SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
01. februārī, 2013
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Veselība
1
5
1
5

Lielpilsētas gaisa kvalitāte. Kāda tā ir, un kā to uzrauga

Pilsētas centrā gaisa monitoringa stacijas izvietotas to ielu malās, kur ik dienas vērojama intensīva satiksme un ir lielāks gaisa piesārņojuma risks.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls

Elpošana ir tik dabiska, ka neviens par šo procesu pat neaizdomājas, ja vien nav jūtama kāda netīkama smaka. Taču tas nenozīmē, ka gaisa piesārņojums nepastāv. Tiek lēsts, ka regulāri ieelpots piesārņots pilsētas gaiss samazina pilsētnieku dzīves ilgumu par deviņiem mēnešiem. Rīgā kā gaisa kvalitātes sargs ik dienas aktīvi darbojas vairākas gaisa monitoringa stacijas, kas uzrauga, lai piesārņojošās vielas nepārsniegtu noteiktos robežlielumus.
īsumā
  • Lielākais gaisa piesārņotājs ir autotransports (70-80%) un sadedzināšanas iekārtas.
  • Regulāri ieelpots piesārņots gaiss var izraisīt dažādas slimības un negatīvi ietekmēt cilvēku dzīves ilgumu.
  • Gaisa kvalitātes uzlabošanai jāveic transporta plūsmas optimizēšana; sabiedriskā transporta koridoru izveide; ielu tīrīšana un mazgāšana pavasaros; mazāk kaitīga kurināmā izvēle; efektīva dūmgāzu attīrīšana.

Galvenie pilsētas gaisa piesārņotāji

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docente Iveta Šteinberga skaidro, ka gaisa kvalitāti pilsētās ietekmē gan transporta plūsmas blīvums, sastāvs un kustības ātrums, gan arī saimnieciskās aktivitātes, piemēram, apkures sistēmu veids un dažādu uzņēmumu darbības specifika. Galvenais gaisa piesārņotājs tomēr ir autotransports. Tiek lēsts, ka transports rada aptuveni 70-80% gaisa piesārņojuma.

VARAM Vides aizsardzības departamenta Piesārņojuma novēršanas nodaļas vecākais eksperts Armands Plāte apstiprina, ka autotransports galvenokārt rada paaugstinātu slāpekļa dioksīda (NO2) un cieto daļiņu (PM10, PM2,5) piesārņojumu gaisā. Speciālisti vērš uzmanību tieši uz šīm cietajām, sīkajām daļiņām, kuru diametrs nepārsniedz 10 mikronus. 2010.gadā Rīgas pilsētas transporta gaisa kvalitātes monitoringa stacijās konstatētā paaugstinātā gaisa piesārņojuma (PM10) dēļ Eiropas Komisija ierosināja pārkāpuma procedūru pret Latviju.

Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Gaisa un ūdens aizsardzības nodaļas speciālists Jānis Kleperis informē, ka ik mirkli gaisā var būt vairāki simti dažādu savienojumu, kuru koncentrācija var ļoti atšķirties. Pasaules Veselības organizācija ir noteikusi gaisā visbiežāk izmestās un kaitīgākās piesārņojošās vielas un ieteikusi to robežlielumus ietekmei uz cilvēka veselību un veģetāciju.

Savukārt Eiropas Savienība ir izstrādājusi gaisa direktīvas, kuras Latvija ir pārņēmusi un iestrādājusi MK noteikumos Nr.1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti". Tajos noteikts, kādas vielas atmosfērā ir jākontrolē (sēra dioksīds SO2, slāpekļa dioksīds NO2, ozons O3, tvana gāze CO, putekļi jeb smalkās, cietās daļiņas PM10, gaistošie organiskie savienojumi, pirmkārt – benzols) un kādus robežlielumus nedrīkst pārsniegt.

"RD nodrošina gaisa monitoringu, šim nolūkam izmantojot 3 monitoringa stacijas, kurās mēraparatūras darbojas nepārtrauktā režīmā un jauni mērījumi tiek iegūti ik pa 3-5 minūtēm."

Vēl uz gaisa piesārņojuma kontroli attiecas MK noteikumi Nr.379 "Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem".

VARAM speciālists A.Plāte atzīst, ka rūpnieciskais piesārņojums atsevišķās vietās, piemēram, tur, kur notiek naftas produktu pārkraušana no dzelzceļa uz terminālu un no termināļa uz kuģi, rada traucējumus iedzīvotāju labsajūtai. Šajās vietās iedzīvotāji pamatā sūdzas par smakām un dažkārt tur tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi benzolam. Savukārt sēra dioksīda, svina, oglekļa oksīda un ozona piesārņojuma risks nav pārsniegts, un šajos rādītājos gaisa kvalitāte Rīgā ir ļoti laba.

Izrādās, ka gaisu piesārņo arī iedzīvotāju iecienītie svētku salūti. Sevišķi tas attiecas uz raķetēm, kas nesprāgst augstu gaisā. J.Kleperis stāsta, ka salūts gaisu piesārņo ar sēra dioksīdu, smalkajām pelnu daļiņām, kas satur dažādus metālus, ieskaitot svinu, kadmiju, bāriju, un tie ir bīstami veselībai.

Kā veic gaisa kvalitātes mērījumus

RD Gaisa un ūdens aizsardzības nodaļas speciālists J.Kleperis skaidro: gaisa piesārņojuma mērījumus Rīgā veic gan pašvaldība, gan VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC). Rīgā ir izvietotas astoņas gaisa monitoringa stacijas (GMS).

Rīgas dome nodrošina gaisa monitoringu pašvaldības līmenī, šim nolūkam izmantojot trīs monitoringa stacijas, kurās mēraparatūras darbojas nepārtrauktā režīmā un jauni mērījumi tiek iegūti ik pa 3-5 minūtēm.

Gaisa piesārņojuma analīzei galvenokārt tiek izmantotas piesārņotājvielu koncentrāciju vidējās stundas vērtības. Dati automātiski tiek vākti Mājokļu un vides departamentā, serverim katru stundu piezvanot uz monitoringa stacijām. Rīgas domes GMS izvietotas Tvaika ielā 44, Brīvības ielā 73 un Kr.Valdemāra ielā 18.

Savukārt LVĢMC stacijas nodrošina pilsētas fona koncentrāciju mērījumus, iegūstot informāciju par gaisa kvalitāti jumtu līmenī. Divas no stacijām atrodas centrā – Rīgas kanāla malā pie LU Bioloģijas fakultātes un uz LU galvenās ēkas jumta Raiņa bulvārī, bet trešā stacija izvietota Ķengaragā, Maskavas ielā uz LVĢMC jumta. Divas nepārtrauktas darbības gaisa monitoringa stacijas, pamatojoties uz noslēgto līgumu starp Rīgas Brīvostas pārvaldi un LVĢMC, no 2003.gada maija kontrolē gaisa piesārņojumu Rīgas Brīvostas zonā strādājošo uzņēmumu teritorijās. Šo monitoringa staciju mērījumi kopējā rezultātu analīzē nav iekļauti, bet mēneša pārskatu veidā pieejami Brīvostas mājaslapā.

J.Kleperis norāda: likumsakarīgi, ka lielākā daļa gaisa monitoringa staciju atrodas centrā. Mikrorajonos ir mazāka transporta plūsmas intensitāte un nav koncentrēti ražošanas uzņēmumi, tādēļ tur gaisa kvalitāte ir mazāk pakļauta piesārņošanai un uzstādīt GMS nav nepieciešams. Pilsētas daļās, kuras ieskauj vai kuru tuvumā atrodas meži, zaļās zonas ļauj piesārņojumu izkliedēt, savukārt Rīgas centrā, kur ir visaktīvākā transporta kustība, nami ielu malās veido savdabīga "kanjona" sienas, kas neļauj piesārņojumam tik viegli izkliedēties.

