Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Veselības inspekcija secinājusi, ka starpbrīžos klašu telpās bieži uzturas skolēni, tādēļ tajās netiek veikta pilnvērtīga ventilēšana, atverot pilnībā vismaz divus logus.
LV portāla infografika
Svaigs gaiss ir viena no cilvēka veselības pamatvajadzībām, tā piesārņojums visspēcīgāk ietekmē tieši bērnus, jo viņi biežāk kustas, vairāk elpo. Skola ir vieta, kur bērns pavada lielu daļu savas ikdienas – mācības norit vairākas stundas dienā, mazāko klašu bērniem stundas parasti notiek vienā klasē, un tikai vecākie skolēni biežāk maina nodarbību kabinetus.
Tomēr sasmacis gaiss, kurā ir daudz baciļu un ķīmisko izgarojumu, var radīt nopietnas veselības problēmas – tāpēc īpaši jādomā par to, lai vide skolā būtu veselīga.
Remonti skolās var veicināt alerģiskas izpausmes
Pēdējā laikā arvien vairāk skolās norisinās remonti, kurus parasti veic vasaras brīvlaikā, kad skolu telpas ir brīvas no mācību darba. Tomēr tas nenozīmē, ka skolēnus šie remontdarbi neietekmē.
"Katru gadu, sākoties mācībām skolās, palielinās bērnu skaits ar alerģiskām izpausmēm - klepus, iesnu, galvassāpju veidā, bērniem ir grūtāk koncentrēties, reizēm tas ietekmē mācību kvalitāti un arī skolēnu uzvedību. Tas saistīts ar svaigu krāsu un laku nožūšanu skolu telpās - krāsas un lakas kairina gļotādu, kā rezultātā rodas alerģijas. Līdzīgi gadījumi novērojami, kad mājās notiek remontdarbi," LV portālam skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas alergoloģe Ieva Cīrule.
Bērnu veselībai celtniecības materiāli, krāsas, līmes, lakas, kas rada dažādu ķīmisko vielu izgarojumus, ir kaitīgi, īpaši to ekspluatācijas sākumā. Veselības inspekcijas pārstāve Agita Antonāne stāsta, ka katrai ķīmisko vielu grupai ir savs izdalīšanās ātrums, ilgums un potenciālā iedarbība uz organismu, piemēram, tas ir ādas un elpošanas ceļu kairinājums, galvassāpes, reiboņi, alerģiskas reakcijas.
Ilgstoša uzturēšanās ķīmisko vielu piesārņotā gaisā negatīvi var ietekmēt imūno sistēmu, radīt astmas attīstību u.c. veselības problēmas. Svarīgākais ir ievērot remontā izmantoto materiālu lietošanas instrukciju un ļaut paiet noteiktam laikam pēc to uzstādīšanas vai uzklāšanas un telpas kārtīgi vēdināt. Nav atbalstāma situācija, kad remonts skolā tiek pabeigts pāris dienas pirms skolas sākuma – ķīmisko vielu izgarojumi ietekmē gan bērnu, gan skolotāju veselību, norāda Veselības inspekcijas pārstāve A. Antonāne.
Laika trūkuma dēļ klases nevēdina
Problēmas izglītības iestādē tāpat var radīt nevēdinātas klases telpas. Kad skolēni ilgstoši, lielā skaitā uzturas mazā klases telpā, gaisā koncentrējas daudz ogļskābās gāzes (CO2). Bērniem kļūst grūti koncentrēties, un viņi var pat aizmigt. Tāpat palielinās risks saslimt ar infekcijas slimībām – viens skolēns ir apslimis, gaisā izdalās mikrobi, un nevēdināto klašu dēļ saslimst arī citi, skolotāju ieskaitot.
