Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Una Kupruka, LETA
Divu nedēļu laikā Rīgas dome izsludinās iepirkumu par atkritumu apsaimniekošanu, galvaspilsētu sadalot četrās zonās un pakalpojuma līgumus paredzot slēgt uz septiņiem gadiem. Pašreizējos līgumus par atkritumu izvešanu, iespējams, būs jāpārslēdz nākamā gada pirmajā ceturksnī.
Rīgas mērs Oļegs Burovs 7. oktobrī preses konferencē informēja, ka galvaspilsētas zonu varētu iezīmēt Brīvības iela – tās labā un kreisā puse. Savukārt Pārdaugavu divās daļās sadalītu Kārļa Ulmaņa gatve. “Procentuāli šīs četras daļas būs dažādas,” atzina Rīgas mērs, skaidrojot – “varbūt tas ir pat labi, ka iepirkumā būs četras lotes”. Viens pakalpojuma sniedzējs varēs pretendēt uz maksimāli trīs zonu apsaimniekošanu. Protams, pastāvot risks, ka visi pretendēs uz trīs lotēm un vienai zonai nebūs neviena piedāvājuma. Tādā gadījumā par šīs zonas atkritumu apsaimniekošanu tiks izsludināts atsevišķs iepirkums.
Rīgas dome līgumu ar atkritumu apsaimniekotājiem plāno slēgt uz septiņiem gadiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Alda Ozola skaidroja, ka šādu maksimālo termiņu nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. pants. Tas arī paredz, ka īsākais līguma darbības laiks starp pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju ir trīs gadi.
Pārrunājot konkursa nolikumā iekļaujamās prasības, Rīgas pašvaldība un VARAM secinājusi – “nevar strādāt bez investīcijām”.
“Atkritumu apsaimniekošanas jomā ir jāparedz attīstība, jo no 2021. gada būs atsevišķi jāsāk vākt bioloģiski noārdāmie atkritumi, kas prasīs jauna veida konteinerus vai cita veida tehniskos risinājumus,” uzsvēra A. Ozola. “Tuvāko gadu laikā atsevišķi būs jāvāc arī tekstilmateriāli. Līdz ar to veidosies jaunas atkritumu plūsmas. Jaunās atkritumu apsaimniekošanas prasības ir jāiekļauj konkursa nolikumā. Tās, visticamāk, ietekmēs atkritumu apsaimniekošanas cenu.”
Atsevišķa komponente ir dabas resursu nodoklis, kas paaugstināsies no 2020. gada 1. janvāra, – to paredz Dabas resursu nodokļa likums.
To, kādi varētu būt jaunie tarifi, noteiks atkritumu apsaimniekošanas operatori, piedaloties iepirkuma konkursā, skaidroja O. Burovs.
“Tarifs noteikti atšķirsies, jo visiem tirgus spēlētājiem nevar būt vienādas izmaksas; jāņem vērā attālums. Vienam operatoram atkritumi būs jāved no Bolderājas, bet citam – no Ķengaraga,” sprieda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko.
Viņš preses konferencē arī atklāja, ka Mājokļu un vides komiteja jau ir izstrādājusi saistošos noteikumus par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā – tos plānots pieņemt Rīgas domes sēdē 30. oktobrī.
Uz jautājumu, kad būs zināmi iepirkuma konkursa uzvarētāji un cik ilgā laikā vajadzēs pārslēgt pašreizējos līgumus, O. Burovs atbildēja, ka pastāv divas iespējas. Pirmā – likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 5. pants paredz tiesības vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.
Otra iespēja – Ministru kabinets var lūgt Saeimai grozīt Atkritumu apsaimniekošanas likumu. To pašreiz ir ierosinājusi VARAM.
Tarifs noteikti atšķirsies, jo visiem tirgus spēlētājiem nevar būt vienādas izmaksas; jāņem vērā attālums. Vienam operatoram atkritumi būs jāved no Bolderājas, bet citam – no Ķengaraga.
A. Ozola uzsvēra, ka divu nedēļu laikā valdībā tiks iesniegti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Šie grozījumi paredz turpināt pagaidu situāciju arī pēc 11. decembra un nosaka pienākumu pašvaldībai ne ilgāk kā sešu mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām nodrošināt Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas dalījumu vairākās zonās. Tāpat grozījumi regulē atkritumu apsaimniekotāju izvēli katrā zonā un kārtību, kādā tiek noslēgti līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
O. Burovs piebilda – ja līdz ar grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā arī pēc 11. decembra turpināsies šībrīža pagaidu līgumu kārtība, jaunos līgumus varētu pārslēgt pēc iepirkuma konkursa beigām, t. i., nākamā gada pirmajā ceturksnī.
SIA “Eco Baltia vide”, kas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus Rīgā nodrošina ārkārtējā stāvokļa laikā, ir konceptuāli ieinteresēta un gatava piedalīties iepirkumā, LV portālam uzsvēra uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Viņaprāt, “svarīgi ir nodrošināt raitu, tiesisku un atklātu iepirkuma procedūru, jo 12. decembris strauji tuvojas. Šajā periodā Rīgas domei jāpaspēj izsludināt un noslēgt iepirkumu konkursu. Tāpat, lai nodrošinātu pakalpojuma nepārtrauktību, izvēlētajiem operatoriem jāpaspēj arī pārslēgt līgumus ar jaunajiem klientiem, jo klientu loks noteikti mainīsies – šobrīd operatoriem Rīgā nav noteikts teritoriāls klientu zonējums”.
“Eco Baltia vide” uzskata – “ņemot vērā daudzos uzdevumus un ļoti īso izpildes termiņu, Rīgas domei, iespējams, iepirkuma specifikācijā jāparedz arī kāds pagaidu risinājums, kas ļautu iedzīvotājiem pārejas periodā izmantot tagadējos konteinerus, kamēr jaunais operators veic to nomaiņu”.
Jāatgādina, ka Saeima 19. septembrī atbalstīja valdības rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā līdz brīdim, kad spēku zaudēs Konkurences padomes (KP) lēmums “Par pagaidu noregulējumu”, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 11. decembrim.
LV portāls jau rakstīja, ka KP 9. septembrī pieņēma pagaidu noregulējumu, kas paredz Rīgas pilsētas pašvaldībai un SIA “Getliņi EKO” vairākus pienākumus, arī nekavējoties apturēt Rīgas pilsētas pašvaldības, “Getliņu EKO” un AS “Tīrīga” (kuru veido SIA “Clean R” un “Eco Baltia vide”) uz 20 gadiem noslēgtā koncesijas līguma izpildi par nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu.
Savukārt Administratīvā apgabaltiesa 1. oktobrī noraidīja Rīgas pilsētas pašvaldības pieteikumu, kurā tika lūgts atcelt KP lēmumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu Rīgas atkritumu apsaimniekošanas tirgū. Spriedums nav pārsūdzams.
V. Stepaņenko uzsvēra, ka pašvaldībā nav pieņemts lēmums par atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar “Tīrīgu”, kas noslēgts uz 20 gadiem. Domes Juridiskajai pārvaldei ir uzdots izvērtēt, vai šajos apstākļos līgumu ir nepieciešams lauzt vai arī to var apturēt uz laiku, kamēr KP pārkāpuma lietu būs izskatījusi pilnībā, t. i., līdz diviem gadiem.
Atkritumu radītājiem un valdītājiem līdz ārkārtējās situācijas termiņa beigām – 11. decembrim – ir jānoslēdz līgums ar pašreizējo atkritumu apsaimniekotāju. Rīgā to šobrīd veic trīs atkritumu apsaimniekotāji – “Clean R”, “Eco Baltia vide” un SIA “Lautus”.
Saskaņā ar Rīgas domes organizētās sarunu procedūras rezultātiem no 15. septembra “Eco Baltia vide” apkalpo daļu no SIA “Pilsētvides serviss” Rīgas klientiem – privātpersonas, savukārt juridiskajām personām pakalpojumu sniedz “Clean R”. Šī kārtība būs spēkā Ministru kabineta izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, bet ne vēlāk kā līdz šā gada 11. decembrim.
