SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
16. maijā, 2022
Lasīšanai: 10 minūtes
1
3
1
3

Ko paredz Eiropas Parlamenta vēlēšanu reformas priekšlikums

Kaut arī šobrīd ES dalībvalstīm ir saistoši vispārīgie EP vēlēšanu principi, ar EP vēlēšanu reformu tiktu paredzēti arī konkrēti nosacījumi visām dalībvalstīm, piemēram, noteikt 9. maiju par vēlēšanu dienu.

Freepik

Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir lielākās transnacionālās vēlēšanas, un, kopš Latvija 2004. gadā iestājās Eiropas Savienībā, arī Latvijas pilsoņiem jau četras reizes ir bijusi iespēja tajās piedalīties. Ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir noteikti vienoti vispārīgi principi, bet katra dalībvalsts var noteikt atšķirīgas nianses to norises kārtībā, Eiropas Savienības likumdevējs ir pieņēmis turpmākai izskatīšanai likumdošanas priekšlikumu par Eiropas Parlamenta vēlēšanu reformu. Tā paredz līdzšinējo vēlēšanu noteikumu maiņu un jauna Eiropas Savienības mēroga vēlēšanu apgabala noteikšanu.

īsumā
  • Eiropas Vēlēšanu aktā šobrīd ir noteikti vienotie vēlēšanu principi, bet tie nenosaka vienotu vēlēšanu sistēmu visā Eiropas Savienībā.
  • Eiropas Parlaments ierosinājis likumdošanas priekšlikumu, kas paredz reformēt Eiropas Vēlēšanu aktu un aizstāt 27 atšķirīgās vēlēšanu sistēmas ar vienu Eiropas vēlēšanu sistēmu.
  • Ikvienam vēlētājam vēlēšanās plānotas divas balsis – viena, lai balsotu par savas valsts deputātiem, bet otra, lai balsotu par deputātiem no Eiropas Savienības mēroga vēlēšanu apgabala, no kura Eiropas Parlamentā tiktu ievēlēti 28 deputāti.
  • Ar Vēlēšanu reformu tiktu risināta dzimumu nevienlīdzības problēma, nosakot obligātu abu dzimumu kandidātu principu.
  • Izvirzīti konkrēti vienoto vēlēšanu principi, piemēram, noteikt 9. maiju par vēlēšanu dienu visās dalībvalstīs, nodrošināt visās dalībvalstīs iespēju balsot pa pastu un tiesības kandidēt vēlēšanās no 18 gadu vecuma.
  • Ierosināts izveidot jaunu Eiropas Vēlēšanu iestādi, kura pārraudzītu Eiropas Parlamenta vēlēšanu procesu un noteikumu ievērošanu.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kas notiek reizi piecos gados, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotājiem ir iespēja lemt par to, kam uzticēt savu interešu aizstāvību ES.

Eiropas Vēlēšanu aktā, kas stājās spēkā 1976. gadā, ir noteikti vienotie vēlēšanu principi, un dalībvalstu likumiem, kas reglamentē EP vēlēšanas, tiem jāatbilst, tomēr ar tiem netiek noteikta vienota vēlēšanu sistēma visai ES.

Piemēram:

  • Eiropas Parlamenta likuma, kas regulē EP vēlēšanu norisi Latvijā, 18. pants nosaka, ka Latvijā EP vēlēšanas notiek maija ceturtajā sestdienā, līdz ar to 2019. gada EP vēlēšanas Latvijā notika 25. maijā. Savukārt citās ES dalībvalstīs EP vēlēšanas 2019. gadā notika laikā no 23. līdz 26. maijam, piemēram, Vācijā – 26. maijā, Nīderlandē – 23. maijā;
  • Latvijā tiesības kandidēt EP vēlēšanās ir personām no 21 gada vecuma, turpretī Itālijā no 25 gadu vecuma, Rumānijā no 23 gadu vecuma, bet Vācijā no 18 gadu vecuma.1

Ar likumdošanas priekšlikumu, kuram iedvesma rasta konferencē par Eiropas nākotni – diskusiju sērijā, kurā 27 ES valstu iedzīvotājiem bija iespēja izteikt domas par Eiropas turpmāko attīstību –, EP vēlas reformēt Eiropas Vēlēšanu aktu un aizstāt 27 atšķirīgās vēlēšanu sistēmas ar vienu Eiropas vēlēšanu sistēmu.

Ko paredz priekšlikums

Priekšlikums paredz, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās ikvienam vēlētājam būtu divas balsis:

  • viena, lai balsotu par savas valsts deputātiem;
  • otra, lai balsotu par deputātiem no ES mēroga vēlēšanu apgabala, no kura EP paredzēts ievēlēt 28 deputātus.

Lai sarakstos tiktu garantēts ģeogrāfiskās pārstāvības līdzsvars, dalībvalstis tiktu sadalītas trijās grupās, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, un kandidātus no trim grupām sarakstos iekļautu saskaņā ar proporcionālās pārstāvības sistēmu.

Kopīgos ES kandidātu sarakstus drīkstēs iesniegt Eiropas vēlēšanu vienības, piemēram, valstu politisko partiju koalīcijas un/vai valstu vēlētāju apvienības, vai Eiropas politiskās partijas.

Kaut arī šobrīd ES dalībvalstīm ir saistoši vispārīgie EP vēlēšanu principi, ar EP vēlēšanu reformu tiktu paredzēti arī konkrēti nosacījumi visām dalībvalstīm:

  • noteikt 9. maiju par vēlēšanu dienu visās dalībvalstīs;
  • atļaut kandidēt vēlēšanās visiem ES iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu;
  • noteikt minimālo vēlēšanu slieksni 3,5% tiem vēlēšanu apgabaliem, kuri EP ievēlē vismaz 60 deputātu;
  • padarīt vēlēšanas pieejamas visiem iedzīvotājiem, arī cilvēkiem ar invaliditāti, ieviest iespēju balsot pa pastu;
  • garantēt iedzīvotājiem tiesības vēlēt Eiropas Komisijas priekšsēdētāju ar tā dēvētās Spitzenkandidaten (vadošo kandidātu) sistēmas starpniecību, šim nolūkam izmantojot kopējo ES kandidātu sarakstu.

Lai pārraudzītu vēlēšanu procesu un vēlēšanu jauno noteikumu ievērošanu, priekšlikumā rosināts izveidot jaunu Eiropas Vēlēšanu iestādi.

Ar EP reformu pausta vēlme risināt dzimumu nevienlīdzības problēmu, jo, piemēram, pēdējās vēlēšanās 2019. gadā dažas valstis EP neievēlēja nevienu sievieti (piemēram, Kipru EP pārstāv tikai vīrieši2). Tāpēc EP priekšlikumā ierosināts par obligātiem noteikt pēc rāvējslēdzēja principa izveidotus sarakstus, kas nozīmē, ka kandidātu sarakstā pamīšus jābūt iekļautiem vīriešiem un sievietēm, vai arī noteikt kvotas, ievērojot arī nebināru3 cilvēku tiesības.

Reformas piedāvājumu vērtē atšķirīgi

norādījis EP ziņotājs Domeneks Ruizs Devesa (Domènec Ruiz Devesa, Spānija): “Šīs reformas palielinās Eiropas politisko partiju atpazīstamību un ļaus tām, it īpaši to kandidātiem ES sarakstos, rīkot ES mēroga kampaņas, lai mēs varētu rīkot Eiropas līmeņa debates. Cilvēki zinās, ka balso par Eiropas politiskajām grupām un kandidātiem uz Komisijas priekšsēdētāja amatu. Parlaments ir nosūtījis Padomei stingru vēstījumu, ka ir pēdējais laiks mainīt ES Vēlēšanu likumu, lai varētu rīkot vēlēšanas, kas pienācīgi atspoguļo mūsdienu politisko realitāti.

Tomēr priekšlikums tiek vērtēts ļoti pretrunīgi. Piemēram, biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” prezidents Andris Gobiņš intervijā LV portālam “Var nākties mainīt likumus un līgumus” vērsa uzmanību, ka virzība uz starptautisko sarakstu piedalīšanos EP vēlēšanās ir viens no sāpīgākajiem punktiem konferences par Eiropas nākotni rekomendācijās. “Mēs gribam savus deputātus EP, vēlamies redzēt, kurš pārstāv Latvijas intereses, ar kādām partijām grasās sadarboties, par kādām vērtībām iestāties. Uzlabojumi ir nepieciešami, taču, nevis, veidojot transnacionālos sarakstus, tādējādi mazinot nacionālo valstu lomu un nacionālo vēlēšanu deputātu redzamību. Šobrīd mums EP ir astoņi deputāti, bet vāciešiem – 96. Vērtējot proporcionāli iedzīvotāju skaitam, mums EP ir vairāk deputātu nekā Vācijai, un katrai mūsu pilsoņa nodotajai balsij ir ievērojami lielāks spēks.”

Arī EP debatēs par vēlēšanu reformu izskanēja atšķirīgi viedokļi. Piemēram, EP deputāte no Zviedrijas Sāra Skajtidala (Sara Skyttedal) pauda: “Eiropas Savienības devīze ir “Vienoti daudzveidībā”. Es uzskatu, ka tas ir Eiropas Savienības spēks. Un, kā jūs visi zināt, arī mūsu grupās Eiropas Parlamentā ir liela dažādība. Manuprāt, tas ir pamatoti, jo, iespējams, mans vēstījums kā EP pārstāvei no Zviedrijas atšķiras no EP pārstāvja Vācijā vai Portugālē. Es nesaprotu, kā kāds, kurš pārstāv Makrona partiju no Renew4, domā, ka varētu runāt ar zviedru vēlētāju.”

Savukārt EP deputāts no Beļģijas Gijs Verhofštads (Guy Verhofstadt), paužot atbalstu vēlēšanu reformas priekšlikumam, norādīja: “Mēs dotu divas balsis cilvēkiem – vienu, lai Eiropas līmenī balsotu par savu nacionālo pārstāvi Eiropas Parlamentā, un otru balsi, lai paustu viedokli par bažām un izaicinājumiem Eiropā.”

Priekšlikuma turpmākā virzība

Tiesību akta priekšlikumu pieņēma ar 323 balsīm “par”, 262 “pret”, 48 atturoties. Priekšlikumu pavadošo rezolūciju pieņēma ar 331 balsi “par”, 257 “pret”, 52 atturoties.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 223. pantu EP likumdošanas priekšlikums būs vienprātīgi jāapstiprina Padomei. Pēc tam priekšlikums atgriezīsies EP, kur tam savu piekrišanu dos deputāti. Process noslēgsies ar to, ka visām dalībvalstīm tas būs jāapstiprina atbilstoši savām konstitucionālajām prasībām. Sarunas ar Padomi sāksies, kad dalībvalstis būs pieņēmušas savu nostāju.

1 https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/ATAG/2018/623556/EPRS_ATA(2018)623556_EN.pdf

2https://www.europarl.europa.eu/news/lv/headlines/society/20190226STO28804/sievietes-eiropas-parlamenta-infografika

3 Cilvēki, kuri sevi nepieskaita nevienam dzimumam.

4 Eiropas Parlamenta politiskā grupa “Renew Europe’’.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU