Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Par „slimo ēku” sindromu galvenajiem izraisītājiem uzskatāmi: baktērijas, sēnes un vīrusi, putekļi un putekšņi, ķīmiskas vielas, kas izdalās no dažādām ierīcēm, līmes, krāsas, saistvielas, ko lieto ēku konstrukcijas materiālos, vides tabakas dūmi, kurināmā sadegšanas produkti un piesārņojums no ārējās vides.
LV portāla ilustrācija
Organiskās un neorganiskās vielas dzīves telpā
Dažādām neorganiskām vielām var būt liela loma kopējā piesārņojuma līmeņa veidošanā. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadītājs profesors Māris Kļaviņš kā piemēru min slāpekļa oksīda (NO2) koncentrāciju - lauku un tīrā pilsētas gaisā tā ir 0,01-0,02 mg/m3, taču apdzīvotās telpās ar gāzes apkuri, piemēram, virtuvē, tā var būt 0,07-0,15 mg/m3. Piesmēķētās telpās tā sasniedz pat 1,2 mg/m3. No ļaunuma, ko var nodarīt paaugstināts NO2 saturs telpās, vispirms jāpiemin bērnu veselība - palielinās risks saslimt ar elpošanas ceļu slimībām.
Attiecībā uz citām neorganiskajām vielām iekštelpu vidē profesors īpašu vērību aicina pievērst azbestam un radonam. Apkārtējā vidē azbests nonāk kalnu iežu dēdēšanas rezultātā, kā arī, nolietojoties azbestu saturošiem izstrādājumiem. Vide var tikt piesārņota azbestcementa, azbesta audumu un azbesta kā siltumizolācijas materiāla izmantošanas rezultātā. Profesors norāda, ka azbesta robežkoncentrācija gaisā ir 0,2-2 šķiedras/cm3 un tā iedarbības pakāpe un veids atkarīgs no šķiedru garuma. Azbesta iedarbības kaitīgās sekas rada tā mehāniskā iedarbība uz dzīvajiem audiem, ar kuriem tas nonācis saskarē. Piemēram, ar azbesta šķiedrām piesārņota gaisa ieelpošanas gadījumā smalkās šķiedras nokļūst plaušās, kur relatīvi liela daļa no tām var tikt aizturēta. "Ilgstošas azbesta putekļu iedarbības rezultātā var attīstīties plaušu fibroze - azbestoze, kas saistās ar pleiras apkaļķošanos un iespējām attīstīties plaušu vēzim," varbūtējos riskus skaidro prof. Kļaviņš, piebilstot, ka azbestozi raksturo liels slimības latentais periods – tie ir 14 līdz 35 gadi.
"Ķīmiskās vielas, kas ir piesārņotā gaisā, var iedarboties uz imūno sistēmu, cilvēki biežāk apaukstējas, saskaras ar elpošanas ceļu problēmām, bronhītu."
Radons ir viela, kuras radītais vides piesārņojums iekštelpās un darba vidē ir ļoti aktuāls. Tā ir cēlgāze, kas veidojas kā starpprodukts radioaktīvā elementa urāna (238U) vai torija (232Th) sabrukšanas procesā. Profesors norāda, ka vides piesārņojums ar radonu ir tipiska cilvēka dzīves vides piesārņojuma problēma, jo paaugstinātas tā koncentrācijas var akumulēties tikai noslēgtā vidē ar ierobežotu gaisa apmaiņu. Līdz 80% no radona emisiju avotiem ir augsne un iežu dēdēšanas process. Jāuzsver, ka radons kā gāze ir ļoti caurspiedīga - caur plaisām un atverēm ēku pamatos tā nonāk cilvēka dzīves vidē. Būtisks radona avots var būt arī dzeramais ūdens.
Pievēršoties organiskajām vielām, kuras paaugstinātos daudzumos var atrasties dzīvojamo telpu gaisā, gan M.Kļaviņš, gan Veselības inspekcijas higiēnas ārste Maija Šnepste īpaši izdala formaldehīdu.
