Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ar Šengenas informācijas sistēmas palīdzību valsts robežkontroles, muitas un policijas iestādes, kuras atbild par robežkontroli uz Šengenas zonas ārējām robežām, kā arī Šengenas zonā, savstarpēji apmainās ar brīdinājumiem (ziņojumiem) par meklējamām vai bezvēsts pazudušām personām un īpašumu, piemēram, zagtiem transportlīdzekļiem un dokumentiem.
LV portāla infografika
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti apstiprinājuši trīs Eiropas Savienības (ES) likumus, kas uzlabos Šengenas informācijas sistēmu (SIS) – visplašāk izmantoto datubāzi drošībai un robežu pārvaldībai Eiropā. Vienlaikus arī Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi izmaiņas nacionālajā tiesību aktā, nosakot Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras tiesības piekļūt informācijai par ES zagto traktortehniku. LV portāls skaidro, kāds ir SIS mērķis, kādas valstis tajā iekļautas un kāda informācija par personām tiek glabāta.
“Modernizētā SIS palīdzēs ES cīņā pret terorismu, pārrobežu noziegumiem un nelegālu migrāciju,” informē EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota. EP deputātu apstiprinātie ES likumi paredz vairākus jaunievedumus:
Līdz šim pieeja SIS dota robežkontrolei, policijai, muitai, tiesai un migrācijas iestādēm. Kā norāda S. Znotiņa-Znota, kad stāsies spēkā minētās izmaiņas ES normatīvajos aktos, paziņojumiem varēs piekļūt arī Eiropols un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra saistībā ar aģentūras uzdevumiem.
Savukārt Latvijā šī gada 1. novembrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā, paredzot arī Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai piekļuvi informācijai par ES zagto traktortehniku. Grozījumu anotācijā norādīts, ka izmaiņas nepieciešamas, jo šobrīd, reģistrējot no ārvalstīm ievestu traktortehniku un tās piekabes, neviens nepārbauda, vai ziņojums par šīm tehnikas vienībām nav reģistrēts SIS.
Pašlaik valsts nacionālais likums nodrošina piekļuvi visiem SIS iekļautajiem ziņojumiem atbilstoši SIS darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei Valsts policijai, Drošības policijai, Valsts robežsardzei, pašvaldības policijai, Militārajai policijai, Valsts ieņēmumu dienestam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, prokuratūras iestādēm, tiesām, Satversmes aizsardzības birojam un Iekšējās drošības birojam. Saskaņā ar ES regulām (1986/2006; 1987/2006) piekļuve ir nodrošināta arī Ceļu satiksmes drošības direkcijai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam un Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām.
Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra Kvalitātes kontroles nodaļas IT pakalpojumu pārvaldības procesu konsultante Jurita Mikoviča skaidro, ka SIS mērķis ir stiprināt sabiedrisko kārtību un drošību ES dalībvalstu teritorijā. Ar sistēmas palīdzību valsts robežkontroles, muitas un policijas iestādes, kuras atbild par robežkontroli uz Šengenas zonas ārējām robežām, kā arī Šengenas zonā, savstarpēji apmainās ar brīdinājumiem (ziņojumiem) par meklējamām vai bezvēsts pazudušām personām un īpašumu, piemēram, zagtiem transportlīdzekļiem un dokumentiem. Tādējādi SIS aizstāj atcelto kontroli pie iekšējām robežām un atvieglo personu brīvu pārvietošanos Šengenas zonā.
SIS izmanto 30 Eiropas valstīs – 26 ES dalībvalstīs un 4 Šengenas asociētajās valstīs (Šveicē, Norvēģijā, Lihtenšteinā un Islandē). “Pagaidām SIS neizmanto Īrija un Kipra,” norāda J. Mikoviča.
Vienlaikus viņa stāsta, ka dažās ES dalībvalstīs ir ierobežojumi SIS izmantošanā:
“SIS glabā informāciju par personām, kurām nav tiesību ieceļot vai uzturēties Šengenas zonā vai kuras meklē saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem,” stāsta IeM Informācijas centra pārstāve. Tāpat viņa norāda, ka SIS glabā arī informāciju par bezvēsts prombūtnē esošām personām, īpaši bērniem vai citām mazaizsargātām personām, kam nepieciešama aizsardzība, kā arī tajā ievada informāciju par noteikta veida īpašumu, piemēram, transportlīdzekļiem, numurzīmēm, šaujamieročiem, laivām, kravas konteineriem, kredītkartēm un personu apliecinošiem dokumentiem, kas, iespējams, ir nozaudēti, nozagti vai izmantoti noziedzīgos nolūkos.
Saskaņā ar J. Mikovičas sacīto brīdinājumus izdod šādos gadījumos:
“SIS glabā datus, kas ir nepieciešami personas identificēšanas nolūkiem, tostarp fotoattēlus un pirkstu nospiedumus, kā arī attiecīgu informāciju par brīdinājumu,” skaidro J. Mikoviča.
Šengenas informācijas sistēmas darbības likums regulē arī SIRENE informācijas sistēmu. “Tā ir datu apstrādes sistēma, ar kuras palīdzību apstrādā SIS ziņojumus un pārbauda to kvalitāti, kā arī apstrādā papildinformāciju, kas nav ietverama SIS brīdinājumā,” skaidro J. Mikoviča.
Ar papildinformāciju jāsaprot jebkāda informācija, kas ir noteikta kā papildinformācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu, kā arī saskaņā ar citiem SIS darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem, tā ir informācija, ko neglabā SIS, bet kas ir saistīta ar SIS brīdinājumiem.
SIRENE informācijas sistēmā uzkrāj informāciju:
J. Mikoviča norāda, ka Latvijā SIRENE informācijas sistēmas vienīgā lietotāja ir Valsts policijas struktūrvienība – SIRENE Latvijas birojs, kurš sistēmu izmanto, lai uzraudzītu SIS iekļaujamo ziņojumu atbilstību SIS darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un veicinātu rīcību, kas nepieciešama tā mērķa sasniegšanai, kura dēļ ziņojumi iekļauti SIS, nodrošinot nepieciešamās papildinformācijas apmaiņu ar citu dalībvalstu SIRENE birojiem.
Kā stāsta J. Mikoviča, dažos gadījumos SIS brīdinājumā iekļautā informācija nav pietiekama, lai personu varētu apcietināt vai arī veikt sekmīgu novērošanas operāciju u. tml. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu SIS darbību, katrā Šengenas zonas dalībvalstī ir izveidots vienots kontaktpunkts informācijas apmaiņai par brīdinājumiem, kas iekļauti SIS. Šis kontaktpunkts ir SIRENE birojs, kurš nepieciešamo aktivitāšu nodrošināšanai izmanto SIRENE informācijas sistēmu. Izmantojot dažādus informācijas apmaiņas kanālus, SIRENE birojs var iegūt papildinformāciju no nacionālajām tiesībaizsardzības iestādēm un citām dalībvalstīm, kas var veicināt izmeklēšanas gaitu, palīdzēt identificēt personas SIS pozitīvas atbildes rezultātā.
Papildinformācijas apmaiņa ir nepieciešama:
Ziņojumu dzēšanu SIS reglamentē MK noteikumi. “Ziņas no SIS labo vai dzēš gadījumā, ja SIRENE birojs konstatē, ka SIS iekļautais ziņojums neatbilst sistēmas darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām, vai ziņojumā iekļautie dati ir kļūdaini,” skaidro J. Mikoviča. Savukārt automātiski tās no SIS dzēš, ja:
Vienlaikus J. Mikoviča vērš uzmanību, ka darbs pie SIS uzturēšanas un attīstības notiek nepārtraukti gan nacionālajā, gan ES līmenī: “Ņemot vērā darba gaitā konstatētos nepieciešamos pilnveidojumus, kā arī sakarā ar jauniem izaicinājumiem Šengenas zonas drošības uzturēšanai tiek veiktas izmaiņas SIS, papildinot to ar jaunām brīdinājumu kategorijām, datu kopām un ieviešot efektīvākas datu meklēšanas tehnoloģijas.”