I.Šteinberga informē, ka gaisa kvalitātes mērījumi tiek veikti arī vairākās citās Latvijas pilsētās:  Ventspilī, Liepājā, Rēzeknē.

Sezonālās atšķirības

Gaisa piesārņojuma līmenis sezonāli atšķiras. LU docente I.Šteinberga norāda, ka īpaši augsts cieto daļiņu piesārņojums tiek konstatēts pavasara sezonā, kad sniegs ir nokusis, bet uz ielām palicis ziemas laikā kaisītais pretslīdes materiāls, kas vēja ietekmē tiek ķīmiski aktivizēts.

Ziemas sezonā, kad kļūst aktuāla kurināmā sadedzināšana krāsnīs un apkures katlos, notiek aktīva gaisa piesārņošana ar CO, CO2, NO2, SO2, dažādiem gaistošiem ogļūdeņraža savienojumiem un cietajām daļiņām (putekļiem).

"Mikrorajonos ir mazāka transporta intensitāte un nav koncentrēti ražošanas uzņēmumi, tādēļ tur gaisa kvalitāte ir labāka."

J.Kleperis atzīst, ka no piesārņotājvielām, kuras Rīgas gaisā kontrolē LVĢMC un Rīgas pilsēta, tikai sēra dioksīds (SO2) uzrāda izteiktu atkarību no apkures sezonas iestāšanās. Ziemā pie zemām temperatūrām ogļūdeņražu piesārņojums gaisā ir daudz mazāks, toties biežāk sastopamas epizodes, kad var veidoties neliels smogs (smacenis) – vējš nav dienu vai ilgāk, laiks ir skaidrs, temperatūra zema, jūras tuvuma dēļ gaisā liels mitrums un virs pilsētas izveidojas siltāka gaisa kupols, kas uz vietas radītajam piesārņojumam neļauj pilnībā izvēdināties. Tādas situācijas Rīgā novērojamas katru gadu janvārī un februārī, un spilgtākā bijusi 2010.gadā.

I.Šteinberga vērš uzmanību ne tikai uz sezonalitāti, bet arī uz atšķirībām pat vienas nedēļas laikā. Pētījumā noteikts, ka slāpekļa oksīdu vidējā koncentrācija stundā Rīgas centrā brīvdienās un svētku dienās atsevišķos gadījumos var būt par 30-60% zemāka nekā darba dienās. Arī skolas brīvdienu nedēļās pilsētas centrā ir mazāka transportlīdzekļu kustība un mazāka arī slāpekļa oksīdu koncentrācija.

Rīga uz citu valstu fona

LU docente I.Šteinberga norāda, ka līdzīgas piesārņojuma tendences, kā fiksētas Rīgā, ir vērojamas arī citās Austrumeiropas un Ziemeļeiropas valstīs. Rīga uz Eiropas lielo pilsētu fona īpaši neizceļas – putekļaino dienu skaits lielāks ir Berlīnē, Barselonā, Romā, Milānā, Prāgā un citur, bet ļoti līdzīgs – Helsinkos un Kopenhāgenā. Arī citviet par lielāko gaisa piesārņotāju atzīts autotransports.

J.Kleperis stāsta, ka vairākas lielās Eiropas pilsētas rīcības programmas gaisa uzlabošanai izstrādā jau no pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. To ietvaros notiek dažādi pasākumi, piemēram, satiksmes infrastruktūras uzlabojumi, veidojot pilsētu apvedceļus, "zaļos koridorus"; iebraukšanas maksas ieviešana sastrēgumstundās Stokholmā; zonu ar limitētu iebraukšanas iespēju izdalīšana Londonā; bezmaksas stāvvietu ieviešana nulles emisiju transportam Norvēģijā.

A.Plāte norāda: salīdzinot ar citām Eiropas pilsētām, situāciju Rīgā atvieglo tas, ka pilsēta vērtējama kā labi "izvējota". Tāpat šeit ir lielākas zaļās zonas, labvēlīgāki klimatiskie apstākļi, centralizēta apkure un salīdzinoši mazāka transporta intensitāte.