Formaldehīds ir gāze, kurai raksturīga asa un kodīga smaka, to var sajust, ja koncentrācija gaisā pārsniedz 0,1 mg/m3. M.Kļaviņš atklāj, ka mūsdienās formaldehīds tiek ražots lielos daudzumos un viena no tā nozīmīgākajām izmantošanas jomām ir urīnvielas – formaldehīda sveķu ražošana. Savukārt šie sveķi plaši tiek izmantoti mēbeļu un dažādu sadzīvē izmantojamu polimēru ražošanā. Depolimerizācijas rezultātā, ja, izstrādājumu izveidojot, nav ievērots tehnoloģiskais režīms, formaldehīds no šiem materiāliem var laika gaitā izdalīties, radot nopietnu iekštelpu gaisa piesārņojumu. Iekštelpu gaisā, kā skaidro M.Kļaviņš, formaldehīds var nokļūt, sadaloties formaldehīdu saturošiem polimēriem, bet ievērojami tā daudzumi var veidoties, oksidējoties metānam un citiem gaistošajiem ogļūdeņražiem. Tāpat arī cigaretes dūmi var saturēt ievērojamus formaldehīda daudzumus.
Saskaņā ar M.Kļaviņa sniegto informāciju, faktiskā formaldehīda koncentrācija gaisā ir atkarīga no vairākiem faktoriem:
M.Šnepste vērš uzmanību uz to, ka formaldehīds var kļūt par vienu no bronhiālās astmas veicinošiem riska faktoriem - to ieelpojot, tiek kairinātas augšējo elpošanas ceļu gļotāda. Kopumā formaldehīds ir organismu sensibilizējoša un kairinoša viela, tāpēc higiēnas ārste iesaka pēc iespējas mazināt šīs vielas koncentrāciju dzīvojamās telpās. Vairākās valstīs pieļaujamais formaldehīdu saturs gaisa vidē tiek normēts. M.Kļaviņš klāsta, ka, piemēram, Lielbritānijā formaldehīda atļautā koncentrācija ir 2 mg/m3, Vācijā 0,5 mg/m3, bet Zviedrijā noteikta pieļaujamā koncentrācija dzīvojamām telpām: jaunceļamām ēkām 0,1 mg/m3, eksistējošām būvēm 0,7 mg/m3.
Ņemot vērā dažādu ķīmisku vielu izmantošanas apjoma pieaugumu, sadzīvē aktuāls var būt jautājums par iekštelpu gaisa piesārņojumu ar organisko šķīdinātāju tvaikiem. M.Kļaviņš skaidro, ka to avots var būt krāsas un lakas (var saturēt toluolu, metil-butilketonu, n-heksānu, metiletilketonu), drēbju tīrīšanas līdzekļi (tetrahlorogleklis, tetrahloretilēns, trihloretilēns), degviela (alkāni, benzols, toluols), aerosolu propelenti (freoni, dihlorometāns, propāns), korekcijas līdzekļi (1,1,1 trihloretāns), hlorēts dzeramais ūdens (hloroforms), polimēri (stirols, formaldehīds, vinilhlorīds) un pat cigarešu dūmi (benzols).
Ietekme uz veselību
Lai gan gaisa piesārņojums bieži vien nav redzams ar neapbruņotu aci, tas nenozīmē, ka piesārņojuma nav un tas neietekmē veselību. Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta vadošā pētniece Mārīte Ārija Baķe norāda, ka pēc uzturēšanās piesārņotās telpās cilvēki visbiežāk sūdzas par acu un deguna gļotādas, rīkles kairinājumiem, galvassāpēm, nespēju koncentrēties. Šo sarakstu papildina Veselības inspekcijas higiēnas ārste M.Šnepste, norādot, ka ķīmiskās vielas, kas ir piesārņotā gaisā, var iedarboties uz imūno sistēmu - cilvēki biežāk apaukstējas, saskaras ar elpošanas ceļu problēmām, bronhītu. Kā īpašas riska grupas, kuras ietekmē šāda veida piesārņojums, higiēnas ārste izceļ grūtnieces, cilvēkus gados, bērnus un plaušu slimniekus.
Arī M.Ā.Baķe atzīst, ka ir daudzi pētījumi, kas apstiprina iepriekš minēto: elpošanas slimību, astmas un alerģiju gadījumu skaita pieaugumu var sasaistīt ar gaisa kvalitātes pasliktināšanos. Prof. Kļaviņš atgādina, ka uz telpu gaisa piesārņojumu nepieciešams skatīties kā uz nopietnu problēmu, jo izraisīto slimību vidū ir arī, piemēram, plaušu vēzis.
