Radons ir dabisks strāvojums, kas veidojas neatkarīgi no cilvēku darbības. Tas rada apmēram pusi no jonizējošā strāvojuma, ar kuru ikdienā saskaras cilvēks. Šī inertā, radioaktīvā gāze bez krāsas un smaržas ir 7,5 reizes smagāka par gaisu. Tā labi šķīst ūdenī un organiskos šķidrumos.
Viens no galvenajiem radona gāzes avotiem ir zemes dzīles. Radona dabiskā izcelsme nāk no kristāliskā pamatklintāja iežiem vai nogulumiežiem, piemēram, māla. Tomēr radonu var saturēt arī dabasgāze un dzeramā ūdens urbumi. Turklāt tas sastopams tādos būvmateriālos kā granīts, marmors, betons, cements, ķieģeļi.
Kā radons iekļūst mājās?
Radons mājokļa iekštelpās var iekļūt caur augsni un ēku konstrukciju nepietiekami blīvām vietām. Radons mājās ieplūst caur:
- plaisām grīdās;
- konstrukciju savienojumiem;
- plaisām sienā;
- plaisām iekārtajās grīdās;
- porām sienās/būvmateriālos;
- ūdensapgādes sistēmām.
Augsta radona koncentrācija var veidoties zemes virsmas tuvumā, taču tā neveidojas augstāk par dzīvojamās mājas otro un trešo stāvu.
Tomēr, ja māja būvēta no būvmateriāliem, kuros var būt augsts radona sastāvs, tad iespējama arī lielāka radona koncentrācija.
Radons izraisa plaušu vēzi
Cilvēki radona nelabvēlīgajai ietekmei ir pakļauti, ieelpojot to ar gaisu, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta vadošā pētniece Jeļena Reste. "Tas parasti ir gaiss slikti vēdinātās telpās, pārsvarā ēkas pirmajos stāvos, pagrabos un puspagrabos. Ir izpētīts, ka radons pieder pie kancerogēnām vielām un tas var izraisīt ļaundabīgus plaušu augoņus. Plaušās tas nonāk ar ieelpojamo gaisu, tad radons sāk apstarot epitēliju audu virsējos slāņus. Daļu no radona tiek izelpota, tomēr daļa paliek plaušās. Ar laiku tas var radīt bojājumus šūnās, šūnu vielmaiņas. Ja šis apstarojums turpinās ilgākus gadus, tad tas var izraisīt plaušu vēzi," norāda J.Reste.
Lielākā riska grupa ir cilvēki, kuri smēķē. "Tas ir otrais svarīgākais kancerogēns, kas izraisa plaušu vēzi pēc smēķēšanas. Tāpēc ir svarīgi novērtēt radona līmeni vidē, lai pārliecinātos par risku, ka cilvēkam var attīstīties plaušu vēzis," skaidro pētniece.
Maz pētījumu par radona līmeni Latvijā
Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska norāda: "Ņemot vērā Latvijas teritorijas ģeoloģisko uzbūvi, radona izplatības problēma mūs skar salīdzinoši maz, tomēr nav izslēgts, ka arī Latvijā varētu būt vietas, kurās radona līmenis mājokļos ir paaugstināts. Līdz šim Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, radona gāzes mērījumi dzīvojamās ēkās tik plašā mērogā nav veikti. Tāpēc mūsu rīcībā nav pietiekami dati, lai izdarītu secinājumus par situāciju valstī kopumā."
Pētījumi par radona līmeni pārsvarā veikti 90.gados, un šī informācija ir novecojusi. Tikai 2014.gadā Latvijā veikts pētījums "Sākotnējais radona novērtējums Latvijas teritorijā", kurā izteiktas prognozes par radona riskiem Latvijas teritorijā.
Tāpēc, lai izmērītu konkrētu radona līmeni dažādās Latvijas vietās, VVD Radiācijas drošības centrs 2016.gadā organizēs radona mērījumus mājokļos. Pētījumu finansē Starptautiskā atomenerģijas aģentūra, un tā mērķis novērtēt situāciju Latvijā un apzināt teritorijas ar iespējamu paaugstinātu radona līmeni.
