NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
27. septembrī, 2019
Lasīšanai: 18 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Eiropas Savienība
4
4

Latvijas eiroparlamentārieši – posteņi, prioritātes, izredzes

Vērtējot Latvijas eiroparlamentāriešu prioritāšu uzskaitījumu, redzams, ka atšķiras viņu izpratne par darāmo Eiropas Parlamentā, kā arī iespējas solīto īstenot. Būtiskākie panākumu priekšnosacījumi – piederība pie ietekmīgas politiskās grupas un pieredze.

FOTO: Vincent Kessler, REUTERS

Aprit četri mēneši, kopš ievēlēts jaunais Eiropas Parlaments. LV portāls skaidro, kādus posteņus astoņi Latvijas eiroparlamentārieši ieņēmuši, kādas prioritātes nosprauduši un kādas ir izredzes tās īstenot.

īsumā
  • Latvijas pārstāvji darbosies 11 Eiropas Parlamenta (EP) komitejās (kopā to ir 20).
  • Nozīmīgi faktori deputāta politisko mērķu sasniegšanai ir piederība pie ietekmīgas frakcijas, ieņemamais amats, deputāta pārstāvētajā komitejā skatāmie jautājumi, kā arī pieredze Eiropas Parlamenta darbā.
  • Latvijas eiroparlamentāriešu nosauktās prioritātes rāda, ka atšķiras viņu izpratne par darāmo, kā arī iespējas solīto īstenot.

Šogad maijā ievēlētais Eiropas Parlamenta (EP) 9. sasaukums darbu oficiāli sāka 2. jūlijā, tūlīt pēc tam ķeroties pie komiteju veidošanas. EP politisko grupu jeb frakciju vadītāju izraudzīšanās norisinājusies ilgāk. 17. septembrī par lielākās politisko partiju frakcijas – Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas – viceprezidenti ievēlēta Latvijas pārstāve Sandra Kalniete.

Latvijas pārstāvji darbosies 11 komitejās

EP deputāti darbojas politiskajās grupās – kopumā ir septiņas šādas grupas, un tās veidotas atbilstoši deputātu politiskajai pārliecībai, nevis valstiskajai piederībai. Deputātu darbs EP notiek 20 pastāvīgajās komitejās. Līdzīgi komisijām Latvijas Saeimā tās izvērtē tiesību aktu priekšlikumus noteiktās nozarēs, iesniedz grozījumus izskatīšanai plenārsēdē un organizē ekspertu uzklausīšanu. Katrā komitejā ir 25–73 pilntiesīgi locekļi un tikpat daudz aizstājēju, kuri var piedalīties komitejas sanāksmēs, izteikties un pilntiesīgā locekļa prombūtnē piedalīties balsošanā. Latvijas deputāti kā pilntiesīgi locekļi vai aizstājēji darbosies 11 no 20 komitejām. Divas Latvijas deputātes – Dace Melbārde un Tatjana Ždanoka – uz divarpus gadiem ievēlētas par attiecīgi Kultūras un izglītības un Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētāja vietniecēm.

Latvijas eiroparlamentārieši nosauc prioritātes

Andris Ameriks

(Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa/“Gods kalpot Rīgai”), Transporta un tūrisma komitejas un Lūgumrakstu komitejas loceklis, aizstājējs Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā

Foto: Ieva Leiniša, LETA

  • Aktuālākais jautājums Transporta un tūrisma komitejā pašlaik ir “Mobilitātes pakotne”. Vai tā tiks atkārtoti izskatīta EP? Vai tomēr tiks virzīta tālāk? Šis ir ļoti svarīgs jautājums arī Latvijas autopārvadātājiem. Manuprāt, “Mobilitātes pakotne” ir jāpārskata vēlreiz, jo tās šībrīža redakcija neatbilst mūsu uzņēmēju interesēm.
  • Tāpat liels darbs ir nepieciešams, lai Eiropas Savienība (ES) varētu sasniegt Parīzes nolīguma mērķrādītājus. Tas nozīmē, ka būs radikāli jāmaina personiskie mobilitātes paradumi, kā arī rūpniecības un ekonomikas modeļi. Tas noteikti atstās iespaidu arī uz Latvijas iedzīvotājiem.
  • Mans galvenais darbs Lūgumrakstu komitejā būs informēt un izglītot Latvijas iedzīvotājus par tiesībām iesniegt lūgumrakstus Eiropas Parlamentā, jo līdz šim mūsu valsts iedzīvotāji par to ir maz informēti. Lūgumraksti ir būtiska saikne starp iedzīvotājiem un Eiropas iestādēm, kā arī veicina tiešu cilvēku līdzdalību ES likumdošanas darbībā.

Ivars Ijabs

(Politiskā grupa “Renew Europe”/”Attīstībai/Par!”), Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas loceklis, aizstājējs Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā

Foto: Ieva Lūka, LETA

  • Ir ievērojami jākāpina ES atbalsts zinātnei, inovācijām izglītībai un jāpanāk, lai tas ir pieejamāks Latvijas zinātniekiem un augstskolām, tām iekļaujoties ciešas sadarbības tīklos Eiropā. Ir jāveicina “zaļāka” un no Krievijas mazāk atkarīga Latvijas un visas ES enerģētikas struktūra.
  • Mana prioritāte Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā ir patiesi vienots pakalpojumu tirgus, kas atvieglos pakalpojumu sniegšanu pāri dalībvalstu robežām gan digitālajā jomā, gan nozarēs (profesionāļu pakalpojumi, transports utt.), kurās Latvija var ievērojami kāpināt pakalpojumu eksportu.
  • Esmu arī Zinātnes un tehnoloģiju nākotnes darba grupas (STOA) biedrs: zinātnes sasniegumi un nākotnes tehnoloģiju novērtējums ir jāiekļauj politisko lēmumu pieņemšanā, veicinot ES globālo konkurētspēju ar Ķīnu, Krieviju un ASV.

Sandra Kalniete

(Eiropas Tautas partijas grupa/“Jaunā Vienotība”), Ārlietu komitejas locekle, aizstājēja Starptautiskās tirdzniecības komitejā un Drošības un aizsardzības apakškomitejā

Foto: Evija Trifanova, LETA

  • Kā Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētāja vietniecei man būs būtisks darbs pie ES daudzgadu budžeta, lai panāktu pēc iespējas labvēlīgāku finansējumu Latvijai – svarīgi saglabāt jau sagatavotos priekšlikumus lauksaimniecībai, jācīnās par kohēzijas fondu līdzekļiem, jo Latvijai tas ir svarīgs investīciju avots.
  • Ārlietās manas prioritātes būs nemainīgas – iestāšos par drošu Latviju drošā Eiropā, kas prasa mērķtiecīgu valstu sadarbību un militāro resursu efektīvāku izlietojumu. Austrumu partnerības ietvaros atbalstīšu demokrātisku un eiropeisku reformu ceļu Ukrainā un citviet, tāpat arvien nenogurstoši skaidrošu Latvijas vēsturi un Baltijas atgriešanos demokrātisko valstu saimē. Esmu bijusi un būšu neiecietīga pret Krievijas agresiju un propagandu, tādēļ par būtisku uzskatu cīņu pret hibrīdapdraudējumiem un dezinformāciju. No globālās stabilitātes un drošības aspekta raugos arī uz darbu Starptautiskās tirdzniecības komitejā – svarīgi ir paplašināt ES brīvās tirdzniecības telpu ar citām valstīm, kā arī dot pretsparu populistiem un protekcionismam.

Dace Melbārde

(Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa/Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”), Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja vietniece, aizstājēja Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā

Foto: Zane Bitere, LETA

  • Kultūras un izglītības komitejā viena no manām prioritātēm ir mediju vides daudzveidība un kvalitāte, tostarp sniedzot atbalstu profesionālai žurnālistikai un tradicionālo mediju adaptācijai digitālajā vidē. Rosināšu arī atbalstu pasākumiem cīņai pret dezinformāciju. Manis izvirzītais pilotprojekts par finansiālo atbalstu tradicionālo mediju pārejai uz digitālo vidi jau saņēmis pozitīvu novērtējumu no Eiropas Komisijas un ticis atbalstīts Kultūras komitejā 2020. gada budžeta projekta balsojumā.
  • Kultūras jomā būtiska mana darba prioritāte ir valodu un kultūru daudzveidība digitālajā vidē, īpašu uzmanību veltot mazo valodas un kultūras areālu atbalstam. Tāpat būtiski ir turpināt un ieviest Eiropas kultūras mantojuma gada ieceres un Davosas deklarāciju par kvalitatīvu būvkultūru Eiropai.
  • Manā prioritāšu lokā ir arī Eiropas un Latvijas vēstures jautājumi – rosināšu EP vairāk skatīties uz mūsu reģiona vēsturi, arī stiprinot daudzveidību vēstures izzināšanā un diskusijās.
  • Būtiska mana prioritāte darbā ar Latvijas sabiedrību ir nākotnes līderu izglītošana, īpašu uzmanību veltot politiskajai izglītībai. Kopā ar spēcīgiem Latvijas un pasaules ekspertiem īstenošu apmācības programmas jauniešiem.

Nils Ušakovs

(Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa/“Saskaņa”), Budžeta komitejas loceklis, aizvietotājs Ārlietu komitejā

Foto: Zane Bitere, LETA

  • Budžeta komitejā mana prioritāte būs darbs pie Eiropas Savienības budžeta 2021.–2027. gadam. Latvijas interesēs ir cīnīties pret iecerēto ES finansējuma samazinājumu.
  • Delegācijā attiecībām ar ASV strādāšu, lai stiprinātu eiroatlantisko sadarbību. Darbošos arī parlamentārās partnerības delegācijās ar Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu un EURONEST (Austrumu partnerības valstīm). Mans darbs būs vērsts uz politisko un ekonomisko sakaru paplašināšanu un Austrumu partnerības programmu tālāku attīstību.
  • Kā sociāldemokrātu Latvijas delegācijas vadītājs centīšos panākt iepriekšējā sasaukumā pieņemtās “Mobilitātes pakotnes” normu pārskatīšanu. Tās klaji diskriminē Austrumeiropas, arī Latvijas, pārvadātājus.

Inese Vaidere

(Eiropas Tautas partijas grupa/“Jaunā vienotība”), Ekonomikas un monetārās komitejas locekle, aizstājēja Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā

Foto: Ieva Leiniša, LETA

  • Eiropas Savienībā ir jāattīsta gudra un inovatīva ekonomika, kas vienlaikus saudzē vidi un mazina tās piesārņojumu. Šo mērķu sasniegšanai nākamajos gados būs svarīgi veicināt ilgtspējīgus ieguldījumus, atbalstīt jaunuzņēmumus, kā arī attīstīt modernās tehnoloģijas, kas palīdzēs kāpināt ražīgumu un radīt darbavietas. Tas ir būtiski mums, jo šis attīstības virziens var Latvijai palīdzēt konkurēt pasaulē un pārvarēt vidēju ienākumu slazdu.
  • Tāpat mums noteikti ir vēl aktīvāk jāstrādā pie vides jautājumu sakārtošanas, jo citas Eiropas mums nav, tāpēc, piemēram, atkritumu šķirošanai un samazināšanai ir jābūt starp prioritātēm. Es strādāšu, lai Latvija būtu zaļa, gudra un ekonomiski attīstīta valsts.

Roberts Zīle

(Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa/Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”), Ekonomikas un monetārās komitejas un Transporta un tūrisma komitejas loceklis, aizstājējs Budžeta komitejā

Foto: Evija Trifanova, LETA

  • Kā savas grupas koordinators Transporta komitejā aizstāvēšu Latviju cīņā par pēc iespējas mazāk negodīgas “Mobilitātes pakotnes” – transporta nozares sociālo garantiju – uzspiešanu mūsu uzņēmējiem, kas patiesībā grauj konkurenci un vienotu ES tirgu.
  • Kā EP Budžeta komitejas biedrs iestāšos par pēc iespējas vienlīdzīgāku nākamā ES daudzgadu budžetu Latvijai, īpaši lauksaimniecības politikā.
  • Kā “Rail Baltica” sadarbības grupas dibinātājs turpināšu regulāru viedokļu apmaiņu ar projekta atbildīgajām pusēm gan EP, EK, Padomē, gan starp iesaistīto valstu lēmējiem, veidojot tādu politisko signālu valdībām un projekta izstrādātājiem, kas veicina pēc iespējas pārskatāmāku un ātrāku projekta realizāciju.

Tatjana Ždanoka

(Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa/Latvijas Krievu savienība), Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētāja vietniece, aizstājēja Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā

Foto: Zane Bitere, LETA

  • Nodarbinātības komitejā es strādāju jau vairākus gadus, un šajā sasaukumā turpināšu iepriekš iesākto: manas prioritātes būs jauniešu un pirmspensijas vecuma cilvēku nodarbinātība, jaunu ģimenes pabalstu ieviešana, sociālo tiesību izlīdzināšana Eiropas Savienībā. Latvijas iedzīvotājiem tas garantēs cienīgu dzīves līmeni, ko joprojām negarantē valdība, un taisnīgumu visneaizsargātākajai sabiedrības daļai. Domāju, ka šajā sasaukumā noteikti izdosies ieviest ES vienoto minimālās algas un minimālā ienākuma aprēķināšanas formulu.
  • Lūgumrakstu komitejā turpināšu pievērst īpašu uzmanību sūdzībām no Latvijas iedzīvotājiem un palīdzēt to virzībā. Aicinu visus aktīvāk izmantot šo instrumentu.

Gan vērtīgas iniciatīvas, gan tukšvārdība

Vērtējot Latvijas eiroparlamentāriešu prioritāšu uzskaitījumu, redzams, ka atšķiras viņu izpratne par darāmo EP, kā arī iespējas solīto īstenot, atzīst biedrības “Eiropas kustība Latvijā” (EKL) prezidents Andris Gobiņš. Pārliecinošs viņam šķiet S. Kalnietes vēstījums, kuru viņa sāk ar nodomu panākt pēc iespējas labvēlīgāku finansējumu Latvijai ES daudzgadu budžetā. “Ar to, kā bijis arī līdz šim, viņa apliecina, ka ir gatava darīt pat vairāk, nekā ietilptu viņas oficiālajos pienākumos,” S. Kalnietes izklāstu vērtē eksperts. Nodomi iestāties par Latvijas un Eiropas drošību, mūsu valsts vēstures skaidrošana un cīņa pret Krievijas dezinformāciju un propagandu ir jautājumi, kurus deputāte risinājusi jau iepriekš.

I. Ijaba prioritāšu uzskaitījumā A. Gobiņš kā atzīstamu izceļ nodomu kāpināt ES atbalstu zinātnei, inovācijām un izglītībai Latvijā. Savukārt atbalsts šīm un vairākām citām jomām Eiropas mērogā jau pausts nākamās Eiropas Komisijas (EK) vadītājas Urzulas fon der Leienes programmatiskajos mērķos.

Pārlieku piesardzīgs ir R. Zīles prioritāšu izklāsts, kurā trīskārt lietota frāze “pēc iespējas”, to attiecinot uz deputāta nodomiem sekmēt Latvijai un ES derīgas iniciatīvas, lēš eksperts, vienlaikus atzīstot: minētā frāze, iespējams, ir uzlūkojama arī kā reālistiskas pieejas paušana.  

Ir grūti iedomāties, ka Eiropas Tautas partija varētu pieņemt kādus nozīmīgus ārpolitikas lēmumus bez Sandras Kalnietes akcepta.

D. Melbārdes darbības izklāstā kā atzīstamu un perspektīvu nodomu A. Gobiņš izceļ atbalstu profesionālai žurnālistikai un tradicionālo mediju adaptācijai digitālajā vidē, taču vienlaikus eksperts norāda uz konkrētu priekšlikumu trūkumu. Uz šo pašu nepilnību A. Gobiņš norāda arī N. Ušakova, A. Amerika un I. Vaideres prioritāšu uzskaitījumā, kurš ir pārlieku vispārīgs. Turklāt N. Ušakovs un A. Ameriks, paužot nodomu pārskatīt “Mobilitātes pakotni”, kura paredz stingrākas darba apstākļu prasības Latvijas autopārvadātājiem ES valstīs, nonāk pretrunā ar pašu pārstāvēto sociāldemokrātu pozīciju šajā jautājumā. Savukārt T. Ždanoka, prioritāšu sarakstā soloties risināt tādas visā Eiropā patlaban aktuālās problēmas kā jauniešu un pirmspensijas vecuma cilvēku nodarbinātība, jaunu ģimenes pabalstu ieviešana un sociālo tiesību izlīdzināšana Eiropas Savienībā, sevi pozicionējusi sociāldemokrātiskajā nišā vairāk nekā EP sociāldemokrātu bloka politiķi N. Ušakovs un A. Ameriks, norāda eksperts. Uzmanību pievērš T. Ždanokas aicinājums Latvijas iedzīvotājiem aktīvāk izmantot iespējas iesniegt sūdzības Lūgumrakstu komitejā to iespējamās tendenciozitātes dēļ. Vismazāk pārliecinošs EKL prezidenta skatījumā ir A. Amerika vēstījums – “viņa redzējumus Eiropas kopējā kontekstā nekļūst skaidrs, tāpēc tā īstenošanas iespējas ir zemas”.

Būtiska ir piederība pie frakcijas, amats un komisijās skatāmie jautājumi

Tomēr, lai arī kādas prioritātes un apņemšanās Latvijas eiroparlamentārieši sev izvirzītu, to piepildījums būs atkarīgs no viņu iespējām solīto īstenot. Šajā ziņā visspēcīgākajās pozīcijās ir S. Kalniete, kura pārstāv lielāko politisko bloku EP, turklāt ieņemot tajā ietekmīgo viceprezidentes posteni ar orientāciju uz ārpolitiku, skaidro A. Gobiņš, norādot: “Ir grūti iedomāties, ka ETP varētu pieņemt kādus nozīmīgus ārpolitikas lēmumus bez S. Kalnietes akcepta.” Savukārt tas nozīmējot, ka šo pozīciju respektēs visā EP.

Salīdzinoši ietekmīgi posteņi – komiteju priekšsēdētāja vietnieces – tikuši D. Melbārdei un T. Ždanokai. Taču abas nepārstāv ietekmīgākos EP politiskos blokus. Pie tādiem nepieder arī R. Zīle, taču savā grupā viņš ir ietekmīgs parlamentārietis, kuru personības un pieredzes dēļ EP respektē, norāda eksperts.

Vērtējot EP deputātu ietekmi un iespējas īstenot savus solījums, jāņem vērā ne tikai viņu piederība pie ietekmīgākajām EP politiskajām grupām, par kādām patlaban uzskatāmas ETP, sociāldemokrāti un politiskā grupa “Renew Europe”, bet arī tas, vai sakrīt parlamentārieša un viņa pārstāvētās frakcijas prioritātes, kas krietni atvieglo minēto uzdevumu, skaidro A. Gobiņš. Tāpat būtisks ir tas, kādi visai Eiropai un Latvijai konkrēti nozīmīgi jautājumi būs deputāta pārstāvētās komitejas dienaskārtībā visa sasaukuma laikā. Precīzi pateikt, kad un kādus svarīgus jautājumus komitejās skatīs, patlaban nav iespējams. Visas iniciatīvas, kuras bija komiteju darba kārtībā pirms vēlēšanām, bet par kurām EP vēl nebija pieņēmis savu nostāju pirmajā lasījumā, ir kļuvušas par “neizskatītiem jautājumiem”, skaidro EP biroja Latvijā pārstāvis Jānis Krastiņš. Paredzams, ka lēmums par to, kuras iniciatīvas turpināt izskatīt, tiks pieņemts 17. oktobrī. “Vēl ir priekšlikumi, kurus EK varētu atsaukt un kuri netiks skatīti, un arī vairāki priekšlikumi, par kuriem EP pieņēmis pozīciju pirmajā lasījumā. Tagad būtu jāuzsāk sarunas ar dalībvalstīm – ES Padomi – par šo priekšlikumu galīgo redakciju,” skaidro EP pārstāvis.  Paredzams, ka šajā EP sasaukumā tiks skatīti tādi būtiski jautājumi kā vienošanās par kopējo ES patvēruma un migrācijas politiku, klimata pārmaiņām atbilstošu vides aizsardzības normu pieņemšana, privātuma aizsardzība un terorisma aktivitāšu identificēšana e-vidē, drošības un brīvas pārvietošanās saglabāšana Šengenas zonā, kā arī sociālā nodrošinājuma jautājumi saistībā ar faktu, ka liels skaits eiropiešu dzīvo un strādā vairākās dalībvalstīs. Šim EP sasaukumam būs jāpieņem ES daudzgadu budžets: 2021.–2027. gadam.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU