Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labs Eiropas Parlamenta deputāts ir tāds, kuram piemīt ne tikai kompetence noteiktās jomās, bet arī spēja pārliecināt par savu viedokli visu līmeņu lēmumu pieņēmējus.
FOTO: Vincent Kessler, REUTERS
Ir sākusies deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 25. maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kuras šoreiz uzskata par īpaši nozīmīgām. Latvijai ir jāievēlē astoņi eiroparlamentārieši darbam mūsu interešu aizstāvībai EP. LV portāls skaidro, kādi ir eiroparlamentārieša pienākumi un nodrošinājums.
Katra no 28 ES dalībvalstīm EP – ES likumdevējā – ievēlē pārstāvjus no savas valsts politisko partiju un to apvienību izvirzītiem kandidātu sarakstiem. EP vēlēšanās 25. maijā no Latvijas tiks ievēlēti astoņi deputāti. Tiesības kandidēt EP vēlēšanās ir vismaz 21 gada vecumu sasniegušiem Latvijas pilsoņiem un citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas mūsu valstī, ir reģistrēti Latvijas Iedzīvotāju reģistrā un Latvijas vēlētāju reģistrā, paredz Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums.
EP deputāti pilda ES likumdevēja funkcijas. Deputātu ikdienas pienākumi ietver darbu savu vēlētāju labā savā valstī, darbu EP komitejās, debates politiskajās grupās, kā arī debates un balsošanu plenārsēdēs. EP deputāti apmeklē komiteju un politisko grupu sanāksmes, kā arī citas sanāksmes. Viņi var tikt iekļauti arī delegācijā saistībā ar attiecībām ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Tādējādi deputāta pamatpienākumi ir:
EP ievēlētie deputāti tieši nepārstāv savu politisko partiju, bet pievienojas vai apvienojas pārnacionālās politiskās grupās, kuras ir izveidotas, lai deputāti no dažādām valstīm ar līdzīgiem politiskajiem uzskatiem varētu kopīgi strādāt savu ideju īstenošanā. Šobrīd EP darbojas astoņas politiskās grupas:
Deputāti var veidot arī jaunas politiskās grupas. Grupas izveidei ir nepieciešami vismaz 25 deputāti no vismaz septiņām Eiropas Savienības dalībvalstīm. EP ir arī deputāti, kuri nav pievienojušies nevienai politiskajai grupai, – pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti. “Deputāti ir brīvi un neatkarīgi,” paredz Eiropas Parlamenta deputātu nolikums. Tajā noteikts: “Deputāti balso katrs atsevišķi un dara to personīgi. Viņi neseko nekādiem norādījumiem un nepilda saistošus uzdevumus.”
Par galveno likumdošanas izstrādē uzskatāms deputātu darbs EP komitejās. Katra no pastāvīgajām 20 komitējām specializējas noteiktā politikas jomā, piemēram, lauksaimniecības, rūpniecības, ekonomikas un citās. EP var veidot arī apakškomitejas un īpašas pagaidu komitejas specifisku jautājumu risināšanai, tostarp izmeklēšanas komitejas, lai pētītu iespējamus pārkāpumus vai administratīvas kļūmes, kas pieļautas, īstenojot ES tiesību aktus.
Deputāti balso katrs atsevišķi un dara to personīgi. Viņi neseko nekādiem norādījumiem un nepilda saistošus uzdevumus.
Komitejās deputāti izskata tiesību aktu priekšlikumus, apspriež to grozījumus, pieņem ziņojumus un rezolūcijas, veic pārbaudes par citu ES struktūru un iestāžu darbību. Komitejas ieceļ EP deputātu grupu, kurai jāvada sarunas ar ES Padomi par ES tiesību aktiem. Visas EP politiskās grupas izvirza savus pārstāvjus darbam komitejās atbilstoši viņu pieredzei un zināšanām. Katrs deputāts pastāvīgi strādā 2–3 komitejās.
“Tas nozīmē, ka EP deputātam ir jābūt ne vien kompetentam noteiktās jomās, bet arī jāspēj par savu viedokli pārliecināt visu līmeņu lēmumu pieņēmējus – Eiropas Komisijas, ES Padomes, ietekmīgāko dalībvalstu pārstāvjus,” eiroparlamentārieša uzdevumu un īpašību kopumu raksturo biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” prezidents Andris Gobiņš.
EP deputātu aktīvākais darba posms noris EP plenārsēdēs, kas pārmaiņus notiek Briselē un Strasbūrā. Plenārsēdēs galvenokārt notiek debates un balsošana. Pirms balsošanas par attiecīgo EP ziņojumu notiek debates, kurās viedokli pauž gan Eiropas Komisija (EK), gan politisko grupu pārstāvji, gan deputāti. EP deputāti plenārsēdēs Eiropas Komisijas un ES Padomes pārstāvjiem uzdod jautājumus par izskatāmajiem ziņojumiem.
Komunikācijai ar vēlētājiem EP institucionāli īpaši paredzētas ir tā dēvētās zaļās nedēļas – tās paredzētas EP ārējiem pasākumiem, ko EP deputāti var īstenot savās valstīs. Piemēram, Latvijas EP deputāti arī citās, tostarp intensīvajās plenārsesiju nedēļās, bieži izmanto pirmdienu rītus pirms sesijām un piektdienas pēc sesijām, kad fiziski ir iespēja būt Latvijā un satikt cilvēkus – gan Eiropas Parlamenta Latvijas biroja (EPLB) organizētos pasākumos, gan pašu organizētos u. c. pasākumos, informē EPLB pārstāve Signe Znotiņa-Znota.
Kāda ir EP deputātu alga?
EP deputāta mēnešalga pirms nodokļu nomaksas ir 8611,31 eiro. Algu izmaksā no EP budžeta, un pēc tam, kad tiek atskaitīti ES nodokļi un apdrošināšanas iemaksas, tā ir 6710,67 eiro.
Vai EP deputātiem ir tiesības saņemt pensiju? Cik liela tā ir?
EP deputātiem, sasniedzot 63 gadu vecumu, ir tiesības saņemt vecuma pensiju. Pensijas apmērs ir 3,5% no algas par katru pilnu deputāta pilnvaru īstenošanas gadu, taču tās kopsumma nepārsniedz 70% no algas. Šo pensiju izmaksas sedz no ES budžeta.
Kādas piemaksas paredzētas EP deputātiem?
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Deputātu nolikumu deputātiem ir tiesības “pieprasīt tādu izdevumu atmaksāšanu, kas viņiem radušies saistībā ar deputāta pilnvaru īstenošanu”.
Šī piemaksa, kas ir 4513 eiro mēnesī, paredzēta to izdevumu segšanai, kas deputātiem radušies, strādājot dalībvalstī, kur tie ievēlēti, piemēram, deputātu biroju uzturēšanas izmaksu, sakaru un pasta izdevumu, kā arī datortehnikas un telemātikas aprīkojuma iegādes, darbības nodrošināšanas un uzturēšanas izmaksu segšanai. Ja deputāti bez attaisnojoša iemesla neapmeklē pusi no kopējā plenārsēžu skaita viena parlamentārā gada laikā (septembris–augusts), šīs piemaksas apmēru samazina par piecdesmit procentiem.
Deputātiem saistībā ar darba pienākumiem bieži jāceļo savā ievēlēšanas dalībvalstī un ārpus tās, piemēram, lai apmeklētu konferences vai dotos darba vizītēs. Tādēļ par darbu ārpus ievēlēšanas dalībvalsts deputāti var saņemt izdevumu kompensāciju par ceļa, uzturēšanās un citiem ar to saistītiem izdevumiem līdz 4 454 eiro gadā.
EP maksā vienotas likmes piemaksu 320 eiro dienā, lai segtu citus deputātu izdevumus EP sesiju laikā, ja viņi apliecina savu ierašanos ar parakstu vienā no šim nolūkam sagatavotajiem oficiālajiem apmeklējuma reģistriem.
Deputātam ir jābūt ne vien kompetentam noteiktās jomās, bet arī jāspēj par savu viedokli pārliecināt visu līmeņu lēmumu pieņēmējus.
Šo piemaksu samazina uz pusi, ja deputāts plenārsēžu dienās nepiedalās vairāk nekā pusē elektronisko balsojumu, kaut arī viņš ir ieradies. Ja deputāts piedalās sanāksmēs ārpus ES teritorijas, EP tam maksā dienas naudu 160 eiro dienā un papildus sedz arī uzturēšanās izdevumus.
EP deputāti var paši izvēlēties savus palīgus, nepārsniedzot EP noteikto budžeta finansējumu. 2018. gadā pieejamā maksimālā summa mēnesī bija 24 526 eiro vienam deputātam. Šo summu neizmaksā deputātiem, bet algas veidā izmaksā palīgiem, kuri atbilst nosacījumiem un ar kuriem ir noslēgts līgums, kā arī struktūrām, kam uzdots iekasēt algas nodokli.
EP deputāti var pieņemt darbā trīs reģistrētus palīgus (vai pat četrus, ja tiek ievēroti īpaši nosacījumi), kas pilda savus pienākumus Briselē vai Strasbūrā, kā arī vietējos palīgus ievēlēšanas dalībvalstī. Tāpat EP deputātam var būt praktikanti, kas praksi var iziet vai nu EP, vai deputāta ievēlēšanas dalībvalstī. Vietējo palīgu un praktikantu kopējās izmaksas nedrīkst pārsniegt 75% no deputāta parlamentārās palīdzības piemaksas.
Vairāki EP deputāti var veidot grupu, lai pieņemtu darbā vienu vai vairākus reģistrētus vai dalībvalstīs nodarbinātus palīgus. Par izmaksu sadalījuma principiem deputāti savstarpēji vienojas. EP deputāti nevar pieņemt par palīgiem tuvus radiniekus.
