NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
07. martā, 2014
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Izglītība
4
4

Iekštelpu gaisa kvalitāte un piesārņojums (I)

Tipiskas piesārņojošās vielas cilvēka dzīves vidē (prof. Māris Kļaviņš)

LV portāla infografika

Lielāko diennakts daļu (līdz pat 90%) mēs pavadām telpās, it sevišķi gada aukstajā periodā. Iekštelpu gaiss var būtiski ietekmēt pašsajūtu, darba spējas un veselību ilgtermiņā. Tāpēc ir svarīgi apzināt nozīmīgākos iekštelpu gaisa piesārņotājus, lai katrs pats var izsvērt, ko varētu darīt citādi, lai gaisa kvalitāte mājoklī vai darbavietā uzlabotos.

Iekštelpu gaiss un tā kvalitāte

Gaiss, ko ieelpojam, atrodoties telpās, ir krietni vien piesārņotāks nekā ārā. Iekštelpu gaisa kvalitāti un piesārņojuma līmeni katrā mājā vai dzīvoklī ietekmē daudzi faktori, un tie var būt dažādi. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta vadošā pētniece Mārīte Ārija Baķe iekštelpu gaisu definē kā vides telpā norobežotu ārējo gaisu, kas ir dažādu gāzu sajaukums: skābeklis 21%, slāpeklis 78%, argons 1%, ogļskābā gāze 0,03%, hēlijs, kriptons, ksenons, neons, ozons, ūdeņradis un ūdens tvaiki. To veido no āra vides nākošais gaiss, kas ir piesārņots ar dažādām ķīmiskām vielām, augsnes putekļiem, augu daļiņām un putekļiem. Piemēram, satiksmes maģistrāļu un rūpniecības uzņēmumu tuvumā āra gaiss rada lielāku piesārņotības iespēju, un, tam ieplūstot telpās caur gaisa pievades sistēmām, iekštelpu gaiss līdz ar to ir netīrāks. Telpās no āra nākošajam gaisam pievienojas arī piesārņojums, ko rada cilvēku darbība, mājdzīvnieku klātbūtne, apdares materiāli u.tml.

Atbilstoši 2003.gada 23.septembra Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.534 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-03 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija"" ar telpas gaisu apzīmē visu gaisu, kas atrodas telpā, savukārt ar gaisa kvalitāti saprot gaisa īpašības (gaisa sastāvu, putekļu un baktēriju koncentrāciju, temperatūru, relatīvo mitrumu, kustības ātrumu), kas ietekmē cilvēka veselību vai komforta izjūtu.

Veselības inspekcija piedāvā izdalīt piecus galvenos faktorus, kas ietekmē gaisa kvalitāti:

  • telpas mikroklimats;
  • ārējā gaisa piesārņojums;
  • iekštelpu piesārņotāji;
  • piesārņojums, ko rada cilvēka uzturēšanās un veiktās darbības;
  • bioloģiskais piesārņojums.

Veselības inspekcijas higiēnas ārste Maija Šnepste stāsta, ka, vērtējot telpas mikroklimatu, galvenie ir t.s. mikroklimata rādītāji: telpas gaisa temperatūra, gaisa relatīvais mitrums un gaisa kustības ātrums. Lai nodrošinātu dažādu organisma sistēmu normālu darbību un cilvēks neizjustu diskomfortu, šiem rādītājiem jābūt optimāliem. Piemēram, relatīvajam gaisa mitrumam vēlams būt robežās starp 30-70%, temperatūrai -vienmērīgai, tā nedrīkst svārstīties un būtiski atšķirties dažādos līmeņos telpā. Tāpat nepieciešams normāls gaisa kustības ātrums. Ja rādītāji neatbilst normām un gaiss ir pārāk sauss, temperatūra augsta, kā arī gaisa kustība minimāla - cilvēks jūtas slikti, sāp galva.

M.Šnepste vērš uzmanību uz vēl vienu rādītāju, ko bieži vien aizmirst, – CO2 daudzumu telpā, ko rada cilvēku izelpa. Īpaši, ja telpas ir nelielas, bet tajās uzturas liels skaits cilvēku. CO2 uzkrāšanās sekas var vērot, piemēram, skolās, ja starpbrīžos netiek regulāri vēdinātas klases – bērniem sāk sāpēt galva, ir grūti koncentrēties mācībām, un viņi jūtas noguruši.

