Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika. Avots: "Lursoft"
Valdība vakar, 11. septembrī, Rīgas pašvaldībā izsludinājusi ārkārtas situāciju saistībā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas krīzi. Līdz ar to divi lielākie nozares uzņēmumi, kas pašreiz pilsētā nodrošina sadzīves atkritumu izvešanu, turpinās to darīt visā pilsētas teritorijā arī no 15. septembra, kad juridiski beidzas pašreizējie līgumi. Iedzīvotājiem un juridiskajām personām patlaban nekādas darbības saistībā ar atkritumu līgumu slēgšanu vai pārslēgšanu nav jāveic, informē Rīgas dome, solot tuvākajā laikā sniegt vairāk informācijas.
Ministru kabinets Rīgas pašvaldībā izsludinājis ārkārtas situāciju saistībā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas krīzi.
Jāatgādina, ka jau 18. jūlijā Konkurences padome (KP) pret Rīgas pilsētas pašvaldību un SIA “Getliņi EKO” ierosināja pārkāpuma lietu par iespējamu Eiropas Savienības darbības līguma 102. pantā minētā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Lai lietas izpētes laikā (kas var ilgt divus gadus) saglabātu konkurenci Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū, KP 10. septembrī pieņēma pagaidu noregulējumu.
11. septembrī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē KP vadītāja Skaidrīte Ābrama uzsvēra, ka šāds pagaidu noregulējums paredz Rīgas pilsētas pašvaldībai un tai piederošajai kapitālsabiedrībai “Getliņi EKO” pienākumu nekavējoties apturēt koncesijas līguma izpildi, kas tika noslēgts šovasar, 14. jūnijā, starp Rīgas pilsētas pašvaldību, kapitālsabiedrību “Getliņi EKO” un AS “Tīrīga” (to veido SIA “Clean R” un SIA “Eco Baltia vide”) un kas skar nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu.
KP lēmums nozīmē, ka “Tīrīga” pašlaik nav tiesīga nodrošināt pakalpojumus un galvaspilsētas pašvaldībai līdz 12. septembrim ir jāatsauc atkritumu apsaimniekošanas līgumu uzteikumi četriem pašreizējiem tirgus dalībniekiem – “Clean R”, “Eco Baltia vide”, SIA “Pilsētvides serviss” un SIA “Lautus” –, kas galvaspilsētā atkritumus savāca pirms koncesijas līguma noslēgšanas. KP uzskata, ka šie uzņēmumi drīkst turpināt sniegt pakalpojumus arī pēc 15. septembra.
Tāpat KP uzlika Rīgas pilsētas pašvaldībai un “Getliņi EKO” pienākumu līdz 12. novembrim iesniegt konkurences iestādē plānu, kā galvaspilsētā tiks nodrošināta konkurences noteikumu ievērošana nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū. “Rīgā ir vieta konkurencei, galvaspilsētā tiek radīta puse no visiem atkritumiem, un nevarētu būt tā, ka viens uzņēmums izveido monopolu uz 20 gadiem,” tā S. Ābrama.
Rīgas pilsētas pašvaldība 11. septembrī KP lēmumu par pagaidu noregulējumu ir pārsūdzējusi Administratīvajā apgabaltiesā, Saeimas deputātiem paziņoja mērs Oļegs Burovs.
Iepriekš pašvaldība aicināja iedzīvotājus slēgt līgumus ar “Tīrīgu”, taču daļa sabiedrības, piemēram, biedrība “Rīgas Apkaimju alianse”, mudina to nedarīt. Savukārt Rīgas domes opozīcija šodien, 12. septembrī, Rātslaukumā rīko piketu pret atkritumu monopola izveidošanu Latvijas galvaspilsētā.
Tomēr, lai Rīgā nodrošinātu nepārtrauktu atkritumu izvešanu, neradītu haosu pakalpojuma sniegšanā un novērstu vides un iedzīvotāju veselības apdraudējumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzskata, ka atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam būtu nelikumīgi turpināt šībrīža līgumus, kas beidzas 15. septembrī, un Ministru kabinetam Rīgas pašvaldībā (MK) jāizsludina ārkārtas situācija saistībā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas krīzi. Tomēr 10. septembrī valdība ārkārtas sēdē nespēja vienoties par ārkārtas situācijas izsludināšanu un vienojās, ka VARAM uzraudzīs, kā Rīgas pašvaldība pilda KP lēmuma izpildi. Taču MK, atkārtoti sanākot 11.septembrī, tomēr pieņēma rīkojumu “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā”, kas stājās spēkā nekavējoties.
Likums “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” noteic, ka ārkārtas situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinets likuma noteiktajā kārtībā var ierobežot pašvaldību institūciju tiesības un brīvību, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
VARAM sagatavotais rīkojums paredz izsludināt Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ārkārtas situāciju no 11. septembra līdz brīdim, kad spēku zaudē KP 9. septembra lēmums par pagaidu noregulējumu, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 11. decembrim.
Ar rīkojumu Rīgas domei (RD) uzdots vienoties ar uzņēmumiem, kas apliecinājuši gatavību nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, lai no 15. septembra šie apsaimniekotāji darbu turpinātu, ievērojot tos nosacījumus, kas noteikti līgumos, kuri ir spēkā līdz 14. septembrim.
RD arī jāpieprasa sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav apliecinājuši gatavību nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu no 15. septembra, līdz 12. septembrim iesniegt pašvaldībā noslēgtos līgumus ar sākotnējiem atkritumu radītājiem vai valdītājiem, kas ir spēkā līdz 14. septembrim.
Rīgas domei līdz piektdienai, 13. septembrim, atbilstoši Publisko iepirkumu likuma regulējumam jāīsteno sarunu procedūra, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas daļā, kurā no 15. septembra atkritumus nav gatavi izvest sadzīves atkritumu apsaimniekotāji, kas attiecīgajā pakalpojumu sniegšanas teritorijā šo pakalpojumu sniedz līdz 14. septembrim. Domei iepriekš ar VARAM jāsaskaņo pretendentiem izvirzītās prasības, kā arī pēc sarunām – rezultāti.
RD jānodrošina, ka sarunu procedūras laikā izvēlētie atkritumu apsaimniekotāji ar 15. septembri, kad līdzšinējo apsaimniekotāju līgumi zaudē spēku, nodrošina atkritumu izvešanu visā pašvaldības administratīvajā teritorijā neatkarīgi no tā, vai iedzīvotājiem jeb atkritumu radītājiem ir noslēgts līgums ar izvēlētajiem atkritumu apsaimniekotājiem.
Tāpat domei jānodrošina, ka līdz ar šo rīkojumu izsludinātās ārkārtas situācijas laikā sadzīves atkritumu sākotnējiem radītājiem vai valdītājiem maksa par atkritumu apsaimniekošanu tiek piemērota atbilstoši faktiski apsaimniekotajam sadzīves atkritumu apjomam.
Rīkojumā noteikts, ka par iespējamiem zaudējumiem, kas nodarīti fiziskajām un juridiskajām personām ar šo rīkojumu izsludinātās ārkārtas situācijas pastāvēšanas laikā, atbild Rīgas pilsētas pašvaldība.
O. Burovs Saeimas komisijas sēdē atzina, ka RD tuvākajās dienās ir jāpieņem saistošie noteikumi par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā un vienādu cenas politiku. Rīgas domes priekšsēdētājs Saeimas deputātiem solīja personiski uzņemties pilnu atbildību par to, ka arī svētdien, 15. septembrī, galvaspilsētā atkritumi tiks izvesti.
Rīgā ir vieta konkurencei, galvaspilsētā tiek radīta puse no visiem atkritumiem, un nevarētu būt tā, ka viens uzņēmums izveido monopolu uz 20 gadiem.
Savukārt KP iebilst pret ārkārtas situācijas izsludināšanu, jo “daudzi cīnīsies, lai iegūtu tirgus daļu Rīgā”. Turklāt, pārslēdzot jaunus atkritumu izvešanas līgumus, varētu celties tarifi, Saeimas komisijas sēdē teica KP Juridiskā departamenta direktors Valentīns Hitrovs. Cenu pieaugumu nenoliedza arī O. Burovs, skaidrojot, ka no 2020. gada 1. janvāra palielinās dabas resursu nodoklis.
Jāatgādina, ka šovasar, pārņemot atkritumu apsaimniekošanu, “Tīrīga” paziņoja par tarifa kāpumu – Rīgas dome apgalvoja, ka tas nepieaugs vairāk par aptuveni 9%. Taču, tā kā Rīgā patlaban atkritumu izvešanas cenas ir ļoti dažādas, pēc dažādu institūciju aprēķiniem, tarifi pieaugtu pat par 40–60%.
Šobrīd juridiski ir spēkā koncesijas līgums ar “Tīrīgu”, līgumi ar četriem atkritumu operatoriem beidzas 15. septembrī, Saeimas komisijas deputātiem uzsvēra O. Burovs, piebilstot: lai tiesa pieņem lēmumu par to, vai ir jāatsauc atkritumu apsaimniekošanas līgumu uzteikumi un jāaptur koncesijas līguma izpilde.
Divi no līdzšinējiem atkritumu operatoriem – “Clean R” un “Eco Baltia vide” – ar paziņojumiem presei apliecinājuši, ka ir gatavi turpināt nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu un viņiem tam pietiek gan kapacitātes, gan aprīkojuma. Pēc VARAM datiem, abi šie uzņēmumi izved aptuveni 88% galvaspilsētas atkritumu.
Ziņu aģentūra LETA informē, ka arī atkritumu apsaimniekotājs “Lautus” konceptuāli būtu gatavs turpināt nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus Rīgā. Savukārt “Pilsētvides serviss” apliecinājis, ka no nākamās nedēļas neturpinās sniegt atkritumu savākšanas un izvešanas pakalpojumus Rīgā, jo ir atlaidis no darba visas brigādes, kas strādāja galvaspilsētā.
Saeimas komisijas sēdē deputāts Daniels Pavļuts, kas atbalsta ārkārtas situācijas ieviešanu, atgādināja, ka par šādu iespēju – noslēgt koncesijas līgumu uz 20 gadiem – pirms četriem gadiem ar grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā ir lēmuši paši deputāti. Viņš rosināja labot Atkritumu apsaimniekošanas likumu, atsakoties no 18. pantā iekļautās iespējas ļaut pašvaldībai slēgt līgumu par publisko un privāto partnerību uz laiku līdz 20 gadiem.
Arī VARAM Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola LV portālam apstiprināja, ka ministrija varētu virzīt šādas likumdošanas izmaiņas.