Kāpēc un kā uzlabot gaisa kvalitāti

Regulāri ieelpots piesārņots gaiss var būt pamats dažādām slimībām un negatīvi ietekmēt cilvēku dzīves ilgumu. Piemēram, ilgstoša cieto daļiņu PM10 ieelpošana var izraisīt elpošanas sistēmas traucējumus, plaušu vēzi, astmu, kā arī sirds un asinsrites traucējumus. Ņemot vērā gaisa piesārņotājvielu bīstamo iedarbību, svarīgi ne tikai nemitīgi sekot, lai netiktu pārkāpti robežlielumi, bet izstrādāt un praksē izpildīt plānu situācijas uzlabošanai.

Uz jautājumu, kas būtu jādara, lai gaisa kvalitāti Rīgas pilsētā uzlabotu, atbild Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2011.-2015.gadam. J.Kleperis akcentē dažus no programmā izvirzītajiem pasākumiem:

  • transporta plūsmas optimizēšana;
  • ielu tīrīšana un mazgāšana pavasaros, lai aizvāktu ziemā kaisītās smiltis;
  • gaisa kvalitātes aspektu ievērošana kurināmā izvēlē;
  • sabiedriskā transporta koridoru veidošana;
  • efektīva dūmgāzu attīrīšana.

I.Šteinberga pastiprināti pievērš uzmanību cieto daļiņu piesārņojumam un iesaka vienkāršu veidu, kā ar to varētu cīnīties galvaspilsētā - rūpīgāk un biežāk veikt ceļu segumu slapjo uzkopšanu, operatīvi savācot ziemas laikā izmantoto pretslīdes materiālu. Sīkāko cieto daļiņu piesārņojuma samazināšana jau ir sarežģītāk risināma problēma. Atsevišķās Eiropas valstīs to dara, piemēram, ielās izsmidzinot tā sauktos supresentus – speciālas vielas, kas smalkās daļiņas salipina, un, kad tās nosēžas, tās ir iespējams savākt.

Turpmāko gadu prognoze

Vides eksperti norāda, ka pēc pašreizējām tendencēm gaisa kvalitātei turpmāk nevajadzētu būtiski pasliktināties. A.Plāte skaidro: lai šie rādītāji ievērojami kristos, vajag ļoti netalantīgus pilsētas vadītājus un plānotājus, jo gaisa tīrība saistīta ar labu (vai sliktu) sabiedrisko transportu, transporta plūsmu un sastrēgumiem, apkuri un citiem faktoriem.

Viņš uzskata, ka gaisa kvalitātei Rīgā vajadzētu būt vienai no pilsētas attīstības prioritātēm. Patlaban jau tiek izstrādātas jaunas prasības naftas produktu termināļiem, kā arī mazajām un vidējām sadedzināšanas iekārtām, kas palīdzēs būtiski uzlabot gaisa piesārņojuma uzraudzību un kontroli.

Eiropas Savienības līmenī aizvien tiek pieņemtas jaunas normas autotransporta izplūdes gāzēm, bet attiecībā uz PM2,5 ir pieņemta prasība dalībvalstīm līdz 2020.gadam samazināt tā piesārņojuma līmeni par 20% salīdzinājumā ar 2010.gadu.

J.Kleperis gaisa kvalitātes uzlabošanos galvaspilsētā saista ar transporta infrastruktūras pilnveidi, izbūvējot apvedceļus, galveno maģistrāļu dublierus un jaunus tiltus pāri Daugavai. Tāpat gaisa kvalitāte varētu uzlaboties elektromobilitātes pieauguma rezultātā, kad ar elektrību darbināms būs ne tikai sabiedriskais transports, bet arī vieglās automašīnas, tādejādi samazinot slāpekļa oksīdu, tvana gāzes, CO2 un smalko daļiņu emisijas.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU