SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
07. jūnijā, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Būvniecība
2
111
2
111

Kā uzstādīt rūpnieciski ražotas vienstāva ēkas līdz 60 m²

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: SIA “Vudis”

Pēdējos gados populāras kļuvušas vienstāva koka konstrukcijas moduļu ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m², kuras, rūpnieciski izgatavotas, var uzstādīt bez būvprojekta. Tās var izmantot kā dzīvojamās mājas, kā arī dažāda veida palīgēkas. LV portāls skaidro, kādi ir nosacījumi šādu būvju uzstādīšanai.

īsumā
  • Ēkai, kuru uzstāda bez būvprojekta, obligāti jābūt vienstāva, rūpnieciski ražotai, un apbūves laukums nedrīkst pārsniegt 60 m².
  • Šādas būves vairāk izmanto kā palīgēkas – tajās iekārto pirtis, kā arī tās var būt lapenes, šķūņi, saimniecības ēkas u. c., bet tās var būt arī dzīvojamās mājas ne tikai vasarā, bet arī ziemā.
  • Ēkas novietošanā svarīgi ņemt vērā arī pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumus.
  • Mājiņas mēdz būt arī pārvietojamas. Taču tās nav uzskatāmas par būvēm, ja ar tām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var piedalīties ceļu satiksmē.

Līgatnes novada būvvaldes būvinspektors Uģis Dančauskis saka, ka rūpnieciski ražotu vienstāva ēku ar apbūves laukumu līdz 60 m² uzstādīšanas popularitāti veicinājuši 2014. gada 1. oktobrī spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, kuru 1. pielikuma 1. grupas ēkas iedalījuma kritērijā “Platība, apbūves laukums” ir iespējami trīs gadījumi:

  • mazēka (vienstāva ēka, t.sk. nojume un palīgēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m²);
  • ārpus pilsētu un ciemu teritorijām vienstāva lauku saimniecību nedzīvojamā ēka, kura nav paredzēta dzīvnieku turēšanai, un palīgēka (piemēram, saimniecības ēka, noliktava, šķūnis, pagrabs, nojume, garāža) ar apbūves laukumu līdz 60 m²;
  • atsevišķa rūpnieciski izgatavota vienstāva ēka ar apbūves laukumu līdz 60 m², tai skaitā konteinertipa ēka vai būvizstrādājums, izņemot ēku, kurā tiek izvietota bīstama iekārta.

U. Dančauskis vērtē, ka pārāk bieži rūpnieciski izgatavotas vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m² neuzstāda, bet divi trīs gadījumi novadā dažu gadu laikā ir bijuši. Viņš cer, ka šādu namu uzstādīšana attīstīsies vairāk, jo “lieta ir laba, ēkas ir jau gatavas un daudz laika nav jāiegulda uzstādīšanā”.

Pilnībā atbildīgs ražotājs

Rīgas pilsētas būvvaldes Arhitektūras pārvaldes Arhitektūras nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Kristīne Zīverte akcentē, ka ēkai obligāti jābūt vienstāva, rūpnieciski ražotai un apbūves laukums nedrīkst pārsniegt 60 m². “Par šāda veida ēku pilnībā ir atbildīgs ražotājs, kas šādai būvei ir aprēķinājis gan izmērus, gan slodzes, gan radījis vizuālo veidolu,” tā K. Zīverte.

Ēkas novietošanā svarīgi ņemt vērā arī pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumus. K. Zīverte: “Šādu būvi var novietot tikai savrupnamu apbūves teritorijā. Cik lielam jābūt zemes gabalam? Pieļaujamais apbūves blīvums Rīgā savrupmāju apbūves teritorijās ir 30% uz visa zemesgabala apbūvi.”

Par nelielo ēku pilnībā ir atbildīgs ražotājs, kas šādai būvei ir aprēķinājis gan izmērus, gan slodzes, gan radījis vizuālo veidolu.

Pilsētas būvvaldes speciālistes pieredzē un pēdējā laika projektos šādas mājas vairāk izmanto kā palīgēkas – tajās iekārto pirtis, tās var būt lapenes, šķūņi, saimniecības ēkas u. c., bet tās var būt arī dzīvojamās mājas ne tikai vasarā, bet arī ziemā. Tajās ražotājs var izveidot gan dzīvojamās telpas, gan virtuvi un sanitāro mezglu. “Dzīvojamām mājām ir jānodrošina minimālās pamatfunkcijas: ir jābūt siltumam, t.i., apkurei, elektrībai, kanalizācijai un ūdenim, kā arī atbilstībai Ministru kabineta noteikumiem Nr. 340 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 “Dzīvojamās ēkas””,” skaidro K. Zīverte.

Kāda dokumentācija jāiesniedz

Kāda ir vajadzīgā dokumentācija, lai uzstādītu vienstāva ēku ar apbūves laukumu līdz 60 m²? K. Zīverte saka, ka visa dokumentācija būvvaldē ir jāiesniedz latviski, lai gan nereti būves ražotāja dokumentācija mēdz būt svešvalodā – tad tā ir jāiztulko.

Dokumenti būvvaldē tiek iesniegti vienkāršotā kārtībā. Ministru kabineta 2014. gada 2. septembrī pieņemto noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 22. punktā ir noteikts dokumentu sastāvs, kas jāiesniedz būvvaldē, ja vēlas uzstādīt rūpnieciski izgatavotu ēku ar apbūves platību līdz 60 m².

Lai pieslēgtu komunikācijas, tās ir jāsaskaņo ar inženiertīklu turētājiem.

Kas ir jāievēro

K. Zīverte skaidro, ka ēkas izvietošana uz privātas zemes nav jāsaskaņo ar kaimiņiem, ja tiek ievērots Civillikums un netiek pārkāptas trešās personas tiesības. Vispārīgos principus ēku un būvju lietošanas tiesību aprobežojumiem nosaka Civillikums (1083.–1092. pants). Saskaņā ar Civillikuma 1085. pantu, pārgrozot vai pārbūvējot jau pastāvošu būvi vai ceļot jaunu būvi, jāievēro attiecīgie būvnoteikumi.

Ugunsdrošības noteikumus nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība””. Tie nosaka, ka vienstāva ēkai ar apbūves platību līdz 60 m² jābūt vismaz piecu metru attālumā no zemesgabala robežas, vai arī to iespējams izvietot tuvāk, ja panākta savstarpēja vienošanās un saskaņošana ar kaimiņu.

Ja ēkas sienā ir logs, tad būvi nedrīkst likt tuvāk par četriem metriem no zemesgabala robežas, lai pienācīgi būtu izmantojama gaisma.

Ja ēka ir pārvietojama

Nelielās mājiņas mēdz būt arī pārvietojamas. Uz LV portāla e-konsultācijas jautājumu, kā legalizēt uz privātas zemes novietotu dzīvojamo pārvietojamo vienstāva mājiņu līdz 40 m² platībā, Ekonomikas ministrija skaidro, ka atkarībā no pārvietojamās mājas izmantošanas un novietošanas var mainīties prasības par tās novietošanas saskaņošanu.

Ja pārvietojamo dzīvojamo māju neizmanto kā pārvietošanās līdzekli, bet tā tiek pārveidota pastāvīgai dzīvošanai un novietota savā zemesgabalā tā, ka to nav iespējams pārvietot un piedalīties ceļu satiksmē, tad būvvaldē saskaņā ar “Ēku būvnoteikumu” 1. pielikumu jāiesniedz paskaidrojuma raksts ar ražotāja dokumentāciju par šo objektu.

Šādām mājām saredz perspektīvu, jo nav sarežģīta dokumentu kārtošana, tās ir viegli izvietojamas – uzkrauj uz treilera un uzliek jau uz sagatavotiem pamatiem.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likumā definēto par būvi nav uzskatāmi transportlīdzekļi (ierīce, kas pēc savas konstrukcijas paredzēta braukšanai pa ceļiem ar motora palīdzību vai bez motora), kā arī nenumurēti tehnoloģiskie agregāti – piekabes (piemēram, kompresora, ģeneratora, celtnieku dzīvojamā vagoniņa), kuras var īslaicīgi pārvietot pa ceļiem – velkot no viena objekta uz citu (neatkarīgi no attāluma), kur tas tiks izmantots paredzētajiem darbiem (Ministru kabineta noteikumi Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi”, 182. punkts). Citiem vārdiem sakot, objekts nav uzskatāms par būvi, ja ar to normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var piedalīties ceļu satiksmē. Šādam objektam nav nepieciešams saskaņojums ar būvvaldi, arī tad, ja tas atrodas uz zemesgabala (kā jebkurš transportlīdzeklis).

Saredz perspektīvu

Koka moduļu ēku ražotājas SIA “Vudis” līdzīpašnieks un vadītājs Miks Kārkliņš skaidro, ka uzņēmums pēdējos gados Latvijā ir pārdevis tikai trīs vienstāva ēkas ar apbūves platību līdz 60 m², ap 30 ir izgatavotas pasūtītājiem Skandināvijā. Visas ēkas ir siltinātas un var izmantot kā ziemas, tā vasaras apdzīvošanai. Nesen uzstādīta viena vasaras māja Līgatnē, pļavā. Šādās būvēs parasti ūdens tiek ņemts no urbuma ar sieta filtru (spices), bet kanalizācijas savākšanai iekārtota krājtvertne.

Uzņēmējs šādām mājām saredz perspektīvu, jo nav sarežģīta dokumentu kārtošana un tās ir viegli izvietojamas – uzkrauj uz treilera un uzliek jau uz sagatavotiem pamatiem.

Labs saturs
111
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI