Nostiprina amatpersonas tiesības brīvi ieņemt amatu arodbiedrībā

Ar grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nepārprotami noteikts, ka turpmāk ierēdņiem, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī citām šī likuma 7. panta sestajā daļā minētajām valsts amatpersonām, piemēram, Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāram, Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīram, kā arī pašvaldības policijas amatpersonai, ir tiesības brīvi savienot valsts amatpersonas amatu ar amatu arodbiedrībā, neprasot publiskas personas institūcijas vadītāja atļauju.

Izstrādājot minētos grozījumus, 12. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija saņēma Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vēstuli ar klāt pievienotu Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja saraksti. Balstoties uz vēstulēs minēto, līdz šim likuma 7. panta sestās daļas normu praksē tulkoja tā, ka noteiktām personām ir pienākums pirms amata savienošanas ar amatu arodbiedrībā prasīt atļauju no attiecīgās publiskās personas institūcijas vadītāja.

Ņemot vērā Satversmes 108. pantā nostiprināto arodbiedrību brīvību, likumā bija nepieciešams skaidri noteikt, ka attiecīgos valsts amatpersonu amatus var brīvi savienot ar amatu arodbiedrībā, ja vien citā likumā attiecīgajai amatpersonu grupai nav noteikti ierobežojumi dalībai arodbiedrībā, norādīts grozījumu anotācijā. Tādējādi turpmāk minēto amatpersonu amatu savienošanai ar amatu arodbiedrībā nebūs vajadzīga attiecīgās publiskās personas institūcijas vadītāja atļauja.

Vienlaikus grozījumi paredz atbrīvot no pienākuma iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju tās privātpersonas, kurām deleģēta valsts pārvaldes uzdevumu pildīšana. Proti, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta trešā daļa nosaka, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kuras pilda amata pienākumus ārpus publiskas personas institūcijām, ja tām saskaņā ar normatīvajiem aktiem pastāvīgi vai uz laiku valsts vai pašvaldība ir deleģējusi:

• izdot administratīvos aktus;
• veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā;
• pieņemt vai sagatavot lēmumus par publiskas personas mantas iegūšanu, tās nodošanu citu personu īpašumā, lietošanā vai valdījumā, atsavināšanu citām personām vai apgrūtināšanu ar lietu vai saistību tiesībām, kā arī finanšu līdzekļu sadalīšanu.

Kā norādīts grozījumu anotācijā, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Latvijas Arhitektu biedrības, kā arī citu iestāžu pārstāvji grozījumu izstrādes procesā pauda viedokli, ka pienākums iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju arī tām privātpersonām, kurām deleģē valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanu, līdz šim radījis ievērojamas grūtības atrast cilvēkus, kuri būtu gatavi ieņemt amatus šādās organizācijās.

Iemesls tam bija valsts amatpersonas deklarācijā norādāmie un publiski pieejamie dati par radiniekiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem, kas ir ļoti būtisks privātās dzīves ierobežojums. Cilvēki šo informāciju, ņemot vērā tās izteikti privāto raksturu, nevēlas izpaust un labprātāk atsakās no iespējas pildīt maz atalgotu valsts amatpersonas amatu, nekā paciest ar valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanu saistītās neērtības un savas privātās dzīves ierobežojumus, skaidrots anotācijā.

Līdz šim noteikto ierobežojumu dēļ nebija iespējams izveidot Sporta likumā noteiktās no privātpersonām sastāvošās institūcijas, piemēram, Disciplināro antidopinga komisiju un Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisiju.