FOTO: Edijs Pālens/ LETA
Gaisa kvalitātei ir ļoti liela ietekme uz cilvēka veselību un pašsajūtu. Lai gan piesārņota gaisa problēma visspēcīgāk izteikta attīstības valstīs, tomēr arī Eiropa saskaras ar piesārņojuma nelabvēlīgo ietekmi. Pēc Eiropas Vides aģentūras (EVA) aplēsēm, katru gadu ilgstoša gaisa piesārņojuma dēļ priekšlaicīgi mirst vairāki desmiti un pat simti tūkstošu Eiropas iedzīvotāju. Piemēram, EVA secinājusi, ka pārmērīga sīko putekļa daļiņu PM2,5 koncentrācija ilgstoša laika periodā 2012.gadā izsauca apmēram 403 000 Eiropas valstu iedzīvotāju priekšlaicīgu nāvi.1
Jāpiebilst, ka slikta gaisa kvalitāte īpaši apdraud tieši jūtīgo iedzīvotāju daļu – bērnus, seniorus, grūtnieces un cilvēkus ar sirds vai plaušu slimībām.
Gaisu piesārņo putekļi un kaitīgās gāzes
Tās rodas saimnieciskās darbības un kurināmā sadedzināšanas procesu rezultātā. Visbiežāk pie vainas ir autotransports, rūpniecības uzņēmumi, beramkravu, naftas produktu un ķīmisko vielu pārkraušanas termināļi, dažādas jaudas sadedzināšanas iekārtas, kā arī privātmāju skursteņi un ugunskuri dārzos.
Latvijā gaisa kvalitātes līmeņa nodrošināšanu regulē atbilstoši MK noteikumiem Nr.1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti". Savukārt gaisa aizsardzības politika plašākā mērā ir skatāma ar vides politikas kontekstā. Gaisa kvalitātes monitoringu nodrošina valsts, veicot mērījumus dažādās Latvijas vietās. Papildus tam notiek arī pašvaldību un uzņēmumu veiktā gaisa kvalitātes un piesārņojuma uzraudzība.
Pastāv dažādi vides piesārņojuma veidi. Viens no tiem ir gaisa piesārņojums, kas var izpausties kā smakas, putekļi, putekšņi u.c.
Valsts vides dienesta pārstāve Jūlija Ņikitina akcentē, ka, piemēram, smaku cilvēks sajūt kā labsajūtas traucējumu, un katram no mums ir savs sajūtu slieksnis. Pat ja piesārņojuma līmenis nepārsniedz normatīvajos aktos noteikto, cilvēks smaku vienalga spēj sajust. Bieži smaka nav galvenais piesārņojuma izraisītājs, bet gan piesārņojuma avota pavadonis. Piemēram, vidē nonākusi degviela arī var radīt smaku. Arī vircas izkliede uz lauka pavasarī izraisa smaku. Zems atmosfēras spiediens apkures laikā rada vieglu smogu pilsētā.
Savukārt MK noteikumi Nr.1290 kontrolē šādu vielu izplatību:
Rīgā – īpaši augsta putekļu koncentrācija
Lai gan kopumā Latvijā gaisa kvalitāte ir vērtējama kā laba, tomēr visvairāk darāmais piesārņojuma mazināšanai ir tieši Rīgas pašvaldībā, jo mūsu galvaspilsētas centrā viens no ievērojamākajiem piesārņojuma avotiem ir nevis rūpniecība, bet autotransports, skaidro Vides un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Laura Jansone. Rīgā gaisu piesārņo sīko putekļu jeb tā saukto PM10 daļiņu koncentrācija gaisā, kas pārsniedz maksimāli šim gaisa kvalitātes normatīvam pieļaujamo koncentrāciju gada griezumā.
"Daļiņas PM10 ir īpaši smalkas daļiņas, vairākkārt smalkākas par putekļu daļiņām. Tās rodas dažādu procesu rezultātā. Tai skaitā degvielas vai kurināmā sadegšanas, kravu pārkraušanas procesos, no ielu kaisīšanā izmantotā materiāla u.c. Tās rodas, piemēram, no automobiļu izplūdes gāzēm, arī automobiļu riepu nodiluma rezultātā, riepām saskaroties ar ielas/ceļa klājumu. Tieši tas, ka šīs daļiņas ir tik mikroskopiska izmēra, rada bīstamību, jo tās viegli nonāk cilvēku elpošanas sistēmā un attiecīgi tālāk organismā," norāda Laura Jansone.
Lai nodrošinātu gaisa kvalitāti, Rīgas dome to pārbauda, izmantojot trīs monitoringa stacijas: divas ir novietotas centrā Krišjāņa Valdemāra un Brīvības ielā, bet viena Sarkandaugavā, Tvaika ielā. Stacijas mēra šādu vielu koncentrāciju:
Tiesa, 2015.gada nogalē tika secināts, ka ir problēmas ar monitoringa stacijām un to sniegtajiem datiem Rīgā Kr.Valdemāra ielā un daļēji arī Brīvības ielā. "Tāpēc VARAM sadarbībā ar Rīgas domi strādā pie iespējama risinājuma staciju novecojušo iekārtu nomaiņai. Tāpat varam piebilst, ka Rīgas gaisa piesārņojuma mērīšanas fona stacija Raiņa bulvārī gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumus (PM10) neuzrāda," skaidro L.Jansone.
Vienlaikus VARAM pārstāve norāda, ka kopš 2007.gada dienu skaits, kad Rīgā ir pārsniegts pieļaujamais daļiņu PM10 gaisa kvalitātes normatīva līmenis, ir samazinājies apmēram uz pusi. Eiropas Savienības (ES) direktīva gaisa kvalitātes jomā paredz, ka pieļaujamo normu - 50 mikrogrami uz kubikmetru – var pārsniegt 35 reizes gadā. Rīgā, K.Valdemāra ielā, 2014.gadā pārsniegumu skaits bija 60 dienas.
Pašvaldību pienākums ir nodrošināt rīcības programmas izstrādi, ja ir konstatēti gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumi. Pašlaik šāda rīcības programma ir nepieciešama tikai Rīgas pašvaldībai. Arī Rīgas pašvaldība veic savu kvalitātes uzraudzību Rīgas pilsētā. Tādā veidā Rīgas pilsētas pašvaldība var nodrošināt kvalitatīvu un veselīgu dzīves vidi pilsētas iedzīvotājiem, kā arī sekot gaisa kvalitātes rīcības programmā identificēto uzdevumu progresam mērķu sasniegšanā un savlaicīgi plānot korektīvas darbības, uzsver Laura Jansone.
Rīgas dome, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi, gaisa kvalitātes jomā šogad strādā pie jaunas rīcības programmas izstrādes gaisa kvalitātes uzlabošanai 2016. – 2020.gadam. Darbību noslēdz iepriekšējā rīcības programma "Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2011.-2015.gadam". "Diemžēl tās ieviešana nav nodrošinājusi atbilstošu gaisa kvalitātes normatīvu sasniegšanu. 26.janvārī esam aicināti uz vienu no pirmajām Rīgas domes organizētajām sanāksmēm par jaunās rīcības programmas izstrādes jautājumiem," skaidro VARAM pārstāve.
Iedzīvotāji sūdzas par rūpniecisko piesārņojumu
Lai nodrošinātu gaisa kvalitātes aizsardzību pret rūpniecisko piesārņojumu, lai varētu veikt piesārņojošo darbību, uzņēmumam jāsaņem atļauja no Valsts vides dienesta (VVD) reģionālās vides pārvaldes. Viena no atļaujas sadaļām attiecas arī uz nosacījumiem, kas ierobežo emisijas gaisu piesārņojošām vielām. Līdz ar to VVD uzrauga rūpnieciskā piesārņojuma izplatību Latvijā, un to iedzīvotāji nereti sajūt tieši ar smaku.
VVD pārstāve Jūlija Ņikitina skaidro, ka visiem uzņēmumiem savā darbībā jāievēro MK noteikumos Nr.724 "Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos" noteiktās smaku koncentrācijas robežvērtības un tehnoloģiski savā darbības procesā jānodrošina savas darbības ietekmes uz vidi mazināšana. VVD izsniegtajās atļaujās piesārņojošo darbību veikšanai noteiktā apjomā ir noteikta uzņēmuma rīcība smakas un citu vides ietekmju mazināšanai, tāpat uzņēmumam un zemniekam jārēķinās ar laikapstākļiem – vēja virzienu, gadalaiku u.c. meteoroloģiskajiem apstākļiem.
Par spīti tam, iedzīvotāji vienalga sajūt nepatīkamas smakas no rūpnieciski piesārņotām vietām. VVD pārstāve Jūlija Ņikitina stāsta, ka pērn no 1202 sūdzībām, kas par vides piesārņojumu saņemtas dienestā, aptuveni 13% gadījumu ir bijuši saistīti ar nepatīkamu smaku. Par nepatīkamu smaku ziņo arī ar mobilās lietotnes "Vides SOS" starpniecību.
"Pamatā sūdzības tiek saņemtas no ostu tuvumā esošajiem dzīvojamajiem rajoniem – sūdzības par naftas produktu smaku un ogļu putekļiem. Iedzīvotāji ziņo arī par tuvumā esošo ražošanas un pārtikas pārstrādes uzņēmumu darbībām – skursteņiem, notekūdeņiem, ražošanas procesu. Kā arī sezonālas sūdzības ienāk no lauksaimniecības rajoniem par zemnieku darbību un biogāzes ražotnēm. Vasaras periodā iedzīvotāji sūdzas arī par zivju pārstrādes uzņēmumiem piejūrā," norāda J.Ņikitina.
Ko darīt, lai mazinātu gaisa piesārņojumu?
Ir vairāki pasākumi, kurus veicot var samazināt gaisa piesārņojumu un uzlabot gaisa kvalitāti. Piemēram, kontrolētu emisiju ierobežošanu no siltumapgādes uzņēmumiem nodrošina centralizētās siltumapgādes izmantošana un energoefektivitātes pasākumu īstenošana. "Ja nav centralizētās siltumapgādes pakalpojumu izmantošanas iespējas, tad mazāk emisiju rada dabas gāzes izmantošana apkures iekārtās, kā arī labā tehniskā kārtībā esošas individuālās apkures iekārtas, kas tiek kurinātas ar sausu, atbilstošu kurināmo (Rīgā tas pielietojams tajās pilsētas zonās, kur pieļaujama individuālā apkure)," skaidro L.Jansone.
"Ja runājam par kravu pārkraušanu ostās, kas arī ir viens no gaisa piesārņojuma avotiem, tad jāvirzās uz 21.gadsimta tendencēm un tehnoloģijām kravu pārkraušanā, tai skaitā pārejot uz iespējami slēgtiem procesiem radīto emisiju samazināšanā, lai arī tās ir papildu izmaksas. Šobrīd ar iespējamiem instrumentiem, tai skaitā dabas resursu nodokļa likmēm daļiņu PM10 ierobežošanā, tiek veicināta putošu kravu pārkraušanas darbību veikšana slēgtos apstākļos. Tāpat jaunu rūpnīcu, citu objektu celtniecības gadījumā ir jāizvērtē arī to atrašanās vieta – kāds ir tajā jau esošais gaisa piesārņojums, arī citi vides aspekti. Uzņēmumi maksā dabas resursu nodokli, kas ietver arī maksu par vidē emitētā piesārņojuma apjomu. Latvijā gan ir vienas no ES zemākajām likmēm par piesārņojošo vielu emisijām," norāda L.Jansone.
Taču ne tikai atbildīgās iestādes, bet arī ikviens iedzīvotājs var rūpēties par to, lai saglabātu gaisa kvalitāti. Latvijā gaisu visvairāk piesārņo tieši autotransports, un viena no iespējām uzlabot situāciju ir biežāka sabiedriskā transporta izmantošana, pēc iespējas mazāk izmantojot privāto transportu (ieskaitot park&ride), arī lietojot velotransportu kā pārvietošanās līdzekli.
Tāpat iedzīvotājiem nevajadzētu dedzināt atkritumus, tajā skaitā lapas, zarus, plastmasu, ar laku, krāsām, līmi apstrādātus koksnes atkritumus, jo arī tie rada gaisa piesārņojumu.
1 European Environment Agency, Air quality in Europe – 2015 report. Pieejams: http://www.eea.europa.eu/publications/air-quality-in-europe-2015