Kā mēra radona līmeni?
VVD informē: līdz 2018.gadam valstij jāizstrādā radona rīcības plāns, kas paredz dažādu ieteikumu sniegšanu radona līmeņa kontrolei ēkās un dzeramajā ūdenī, kā arī pasākumus radona līmeņa samazināšanai vietās, kur tas ir nepieciešams.
Jānorāda, ka radonu mēra bakarelos uz gaisa kubikmetru (Bq/m3), t.i., sabrukšanu skaits vienā sekundē viena kubikmetra gaisa tilpumā. Mērījumus veic ar pasīviem detektoriem, atstājot tos uz laika periodu no vairākām dienām līdz vairākiem mēnešiem.
Tā kā radona līmenis mainās un ir atkarīgs no sezonas, tad vislabāk detektorus novietot vismaz uz 6 mēnešiem, kas tad raksturotu vidējo gada vērtību.
"Radons – otrais svarīgākais kancerogēns, kas izraisa plaušu vēzi pēc smēķēšanas. "
Līdz ar ES tiesību aktiem noteikts, ka pieļaujamais radona līmenis dzeramajā ūdenī ir 100 Bq/l, savukārt iekštelpās 300 Bq/m3 (šis nosacījums spēkā stāsies 23.02.2018).
Piesakies radona mērījumiem savā mājā!
No 25.februāra līdz 11.martam iedzīvotājiem ir iespējas brīvprātīgi pieteikties bezmaksas radona mērījumiem savā mājoklī. To var izdarīt Valsts vides dienesta mājaslapā, sadaļā "Kontrole" ( "Radona mērījumi mājsaimniecībās"). Lai pieteiktos, jāizpilda elektroniska anketa. Anketa pieejama šeit.
Mērījumu veikšana noritēs aptuveni 500 Latvijas mājsaimniecībās. Bezmaksas radona mērījumu veikšanai ir pieejams ierobežots detektoru skaits.
VVD izvērtēs pieteikumus un sazināsies ar izvēlētajām 500 mājsaimniecībām par iespēju organizēt radona testu līdz 2016.gada decembrim. Pētījuma mērķis ir pārklāt Latvijas teritoriju, tāpēc pieteikumi tiks izvērtēti pēc tā, kur mājsaimniecība atrodas.
Jāatceras - radonu iespējams izmērīt tikai ēkas 1.stāvā vai apdzīvojamās puspagraba telpās!
Katrai mājsaimniecībai tiks izsniegti divi Zviedrijā ražoti ilgtermiņa pasīvie detektori. Tie ir vienreiz lietojami, un tiem nav nepieciešama strāvas padeve. Tāpat šie detektori neuzkrāj radiāciju un nepaliek radioaktīvi. Pēc mērījuma veikšanos detektorus nogādās Zviedrijā, kur notiks radona gāzes līmeņa mērījumu nolasīšana.
Paralēli notiek arī dzeramā ūdens mērījumi
Šobrīd tiek veikti arī mērījumi 160 Latvijas lielākajos dzeramā ūdens ieguves un piegādes objektos. Par mērījumu veikšanu un datu apkopošanu ir atbildīgs Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, bet pētījumus finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds.
Jau šobrīd ir zināmi pirmie pētījuma dati dzeramā ūdens pārbaudei. Kā stāsta LVĢMC Informācijas analīzes daļas vadītāja Anta Jantone, tad, piemēram, Talsu un Jelgavas ūdens ieguves un piegādes objektos ņemtajos paraugos radona koncentrācija nepārsniedz normu 100 bekereli/litrā (Bq/l). Radona līmenis dzeramā ūdens paraugos fiksēts robežās no 4,2 līdz 12,0 Bq/l.
Raksts tapis, izmantojot Latvijas Vides aizsardzības fonda un Valsts vides dienesta informatīvo materiālu "Radons – dabiskais jonizējošā starojuma avots"..
