz Rīgas pilsētas pašvaldībai un SIA “Getliņi EKO” vairākus pienākumus, arī nekavējoties apturēt Rīgas pilsētas pašvaldības, “Getliņu EKO” un “Tīrīgas” (kuru veido “Clean R” un “Eco Baltia vide”) uz 20 gadiem noslēgtā koncesijas līguma izpildi par nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu.
Savukārt Administratīvā apgabaltiesa 1. oktobrī noraidīja Rīgas pilsētas pašvaldības pieteikumu, kurā tika lūgts atcelt KP lēmumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu Rīgas atkritumu apsaimniekošanas tirgū. Spriedums nav pārsūdzams.