Veiktie pētījumi liecina, ka Latvijas skolās bieži grēko ar klases telpu nevēdināšanu. Pasaules Veselības organizācijas pētījuma "Skolu iekštelpu gaisa kvalitāte" ietvaros laika periodā no 2015. gada 14. septembra līdz 2016. gada 8. janvārim Veselības inspekcija apsekoja 14 skolas gan pilsētās, gan ārpus tām. Pētījuma gaitā tika konstatēta gan pelējuma un mitruma klātbūtne atsevišķās skolas telpās un to ietekme uz iekštelpu gaisu, kā arī CO2 koncentrācija mācību telpās.
"Katru gadu, sākoties skolai, palielinās bērnu skaits ar alerģiskām izpausmēm - klepus, iesnu, galvassāpju veidā."
CO2 koncentrācija telpā vislabāk var parādīt, vai ventilācija ir vai nav efektīva vai svaigais gaiss plūst pietiekami. Cilvēki, kas atrodas telpā, ir galvenais CO2 avots, jo tas izdalās cilvēka dzīvības procesos. Kā skaidro Veselības inspekcija: iekštelpās CO2 līmenis ir robežās no 400 līdz 2000 ppm (daļiņas uz miljonu jeb daļiņu skaita attiecība pret tilpumu, kur šīs daļiņas atrodas).
Ja iekštelpās CO2 koncentrācija pārsniedz 1000 ppm, tas liecina par nepietiekamu telpa ventilāciju un arī par to, ka klases telpa skolēnu skaitam ir par mazu. Viss ir loģiski – jo mazāka telpa, jo vairāk tajā cilvēku, jo biežāk tā jāvēdina.
Pētījuma ietvaros katrā skolā tika veikti CO2 mērījumi, trīs klasēs vienlaicīgi un nepārtraukti vienas mācību nedēļas laikā. Klasēs katrā pētījuma dienā skolotāji aizpildīja klases noslogojuma dienasgrāmatu. Pētījumā secināts, ka vairumā klašu jeb 67% gadījumu CO2 koncentrācija pārsniedz noteikto rādītāju, kas nozīmē – klases netiek pietiekami labi vēdinātas.
Jāatzīmē, ka alerģiskas reakcijas var izsaukt arī sēnīšu izraisīts pelējums. Apsekojumā Veselības inspekcija vērtēja arī pelējuma un mitruma klātbūtni 49 klasēs un sanitārajās telpās katrā skolā. Nevienā klasē pelējuma pazīmes nebija. No 49 klasēm, kurās tika veikti mitruma mērījumi, četrās klasēs (8% gadījumu) tika konstatēta smaka – vienā klasē pelējuma smaka, vienā klasē ķīmisku vielu (iespējams, grīdas seguma izdalīta) smaka un pārējās klasēs smaka, kas liecināja par sasmakušu gaisu.
Lai mācību telpās allaž būtu svaigs gaiss
Pedagogu aizpildītās klases noslogojuma dienasgrāmatas parādīja, ka pārsvarā skolotāji klasi vēdina vien starpbrīžos, retāk logi ir atvērti minimālā režīmā, kādā no ventilēšanai paredzētajām divām pozīcijām. Atsevišķos gadījumos laika trūkuma dēļ klases nevēdina vispār.
Problēma ir tajā, ka starpbrīžos klašu telpās bieži uzturas skolēni, tādēļ tajās netiek veikta pilnvērtīga ventilēšana, atverot pilnībā vismaz divus logus. Īpaši aukstā laikā pedagogs var izvēlēties klasi nevēdināt, lai skolēni nesaaukstētos vai nenonāktu caurvējā.
Lai nodrošinātu labi vēdinātas klases telpas, kurās nenāk miegs un nevar saslimt, Veselības inspekcija iesaka:
Svarīgi ir arī ievērot MK noteikumu Nr. 610 "Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas" prasības, ka katram skolēnam mācību telpā jāatvēl 2 m2 platības. Tas nodrošinās, ka skolēni sēdēs pietiekami reti, lai klases telpa nebūtu pārpildīta.