"Ja vecāki bērna istabā veikuši remontu vai iegādājušies pilnīgi jaunas mēbeles, ieteicams ieviest nogaidīšanas laiku."
Atsevišķi jāuzsver sēnīšu, baktēriju un citu telpās esošo mikroorganismu klātbūtnes sekas. Gaisā esoši mikroorganismi var izraisīt alerģisko alveolītu. Prof. Kļaviņš stāsta, ka šīs slimības akūtā forma izpaužas 6-8 stundas pēc kontakta ar mikroorganismiem kā akūta respiratorā saslimšana, drudzis, elpas trūkums, klepus un muskuļu sāpes. Savukārt, sēnīšu izraisītajam pelējumam attīstoties un augot uz sienām, izdalās to vielmaiņas produkti, kuri rada pelējumam raksturīgo smaku un izraisa alerģiskas reakcijas.
"Slimo ēku" sindroms
"Slimo ēku" sindromu (SĒS) izraisa daudzi specifiski simptomi, kas saistīti ar dzīvesvides, t.sk. iekštelpu, gaisa kvalitāti. M.Šnepste stāsta, ka SĒS jēdziens radies jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad parādījās jauna tipa ēkas, kuras raksturoja slikta vēdināšana un liels daudzums biroja tipa tehnikas.
Runājot par SĒS ietekmi uz cilvēku, prof. Kļaviņš skaidro, ka simptomi izpaužas, tikai dzīvojot vai strādājot noteiktās telpās, taču tie pazūd, kad cilvēks telpas atstāj. Tipiskas SĒS izpausmes ir acu iekaisums un asarošana, izdalījumi no deguna, galvassāpes, dažkārt astma. M.Šnepste piebilst, ka SĒS pavada vispārējs nogurums un sliktas koncentrēšanās spējas, tāpat var būt pat slikta dūša. Par SĒS galvenajiem izraisītājiem uzskatāmi: baktērijas, sēnes un vīrusi, putekļi un putekšņi, ķīmiskas vielas, kas izdalās no dažādām ierīcēm, līmes, krāsas, saistvielas, ko lieto ēku konstrukcijas materiālos, vides tabakas dūmi, kurināmā sadegšanas produkti un piesārņojums no ārējās vides. Profesors atzīst, ka arī gaisa kondicionēšanas un mitrināšanas sistēmas var būt infekcijas slimību cēlonis.
Gaiss guļamistabās un bērnistabās
Higiēnas ārste M.Šnepste aicina īpašu vērību gaisa piesārņojumam pievērst telpās, kurās uzturas bērni. Pievērsiet uzmanību, ko viņi elpo, kādus materiālus satur mēbeles, grīdas un sienas segumi bērnu istabās. M.Šnepste ieteic bērnistabām izvēlēties grīdu segumu no dabīgiem materiāliem, bet izvairīties no polivinilhlorīdu saturošajiem, kuri, piemēram, Austrijas bērnudārzos ir aizliegti ar likumu, kamēr Latvijā tos vēl aizvien turpina lietot. Tāpat, ja vecāki mazuļa istabā veikuši remontu vai iegādājušies pilnīgi jaunas mēbeles, ārste aicina ieviest t.s. nogaidīšanas laiku. Tas ir laiks, kurā istabu apdzīvot nevajadzētu, jo visi jaunie būvmateriāli, gan krāsas, gan apdares materiāli, noteikti dos kādu emisiju un tādējādi piesārņojuma līmenis pieaugs.
"Formaldehīda sveķi plaši tiek izmantoti mēbeļu un dažādu sadzīvē izmantojamu polimēru ražošanā."
Vecākiem jāatceras – bērnus gaisa piesārņojums skar vairāk nekā pieaugušos, viņi pret to ir uzņēmīgāki. Bērni vairāk kustas, biežāk elpo un uzņem vairāk piesārņotā gaisa, skaidro higiēnas ārste. Tāpat bērni spēlējas uz grīdas, kur ir netīrāks un vairāk putekļu. Par savu atvašu veselību sevišķi būtu jāpiedomā vecākiem, kuri ir aktīvi smēķētāji, jo bērni automātiski kļūst par pasīvajiem smēķētājiem. Agrāk vai vēlāk tas atsauksies uz viņu veselību un laika gaitā var radīt dažādas veselības problēmas.
Tāpat guļamistabās un bērnistabās ārsti un pētnieki iesaka neturēt elektroniskās ierīces – datorus un televizorus. Ja tomēr no tā izvairīties nav iespējams un iekārtas guļamtelpās ir, tās vajadzētu novietot vismaz metra attālumā no gultas.
Risinājumi un darbības, lai mazinātu iekštelpu piesārņojumu
Visi aptaujātie eksperti regulāru vēdināšu viennozīmīgi atzīst kā pirmo un būtiskāko soli cīņā ar iekštelpu gaisa piesārņojumu. Atbilstoši tiesiskajam regulējumam ar vēdināšanu saprot periodisku telpas gaisa apmaiņu, kas rodas, atverot logus, durvis vai īpašas ailas, bez iespējas kontrolēt apmaināmā gaisa daudzumu. Kā skaidro M.Ā.Baķe, veicot regulāru un konkrētajām telpām atbilstošu vēdināšanu, iespējams realizēt ķīmiski, fizikāli un bakterioloģiski piesārņotā gaisa nomaiņu pret tīrāku āra gaisu – ar piebildi, ka āra gaiss tajā brīdī tāds ir un nav būtiski piesārņots. Pētniece norāda, ka gaisa apmaiņa notiek kā dabiskā, tā mākslīgā ceļā. Ar dabisko ventilāciju saprot telpas gaisa apmaiņu caur dažādiem neblīvumiem, spraugām un būvmateriālu porām, logiem. Savukārt telpās, kur uzturas liels skaits cilvēku, iekārto mākslīgo mehānisko ventilāciju organizētai piesārņotā gaisa aizvākšanai un vienlaikus tīrā gaisa padevei (velkmes-pieplūdes ventilācija). Tikmēr M.Šnepste paralēli vēdināšanai iesaka mitro uzkopšanu.
SĒS gadījumā Veselības inspekcija iesaka konkrētus profilakses pasākumus:
Projektu vadītāja Svetlana Strakša, kas strādā gaisa attīrīšanas iekārtu uzstādīšanas uzņēmumā, stāsta, ka, domājot par gaisa attīrīšanas iespējām, jāņem vērā telpu izmantošanas specifika un gaisa piesārņotības līmenis. Piemēram, ir gaisa attīrīšanas iekārtas ar elektrostatiskiem filtriem, kas paredzētas tabakas dūmu un sīku putekļu attīrīšanai; ar aktīvās ogles filtriem – kaitīgo gāzu un nepatīkamo aromātu filtrēšanai, papīra filtriem – smalku putekļu un ziedputekšņu filtrēšanai.
Tomēr ar gaisa piesārņojuma novēršanu nedrīkst arī pārcensties, piebilst M.Ā.Baķe. Lai gan gaisa kondicionēšanas sistēmas ir paredzētas labas gaisa kvalitātes uzturēšanai un tām nevajadzētu būt kaitīgām veselībai, aptaujas liecina, ka kondicionēts gaiss daudziem nepatīk un rada neapmierinošu pašsajūtu, smacīguma sajūtu, galvassāpes. Arī kondicionētā gaisā ir konstatēti toksiski ķīmiski savienojumi (formaldehīds, fenols, amonjaks u.c.), kas ir celtniecībā izmantojamo polimērmateriālu destrukcijā migrējoši savienojumi.
Tiem, kas ikdienā aktīvi lieto gaisa kondicionētājus, M.Ā.Baķe atgādina, ka nedrīkst pieļaut ilgstošu gaisa plūsmu uz kādu noteiktu ķermeņa daļu un radīt strauju organisma atdzišanu. Telpās nedrīkst būt caurvējš un pārāk liela gaisa plūsma no kondicioniera, kas var izraisīt nodarbinātā sūdzības par sāpēm sprandā, mugurā un klepu. "Nav nepieciešams krist galējībās un censties radīt sterilu vidi. Pietiek, ja vienkārši regulāri vēdina telpas, ierobežo darbības, kas veicina gaisa piesārņošanos un pievērš uzmanību tam, kādus materiālus izvēlas," rezumē higiēnas ārste M.Šnepste.