Cilvēka radītais piesārņojums un citi iekštelpu piesārņotāji

Gaisa piesārņojumu telpās jūtami ietekmē pats cilvēks – elpojot, uzkopjot un tīrot, kā arī gatavojot ēst. Viens no redzamākajiem un nopietnākajiem faktoriem, kas pasliktina gaisa kvalitāti, ir smēķēšana, uzsver M.Šnepste. Viņasprāt, tā ir nopietna problēma, jo, sadegot tabakas produktiem, rodas dūmi, kuru sastāvā ir vairāki tūkstoši ķīmisko vielu. Apmēram četrdesmit no tām ir ar kancerogēnu iedarbību.

Tomēr smēķēšana nebūt nav vienīgā darbība, kas "bojā gaisu". Higiēnas ārste aicina pievērst uzmanību tam, kādas higiēnas preces, kosmētikas līdzekļus lietojam, ar kādiem tīrīšanas līdzekļiem uzkopjam savu mājokli. Gaisa piesārņojumu var radīt ikdienišķi procesi, par kuru kaitniecisko ietekmi neviens pat neiedomājas, jo tie sniedz patīkamas un relaksējošas izjūtas. Piemēram, aromātisko sveču dedzināšana – ja tās ir sintētiskas, to degšanas procesā var izdalīties gaistošie organiskie savienojumi.

Par dažādiem piesārņotājiem mūsu dzīves vidē plašāk stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadītājs prof. Māris Kļaviņš: "Nopietnu iekštelpu gaisa piesārņojumu var radīt dažādi lokālie avoti – virtuves krāsnis, arī mēbeles, polimēri materiāli, krāsotas virsmas, dzīvnieki." Profesors neslēpj, ka cilvēka dzīves vides piesārņojuma ietekme  uz veselību var būt dažāda, diemžēl arī nāve. Piemēram, ir gadījumi, kad cilvēki iet bojā, saindējoties ar tvana gāzi, tai izplūstot no krāsnīm vai kamīniem. Arī attīstītās valstīs telpu piesārņojums var būt nāves cēlonis, kā to pierāda leģionelozes izraisīti nāves gadījumi.

"Gaisa piesārņojumu telpās jūtami ietekmē pats cilvēks – elpojot, uzkopjot un tīrot, kā arī gatavojot ēst."

Vēl viens faktors, kas ietekmē gaisa kvalitāti, ir iekštelpu gaisa piesārņotāji, kuru radīšanai izmantoti jauni materiāli un vielas. "Cilvēka dzīves vidē nokļūst arvien jaunas vielas, kas veicina piesārņojumu. Piemēram, jauni siltumizolācijas materiāli, tīrīšanas līdzekļi, kosmētiskie preparāti, šķīdinātāji, augu aizsardzības līdzekļi," norāda M.Kļaviņš.

Ilgtermiņa iedarbība uz mūsu veselību tomēr ir ievērojama, uzskata profesors. Tā var izpausties pēc gadiem, pat pēc gadu desmitiem, un līdz ar to, izmantojot mūsdienu pētījumu metodes (īpaši epidemioloģisko pētījumu rezultātus), kaitīgo vielu iedarbību ir grūti pierādīt. Taču šādu kaitīgu vielu mums apkārt ir gana daudz. Profesors uzskaita tikai dažas – azbests, radons, formaldehīns.

Bioloģiskais gaisa piesārņojums

M.Ā.Baķe skaidro, ka ar bioloģisko piesārņojumu saprot mājas putekļu ērcīšu, pelējuma sēņu, mājdzīvnieku spalvu un izkārnījumu, kā arī citu infekcijas slimību ierosinātāju klātbūtni mājās. Putekļu ērcītes, kā skaidro M.Šnepste, visbiežāk būs sastopamas cilvēka gultas tuvumā – tām patīk mitri un silti dzīves apstākļi, līdz ar to gultas matrači, segas tām ir ierasta dzīves vide. Tās labprāt barojas no mūsu atmirušās ādas, taču cilvēkiem ar savu klātbūtni var izraisīt alerģiskas reakcijas. Higiēnas ārste iesaka veikt to iznīcināšanu, ko var panākt, vēdinot un regulāri tīrot gultasveļu.

"Gaisa piesārņojumu var radīt ikdienišķi procesi, par kuru kaitniecisko ietekmi neviens pat neiedomājas."

Arī mājdzīvnieku klātbūtne var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību, norāda prof. Kļaviņš. Tie var būt gan infekcijas slimību, sēnīšu un citu slimību pārnēsātāji, gan ar savu klātbūtni izsaukt alerģiskas reakcijas, kuras tālāk var būt par cēloni nopietnām slimībām. Profesors min piemēru no nesen veikta pētījuma Holandē, kurā pierādīts, ka cilvēkiem, kas tur dzīvojamās telpās putnus, ir 6,7 reizes lielāks risks saslimt ar plaušu vēzi nekā tiem, kas to nedara. Tāpat, pēc Veselības inspekcijas datiem, vairāk nekā 20% bērnu, kas ir alerģiski, mājās ir kāds mājdzīvnieks.

Pat tīrā gaisā var būt samērā liels mikroskopisko sēņu, baktēriju vai sporu daudzums, liecina Veselības inspekcijas dati. Piemēram, mikroorganismu augšanai ēkās nepieciešamā gaisa temperatūra ir starp 5 un 500C, taču kā limitējošais faktors darbojas mitrums. Tāpēc rūpīga sekošana līdzi tam, lai iekštelpās būtu atbilstošs gaisa relatīvais mitrums, ir vienīgais veids, kā cilvēks var ietekmēt un pasliktināt mikroorganismu dzīves apstākļus telpās. Prof. Kļaviņš atklāj, ka tipiska slimība, kuru izraisa dzīves vides gaisa piesārņojums ar mikroorganismiem, ir leģioneloze. Par "Leģionāru slimību" dēvētās slimības izraisītājs ir baktērija Legionella pneumophila. Šīs baktērijas var savairoties ūdenī, slēgtās ūdens cirkulācijas sistēmās, dīķos, arī gaisa kondicionēšanas iekārtās, no kurām, izsmidzinoties ūdenim (dušas, krāsnis, dārza laistīšanas iekārtas), tiek ieelpotas aerosolu veidā. Lai no slimības izvairītos, ir svarīgi pareizi izveidot un ekspluatēt ūdens cirkulācijas sistēmas. Praktiski tas nozīmē nepieciešamību novērst baktēriju savairošanās iespējas. Prof. Kļaviņš piebilst, ka sēnīšu, baktēriju un citu mikroorganismu klātbūtne dzīvojamās vides gaisā var izsaukt arī tādas saslimšanas kā astma, alerģiskais rinīts (izraisa Dermatophagoides pteronyssinus) u.c.

Piesārņojums biroja vidē

Lielu daļu savas dzīves pavadām darbā. Arī biroja telpās pastāv dažādi riski cilvēka veselībai. M.Ā.Baķe uzsver, ka tā ir aktuāla problēma un to apliecina pieaugošais biroju darbinieku sūdzību skaits par veselību un diskomfortu.

Iespēja identificēt biroju darba vides piesārņotājus, izmantojot Darba drošības un vides veselības institūta (DDVVI) moderno aparatūras bāzi, Latvijā pirmo reizi radās Eiropas Ekonomiskās zonas finansētajā projekta EEZ09AP-22 "Biroju tehniskā aprīkojuma radītā iekštelpu piesārņojuma noteikšana un tā iespējamās ietekmes uz organismu novērtējums" ietvaros, kurā piedalījās arī RSU pētniece.

Pētījuma rezultāti parādīja, ka galvenie piesārņotāji biroja vidē ir:

  • nanodaļiņas (pēc skaita un pēc virsmas laukuma);
  • dažādi organiskie savienojumi (aldehīdi, ogļūdeņraži, izocianāti, liesmu slāpētāji polibromētie difenilēteri, plastifikatori ftalāti) gan tvaiku fāzē, gan adsorbēti uz nanodaļiņu virsmām;
  • tradicionālās iekštelpu un ārtelpu piesārņojošās neorganiskās gāzes un mikroklimats darba telpās.

Projekta laikā veiktā biroju darbinieku aptauja par pašsajūtu uzrādīja saistību starp darba vides higiēnisko stāvokli (mikroklimatiskie parametri, piesārņojuma līmenis) un darbinieku sūdzībām par diskomfortu un veselību.

M.Ā.Baķe spriež, ka īpašu uzmanību nepieciešams pievērst nanodaļiņām, ko izdala biroja tehnika. Tās savu mazo izmēru un lielās kontakta virsmas dēļ spēj iekļūt no elpceļiem asinsritē un dažādu orgānu šūnās, izraisot kaitīgus veselības efektus. Tiesa, kā atzīst pētniece, dati par šo daļiņu toksiskumu nav viennozīmīgi.

Tikmēr M.Šnepste uzskata, ka gan biroju vadībai, gan pašiem darbiniekiem būtu jāseko, lai telpu mikroklimats būtu labvēlīgs un tur neatrastos būtisku piesārņojumu avoti, piemēram, kopētāji, kurus vajadzētu izvietot atstatus no cilvēkiem – gaiteņos. M.Ā.Baķe atzīst, ka kopumā novērojama pozitīva tendence un arī darba devēji pievērš arvien lielāku uzmanību iekštelpu gaisa kvalitātei.

Normatīvo aktu prasības

Attiecībā uz ķīmiskajām vielām parasti normatīvos aktos tiek noteikts lielums un koncentrācija, kuru nedrīkst pārkāpt, tomēr iekštelpu videi dzīvojamās mājās tādas prasības nav piemērotas. M.Šnepste skaidro, ka iekštelpu vide ir mainīga, tajā atrodas daudz vielu, kuru iedarbība var būt dažāda. Cilvēku jūtīgums pret dažādām vielām var būt atšķirīgs. Piemēram, smaku piesārņojums – daži uz to reaģēs asi, bet citi nemaz neievēros.

Attiecībā uz darba vidi un apstākļiem prasības ir nopietnākas. Darba devēju, nodarbināto un viņu pārstāvju, kā arī valsts institūciju pienākumus, tiesības un savstarpējās attiecības darba aizsardzībā regulē Darba aizsardzības likums, kura mērķis ir garantēt un uzlabot nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā. Konkrētas prasības darba vietās paredz 2009.gada 28.aprīļa MK noteikumi Nr.359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās". 13.pants nosaka prasības slēgtu darba telpu vēdināšanai, tanī skaitā to, ka darbiniekiem tiek nodrošināta svaiga gaisa pievade, ņemot vērā darba raksturu un nodarbinātā fizisko slodzi. Tāpat šie noteikumi paredz, ka ķīmisko vielu vai produktu koncentrācija, kas darba vidē var radīt vai rada risku nodarbinātā veselībai un, nonākot saskarē ar cilvēka organismu, var radīt traumu, arodslimību vai citus veselības traucējumus, nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo. Savukārt 15.pants nosaka prasības telpas mikroklimatam atbilstoši nodarbināto slodzei.

"Kopētājus vajadzētu novietot atstatus no cilvēkiem."

M.Ā.Baķe, pamatojoties uz iepriekš veiktajiem pētījumiem, atzīst, ka MK noteikumos paredzētie  mikroklimata normatīvi siltajā periodā I kategorijas darba slodzei (pieļaujamā temperatūra līdz +280C un relatīvā mitruma zemākā robeža 30%) neatbilst komforta līmenim un aptaujās tiek uzskatīti kā nelabvēlīgi, salīdzinot ar objektīviem mērījumiem. Tāpat jāmin, ka darba vides piesārņotība nav normatīvos aktos definēta kā darba vides riska problēma birojos.  Vienlaikus kā darba vides riska faktors birojos ir atzīts darbs ar datoru un ar to saistītās redzes sasprindzinājuma un ergonomiskās problēmas.

Novērtējot piesārņojuma līmeņus birojos, M.Ā.Baķe kā normatīvos lielumus iesaka izmantot Pasaules Veselības organizācijas 2010.gadā izstrādātos normatīvus iekštelpu gaisam (Guidelines for indoor air quality: selected pollutants, 2010).

Turpinājums sekos.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU