Aukstais laiks – kad var nedoties uz mācībām un studijām?

Tas, kādai temperatūrai iestājoties bērni var neapmeklēt skolu, noteikts MK noteikumu Nr. 610 "Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm" 6. punktā. Atbilstoši tam skolēni var izglītības iestādi neapmeklēt šādos gadījumos:

vecumā līdz 12 gadiem, ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 20°C;
vecumā no 13 gadiem, ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 25°C.

Skola atvērta neatkarīgi no tā, ko rāda termometrs

Gadījumā, ja naktī bijis spēcīgs sals un nav pārliecības, vai savu atvasi sūtīt uz skolu vai ne, Izglītības un zinātnes ministrija jau iepriekš norādījusi, ka bērna drošība jebkurā situācijā ir galvenais. Līdz ar to vislabākais vecākiem būtu no rīta sazināties un to pārrunāt ar klases audzinātāju vai kādu citu atbildīgo skolā. Tāpat būtu labi, ja informāciju par skolas apmeklējumu iestāde operatīvi ievietotu savā mājaslapā.

Līdz ar to vecākiem būtu jānovērtē situācija un jāpieņem lēmums. Neatkarīgi no laika apstākļiem skola netiek slēgta, skolā skolotāji strādā – un tā būs atvērta pat tad, ja tajā atradīsies tikai viens bērns. Vienlaikus, ja rodas situācijas, ka tiek pieņemts lēmums par mācību procesa pārtraukšanu, pašvaldība vai cits izglītības iestādes dibinātājs ir tiesīgs lemt par mācību gada pagarinājumu.

Papildus jānorāda, ka atbilstoša temperatūra jānodrošina arī iekštelpās. MK noteikumi Nr. 610 nosaka, ka

minimālajai gaisa temperatūrai iestādes telpās ir jābūt:

mācību telpās – 18°C;
aktu zālē – 18°C;
sporta zālē vai sporta zālei pielāgojamā aktu zālē – 16°C;
dušas telpā – 20°C;
tualetē – 18°C;
garderobē – 18°C;
internāta guļamtelpā – 18°C;
internāta sadzīves telpā – 18°C.

Savukārt bērnudārzos pieļaujamā temperatūra ir:

ja bērni ir jaunāki par trim gadiem – vismaz 20°C;
ja bērni ir vecāki par trim gadiem – vismaz 18°C.

Ja skolēniem vai viņu vecākiem rodas šaubas, ka izglītības iestādes telpā nav atbilstoša gaisa temperatūra vai arī apgaismojums nav pietiekams, sākotnēji problēmu iesakām risināt ar izglītības iestādes vadību. Savukārt, ja problēmu ar skolas vadību neizdodas risināt, ir iespēja vērsties ar iesniegumu Veselības inspekcijā.

Jāatceras, ka klases telpas ir arī jāvēdina

Jāatceras, ka arī nevēdinātas klases telpas var veicināt saslimšanu. Kad daudz skolēnu ilgstoši uzturas mazā klases telpā, gaisā koncentrējas daudz ogļskābās gāzes (CO₂)_.Bērniem kļūst grūti koncentrēties, un viņi var pat aizmigt. Tāpat palielinās risks saslimt ar infekcijas slimībām – viens skolēns ir apslimis, gaisā izdalās mikrobi un nevēdinātās klases telpas dēļ saslimst arī citi, tostarp skolotājs.

Līdz ar to telpām jānodrošina arī pietiekama gaisa apmaiņa – vai nu tās regulāri vēdinot, vai arī izmantojot gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas iekārtas. Veselības inspekcija gan secinājusi, ka starpbrīžos klašu telpās bieži uzturas skolēni, tādēļ tajās netiek veikta pilnvērtīga ventilēšana, atverot pilnībā vismaz divus logus. Īpaši aukstā laikā pedagogs var izvēlēties klasi nevēdināt, lai skolēni nesaaukstētos vai nenonāktu caurvējā.

Lai nodrošinātu labi vēdinātas klases telpas, kurās nenāk miegs un nevar saslimt, Veselības inspekcija iesaka:

vēdināt klases telpas katrā starpbrīdī, plaši atverot vairākus (vismaz divus) logus vismaz 5–10 minūtes (atkarībā no starpbrīža ilguma). Starpbrīdī klasē nevajadzētu atrasties skolēniem, jo telpā ventilējot (īpaši aukstajā gadalaikā) pazeminās temperatūra, var veidoties caurvējš, ja vienlaikus ver vaļā durvis, kā arī drošības apsvērumu dēļ;
klasēs ar mehānisko ventilāciju, ja iespējams pielāgot tās darbību, lai nodrošinātu svaiga gaisa pieplūdi maksimāli paredzamam skolēnu skaitam klasē, starpbrīžos arī veikt papildu vēdināšanu caur plaši atvērtiem logiem.

Augstskolās pieļaujamā temperatūra – atbilstoši darba prasībām

Lai gan atsevišķi normatīvie akti regulē temperatūras prasības vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, augstskolās ir citādi, jo atsevišķa regulējuma nav. Vienlaikus, tā kā augstskola ir pasniedzēju darba vide un auditorijas telpa ir darbavieta, kurā viņi pavada lielāko daļu no sava darba laika, uz augstskolām ir attiecināmi MK noteikumi Nr. 3599 "Darba aizsardzības prasības darbavietās".

Viens no darbavietu parametriem ir mikroklimats (gaisa temperatūra, gaisa kustības ātrums un gaisa relatīvais mitrums), kura rādītāji atkarībā no veicamā darba smaguma iedalīti kategorijās.

Augstskolu pasniedzējiem atbilstoša ir I kategorija (ja darbs nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa ļoti nelielu fizisku piepūli, piemēram, garīga darba darītāji, darbs, kas tiek veikts sēdus, stāvus, pārvietojoties, vieglu priekšmetu (līdz 1 kg) pārvietošana). Minēto MK noteikumu 1. pielikumāā ir noteikti mikroklimata rādītāji gan aukstajā, gan karstajā gada periodā, piemēram, aukstajā gada periodā gaisa temperatūrai telpās jābūt 19–25°C, bet siltajā – 20,0–28,0°C. Šie noteikumi attiecas arī uz mācību telpām.