AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
11. jūlijā, 2018
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Darba tiesības
7
7

Kā, meklējot darbu ārzemēs, nekļūt par cilvēku tirdzniecības upuri

FOTO: Freepik

Uzsākot ikgadējo informatīvo kampaņu par drošu ceļošanu, Ārlietu ministrija un Nodarbinātības valsts aģentūra šoreiz īpašu uzmanību vērš joprojām izplatītai problēmai – cilvēku tirdzniecība un ekspluatācija, dodoties darba meklējumos ārpus Latvijas robežām. Daudzu problēmsituāciju ārvalstīs pozitīvu atrisināšanu var veicināt vienkāršu drošības pasākumu veikšana pirms aizbraukšanas.

īsumā
  • Darba meklētāji bieži vien neizvērtē darba piedāvājumus un potenciālos darba devējus, neveic piesardzības pasākumus, lai sevi pasargātu, nenoslēdz darba līgumus vai paraksta līgumus, kas sagatavoti svešvalodā, kuru nesaprot.
  • Informāciju var saņemt pie Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) konsultantiem Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā un Cēsīs.
  • Par krāpniecības gadījumiem darbiekārtošanas pakalpojumu jomā ir jāziņo!
  • Pirms sadarbības uzsākšanas ar komersantu, kas sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus, vēlams noskaidrot, vai šim komersantam ir izsniegta NVA licence.
  • Valstīs, kurās nav Latvijas pārstāvniecības, Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības pēc palīdzības vērsties citu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvniecībās.

Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta pieredze liecina, ka, dodoties strādāt uz ārvalstīm, Latvijas valstspiederīgie joprojām ir pakļauti būtiskiem krāpniecības un ekspluatācijas riskiem. “Sabiedrības attieksme pret cilvēku tirdzniecību ir vieglprātīga. Arī tad, ja par šādiem atgadījumiem ir kaut kas dzirdēts, meklējot darbu ārzemēs, cilvēki parasti domā, ka “ar mani jau nekas tāds nenotiks”,” secina Iekšlietu ministrijas nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa. Tāpēc pirms došanās kaut vai sezonas peļņā uz citu valsti vērts veltīt nedaudz laika un ieklausīties, ko iesaka speciālisti, kas ikdienā saskaras ar cilvēku tirdzniecības upuriem.

Izplatītas kļūdas

Darbaspēka ekspluatācija ir uzskatāma par vienu no visbiežāk identificētajām cilvēku tirdzniecības formām Eiropas Savienībā. Atsevišķās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, darbaspēka ekspluatācija pat prevalē pār seksuālo izmantošanu. “Pēdējos gados ir identificēti 22 cilvēku tirdzniecības upuri, kas tikuši pakļauti darbaspēka ekspluatācijai Latvijā un ārvalstī,” norāda L. Stabiņa. Iespējams, tā ir tikai aisberga redzamā daļa.

“Darba meklētāji bieži vien neizvērtē darba piedāvājumus un potenciālos darba devējus, neveic piesardzības pasākumus, lai sevi pasargātu, nenoslēdz darba līgumus vai paraksta līgumus, kas sagatavoti svešvalodā, kuru nesaprot,” par izplatītām kļūdām stāsta Iekšlietu ministrijas pārstāve.  “Cilvēki nezina savas tiesības konkrētajā valstī, kā rezultātā – gan sievietes, gan vīrieši – tiek maldināti, apkrāpti un darbavietā tiek piespiesti veikt mazkvalificētu darbu par niecīgu atlīdzību vai bez tās, vai arī tiek iesaistīti prostitūcijā.”

NVA mājaslapas sadaļā “Darbs ārzemēs” ir apkopoti visbiežākie darba meklētāju apkrāpšanas scenāriji ārvalstīs. Piemēram, cilvēks pakļaujas ekspluatācijai, jo nevar atmaksāt apmācību naudu. Sākotnēji tiek piedāvāts labi apmaksāts darbs, bet pirms tā uzsākšanas nepieciešama 4–6 mēnešu apmācība. Lai gan apmācība tiek piedāvāta bez maksas, ierodoties darbavietā citā valstī, izrādās, ka darba līguma nosacījumi veidoti tā, ka atalgojums ir ļoti zems, par dzīvošanu ļoti sliktos apstākļos ir jāmaksā vairāk, nekā bija solīts. Savukārt no darba nav tik viegli atteikties, jo tiek paziņots, ka aizejot būs jāatmaksā apmācību nauda, kas, izrādās, ir ļoti liela.

Meklēt drošu un uzticamu informāciju

“Lai darba meklētājs līdz minimumam mazinātu risku nokļūt nepatīkamā vai pat draudīgā situācijā, dodoties darba meklējumos uz ārvalstīm, viņam jābūt labi informētam un zinošam par situāciju darba tirgū attiecīgajā valstī, jāizmanto tikai droši un ticami informācijas avoti,” uzsver Kristīne Stašāne, Nodarbinātības valsts aģentūras direktora vietniece.

Tāpēc, lai izvairītos no nepatīkamām situācijām, pirms meklējat darbu ārvalstī, NVA vispirms ieteic noskaidrot šādus jautājumus:

  • Kādā līmenī jābūt svešvalodas zināšanām?
  • Kādi ir darba nosacījumi attiecīgajā ārvalstī?
  • Kā ārvalstī tiek noformēti dokumenti – darba līgums, nodokļu karte u. c.?
  • Kāda ir reģistrācijas kārtība, ierodoties ārvalstī (uzturēšanās reģistrācija/atļauja, iedzīvotāju reģistrs u. c.)?
  • Kā un kur labāk meklēt dzīvesvietu?
  • Kādi ir dzīves un darba apstākļi ārvalstī?
  • Vai iepriekš iegūtā izglītība ārvalstī tiks atzīta?
  • Kādas ir sociālās garantijas un nodokļu sistēma ārvalstī?
  • Kāda ir izglītības sistēma ārvalstī?
  • Kādas ir kultūras, tradīciju un sabiedriskās dzīves īpatnības?

Pirms izceļošanas uz ārvalsti, lai parūpētos par savu drošību, ir vērts nedaudz papūlēties un veikt šādas darbības:

  • noskaidrot informāciju par darba devēju, izmantojot tīmekļvietni “Eiropas biznesa reģistrs”;
  • informēt ģimenes locekļus un/vai draugus par dzīvesvietas un darba vietas adresi ārvalstī, kā arī darba devēju;
  • veikt veselības stāvokļa pārbaudi;
  • iegādāties veselības, dzīves, īpašuma un nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisi;
  • sagatavot pases kopiju. Tā var noderēt ārkārtas situācijā, piemēram, lai saņemtu Latvijas Republikas vēstniecības vai kompetentās valsts iestādēs palīdzību pases nozaudēšanas gadījumā. Iegaumē – neizpaud savus personas datus trešajām personām un pases kopiju izmanto tikai ārkārtas situācijā;
  • reģistrēt datus par braucienu Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārajā reģistrā, kas pieejams valsts pakalpojumu portālā “Latvija.lv”, lai attiecīgais dienests varētu sniegt operatīvu palīdzību ārkārtas situācijā;
  • nodrošināt finanšu līdzekļu rezervi ārkārtējai situācijai;
  • lejuplādēt savā viedtālrunī mobilo aplikāciju “Ceļo droši”;
  • noskaidrot Latvijas Republikas vēstniecības adresi un tālruņu numurus konkrētajā ārvalstī (informācija pieejama Ārlietu ministrijas mājaslapas sadaļā “Vēstniecības un pārstāvniecības”).

Pārbaudi, vai darbā iekārtotājam ir licence!

Meklējot darbu individuāli, gan vakanču aplūkošanai, gan citas informācijas iegūšanai svarīgi izmantot drošus resursus. Informāciju ieteicams meklēt gan Latvijas, gan ārvalstu oficiālajās valsts institūciju mājaslapās. Savukārt pirms sadarbības uzsākšanas ar komersantu, kas sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus, vēlams noskaidrot, vai šim komersantam ir izsniegta NVA licence darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai.

Informācija par licencētajiem darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem ir pieejama NVA mājaslapas sadaļas “Noderīgi” apakšsadaļā ”Darbiekārtošanas pakalpojumi”.

Ieklausies eksperta padomos!

Latvijas darba meklētājiem, kuri apsver iespēju strādāt ārvalstīs, ieteicams uzklausīt ekspertu padomus, lai darba piedāvājumu klāstā atšķirtu patiesību no viltus un zinātu, kā pareizi rīkoties, meklējot darbu vai strādājot ārpus Latvijas. 

Šādu informāciju var saņemt pie Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) konsultantiem Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā un Cēsīs (kontaktinformācija šeit).

Papildu informāciju darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanas jomā var saņemt NVA Juridiskā departamenta Tiesiskā nodrošinājuma un licencēšanas nodaļā pirmdienās no plkst. 14.00 līdz plkst. 17.00 un trešdienās no plkst. 9.00 līdz plkst. 12.00, zvanot uz konsultatīvo tālruni +371 67021836 vai rakstot uz e-pasta adresi: licence@nva.gov.lv.

Pirms došanās uz ārvalstīm Iekšlietu ministrijas mājaslapā vērts iepazīsties ar informāciju ceļotājiem “Preventīvo pasākumu saraksts, kurus ņemot vērā var samazināt risku kļūt par piespiedu darba upuri ārzemēs”.

Kur ziņot par krāpniecības gadījumiem

Par krāpniecības gadījumiem darbiekārtošanas pakalpojumu jomā ir jāziņo! Informācija jāsniedz Latvijas Republikas vēstniecībai, ja atrodies ārvalstī, bet, ja esi Latvijā, paziņo NVA, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vai Valsts policijai. Iesniegumam jāpievieno ar darbiekārtošanas pakalpojumu saistīto dokumentu kopijas (darba piedāvājums, darba līgums u. c.).

Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments atgādina: atceries, ka Latvijas iedzīvotāji, kuri nonākuši ekstremālā situācijā ārvalstīs, konsulāro palīdzību var saņemt Latvijas Republikas vēstniecībā. Valstīs, kurās nav Latvijas pārstāvniecības, Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības pēc palīdzības vērsties citu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvniecībās.

Informatīvās kampaņas video atgādinājumi: “Kas jāatceras, lai ceļojums izdotos bez raizēm?” un “Sagatavojies darbam ārvalstīs, lai nepaliktu tukšām kabatām.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI