SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
07. janvārī, 2019
RUBRIKA: Infografika
TĒMA: Energoresursi
5
5

Atbalstu “zaļajai” enerģijai balstīs tirgus principos

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Pirmdien, 7. janvārī, Ministru kabineta komitejā skata Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto ziņojumu “Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai”, kas paredz līdz 2021. gada beigām īstenot kompleksus pasākumus šajā jomā. To mērķis ir nodrošināt, ka, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, valsts atbalsts “zaļās” elektroenerģijas ražošanai tiek balstīts tirgus principos.

īsumā
  • Ekonomikas ministrija piedāvā risinājumu pārejai uz tirgus principos balstītu atbalsta mehānismu elektroenerģijas ražotājiem.
  • Atšķirībā no iepriekšējā piedāvājuma rosina mazināt OIK, neieviešot subsidētās enerģijas nodokli.
  • Ziņojumā ir runa tikai par atbalsta sistēmas maiņu, bet netiek atcelts patērētāju atbalsta maksājums.

Ekonomikas ministrijas sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka piedāvātie risinājumi pašreizējās OIK sistēmas likvidēšanai ir izvērtēti gan no ekonomiskā, gan juridiskā aspekta, maksimāli novēršot tiesvedību riskus un riskus valsts budžetam. Ja rosinātie pasākumi tiks īstenoti pilnā apjomā, vidējā termiņā tie sabalansēs sabiedrības un tautsaimniecības intereses, vienlaikus nodrošinot valsts elektroapgādes drošumu un ļaujot sasniegt Latvijas enerģētikas politikas ilgtermiņa mērķus.

Piedāvātie rīcības pasākumi ietver:

  • 2019. gadā novērst pārsubsidāciju visām OIK elektrostacijām;
  • 2019. gadā samazināt atbalstu ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām;
  • 2022. gadā ieviest stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām;
  • 2022. gadā pārtraukt elektroenerģijas gala lietotāju maksājumus dabasgāzes koģenerācijas stacijām, izņemot TEC-2 kā Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un energoapgādes drošībai stratēģiski nozīmīgai stacijai.

Vienlaikus ministrija piedāvā risinājumu pārejai uz tirgus principos balstītu atbalsta mehānismu elektroenerģijas ražotājiem.

Šobrīd netiek plānots atbalsts jaunām elektrostacijām; tirgus modelis attieksies uz godprātīgi strādājošām pašreizējām elektrostacijām, sekmējot atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanu, norāda EM.

Atšķirībā no iepriekšējā piedāvājuma EM rosina mazināt OIK, neieviešot subsidētās enerģijas nodokli.

Plānotās izmaiņas būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

Atbalsta sistēmas maiņa

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ziņojumā presei uzsver, ka “rūpīga darba rezultātā ir tapusi OIK atcelšanas programma, kuru soli pa solim realizējot no 2022. gada esošā OIK maksājumu sistēma vairs nepastāvēs. Ar izveidoto plānu esam radījuši skaidru ceļa karti, kā tiesiskā veidā atcelt esošo OIK sistēmu un stimulēt elektroenerģijas ražotājus turpmāk strādāt uz tirgus principiem balstītā konkurencē”.

Savukārt enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš norāda, ka ziņojumā ir runa tikai par atbalsta sistēmas maiņu, bet patērētāju atbalsta maksājums netiek atcelts. “Laika gaitā daudzu elektrostaciju atbalsta periods beidzas, 2021. un 2022. gadā atbalsts strauji iet uz leju,” skaidro J. Ozoliņš.

Vērtējot EM priekšlikumus, eksperts norāda, ka piedāvātajā atbalsta sistēmā ir lielāka atklātība, ražotājiem būs jādarbojas pēc tirgus apstākļiem un šādi pasākumi palīdzēs pāriet no pašreizējās atbalsta sistēmas uz jauno – Eiropas Savienības (ES) atbalsta veicināšanas – sistēmu. Jaunākajā ES likumdošanā pastiprinātas patērētāju tiesības un iespējas, izmantojot savu teritoriju, pašiem ražot atjaunojamo enerģiju, tā atļauj gan patērētāju kooperācijas tirgū, gan elektroenerģijas tiešo tirdzniecību, apejot biržu.

Lai sasniegtu 0,3% no IKP

LV portāls jau rakstīja, ka ekspertu atzinumā Latvijā ir viens no dāsnākajiem atbalstiem enerģētikas nozarei – ceturtais lielākais ES, kamēr kopumā ekonomiskajā attīstībā Latvija ir vien 65% līmenī no ES vidējā rādītāja (pēc pirktspējas paritātes principa uz vienu iedzīvotāju). Piemēram, 2017. gadā, kad OIK neto izmaksas bija 266,3 miljoni eiro, tās sasniedza 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomikas ministrija plāno iesniegt priekšlikumus grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz ar 2022. gada 1. janvāri tagadējo OIK maksājumu sistēmu aizstāt ar tirgus cenas efektivitātes modeli jeb piemaksu virs elektroenerģijas tirgus cenas (feed-in-premium). Izveidojot jaunu atbalsta mehānismu atjaunojamai enerģijai, mērķis ir ar ilgtermiņa atbalstu nepārsniegt 0,3% no IKP.

Samaksāti jau vairāk nekā 2 miljardi eiro

OIK ir Latvijā ieviests valsts atbalsta mehānisms – elektroenerģijas obligātais iepirkums un garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu –, kas tika izveidots jau 90. gadu vidū.

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros komersantiem izmaksātās summas no 1995. gada līdz 2007. gadam ir vairāk nekā 370 miljoni eiro, no 2007. gada līdz 2017. gadam – 1,8 miljardi eiro, t.sk. patērētāja maksājumi 1,5 miljardi eiro. Nākotnes subsīdijās, ja netiktu veikta sistēmas revīzija, no 2018. līdz 2039. gadam varētu tikt izmaksāti vēl 1,5 miljardi eiro.

2019. gadā OIK vidējā vērtība ir 22 68 eiro par megavatstundu – tikpat, cik pērn.

Vairāk par OIK vēsturi LV portāla publikācijā “Kā veidojies atbalsts atjaunojamai enerģijai”.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI