Ja patlaban kādam no Latvijas ievēlētajam EP deputātam atņemtu parlamentāro imunitāti, viņš vienalga saglabātu mandātu un Latvija pat nevarētu darbam EP šī deputāta vietā deleģēt citu, jo Latvijas tiesību akti neparedz mandāta anulēšanas kritērijus un procedūru.
FOTO: Patrick Seeger, EPA
Šonedēļ darbu sācis jaunais Eiropas Parlamenta sasaukums, kurā deputātiem paredzēts piecu gadu pilnvaru termiņš. Taču vienam Latvijas eiroparlamentārietim jau piemērots aizdomās turamā statuss kriminālprocesā, kas var pārvilkt svītru viņa karjerai Briselē. LV portāls skaidro, kādos gadījumos eiroparlamentārietis zaudē savu mandātu un kā tas saistīts ar deputāta imunitāti.
Nilam Ušakovam, kurš no “Saskaņas” saraksta ievēlēts Eiropas Parlamentā (EP), piemērots aizdomās turamā statuss “Rīgas satiksmes” iepirkumu krimināllietā. Kriminālvajāšanas gadījumā varētu nākties lemt par parlamentārās imunitātes atcelšanu bijušajam Rīgas mēram. Par eiroparlamentārieša mandāta saglabāšanu vai atņemšanu jālemj Latvijai –valstij, kuru viņš pārstāv.
Saskaņā ar Eiropas Savienības privilēģiju un imunitātes noteikumu 9. pantu Eiropas Parlamenta deputātam savā valstī ir imunitāte, kuru saņem attiecīgās valsts parlamenta locekļi, bet visās citās valstīs deputātam piešķir imunitāti pret aizturēšanu un tiesvedību. EP deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan visa EP un tā deputātu neatkarības garantija, vēsta Eiropas Parlamenta reglaments.
Iepriekš minētie noteikumi paredz: attiecībā uz EP locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, nevar viņus aizturēt vai uzsākt pret viņiem tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot savus pienākumus. Taču, ja eiroparlamentārieti aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz EP izmantot tiesības kādam no tā locekļiem atņemt imunitāti.
EP reglaments nosaka procedūru, kā eiroparlamentārieši var zaudēt imunitāti:
Kopumā process no pieprasījuma līdz balsojumam var ilgt no dažiem mēnešiem līdz gadam.
Parlamentārās imunitātes atcelšana EP deputātam nenozīmē, ka viņš atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, – tā tikai ļauj nacionālajām tiesībaizsardzības iestādēm veikt izmeklēšanu, informē Latvijas EP biroja pārstāvis Jānis Krastiņš. Arī tad, ja eiroparlamentārietis atzīts par vainīgu, tas vēl nenozīmē, ka viņš automātiski zaudē savas pilnvaras jeb mandātu, – EP deputātu atcelšana no amata ir nodota nacionālo valstu rīcībā, kuras kritērijus šāda soļa speršanai var noteikt pašas.
Ja eiroparlamentārieti aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti.
Saskaņā ar 1976. gada 20. septembra Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanas akta 13. pantu EP deputāta pilnvaras atsauc dalībvalsts, no kuras deputāts ticis ievēlēts, šīs valsts tiesību aktos noteiktajos gadījumos. Taču Latvijas tiesību aktos šādi gadījumi un atsaukšanas procedūra nav minēti. “Latvijas tiesību akti, tostarp EP vēlēšanu likums, neregulē jautājumus par imunitātes atcelšanu Eiropas Parlamenta deputātam un jau ievēlēta deputāta atsaukšanu,” informē Tieslietu ministrijas pārstāve Alise Dārzniece. Tādējādi, kā atzīst Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Ritvars Eglājs, ja patlaban kādam no Latvijas ievēlētajam EP deputātam tiktu atcelta parlamentārā imunitāte un viņš tiktu izdots kriminālvajāšanai vai notiesāts ar brīvības atņemšanu, šis parlamentārietis vienalga saglabātu savu mandātu un Latvija pat nevarētu darbam EP šī deputāta vietā deleģēt citu.
Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 46. pants nosaka: “Ja ievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts miris, atteicies no mandāta vai zaudējis to citu iemeslu dēļ, viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts.”
Arī Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanas akta 13. pants nosaka – EP deputāts zaudē mandātu, ja izbeidzas viņa pilnvaru termiņš, deputāts atsakās no mandāta pats vai deputāta nāves gadījumā.
Papildus minētā akta 7. pants paredz vairākus amatus, kuri interešu konflikta dēļ nav savienojami ar EP deputāta mandātu. To skaitā ir dalībvalsts valdības un parlamenta locekļa, Eiropas Komisijas locekļa, Eiropas Savienības Tiesas tiesneša, ģenerāladvokāta un sekretāra, Revīzijas palātas locekļa, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļa amati. Arī tādu komiteju un citu struktūru locekļa amati, kas pārvalda ES fondus vai veic pastāvīgus tiešus administratīvos uzdevumus, un citi.
Ja ievēlētais EP deputāts miris, atteicies no mandāta vai zaudējis to citu iemeslu dēļ, viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta.
Ar EP deputāta mandātu nesavienojamos amatus savos nacionālajos tiesību aktos ir paredzējušas arī ES dalībvalstis atsevišķi. Latvijas Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 7. pants paredz: Valsts prezidentu, Saeimas deputātu, Ministru kabineta locekli, republikas pilsētas vai novada domes deputātu var pieteikt par kandidātu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Taču, ja šīs personas tiek ievēlētas, tās zaudē valsts amatpersonas amatu, kā arī attiecīgo deputāta mandātu 30. dienā pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas.
Saeimas apstiprinātā Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 5. pants netieši norāda uz to, ka Latvijas ieskatā EP deputāta mandāts nav savienojams ar faktu, ka persona ir atzīta par vainīgu noteiktas kategorijas kriminālnoziegumos. Šis pants noteic: EP vēlēšanās nevar kandidēt un tikt ievēlēta persona, kura “Latvijas Republikā izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā vai bijusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot gadījumu, kad persona ir reabilitēta”.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par astoņiem gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem. Savukārt sevišķi smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem, vai mūža ieslodzījums.
