NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
11. augustā, 2014
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Vides aizsardzība
3
3

Smaku piesārņojums: ikdienas problēma un risinājumi (II)

Smaku piesārņojums nav tikai galvaspilsētas un tās iedzīvotāju problēma. Šis piesārņojuma veids savu atpazīstamību ieguva līdz ar pirmajiem lielajiem cūku kompleksiem Latvijā, kurus izveidoja pie Cēsīm, Jelgavas, Allažos u.c. Sūdzības par smakām mēdz būt arī citās pilsētās - Liepājā (naftas, gāzes un ķimikāliju pārkraušana), Ķekavā, Bauskā (putnu fermas) un citur Latvijā.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Aplūkojot smaku piesārņojuma problēmu publikācijā "Smaku piesārņojums: vai nozīmīga vides problēma?", LV portālam vairāki vides speciālisti norādīja, ka lielākoties smaku piesārņojums cilvēka veselību neapdraud, bet drīzāk vērtējams kā traucējums labsajūtai. Tas gan ir vājš mierinājums tiem, kam ar nepatīkami smakojošu gaisu jāsadzīvo ik dienu. Normatīvais regulējums smaku piesārņojuma kontrolē un novēršanā ir nepilnīgs, un iedzīvotāju iespējas to ietekmēt – nelielas. Tomēr ledus ir sakustējies un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā top grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.626 "Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku" ar mērķi situāciju smaku piesārņojuma jomā uzlabot.

Piesārņojošas darbības rezultātā radusies smaka robežas nepazīst, un tās negatīvo ietekmi var izjust iedzīvotāji, kas attiecīgās teritorijas tuvumā dzīvo. Lai ar nepatīkamo problēmu cīnītos, iedzīvotāji dažkārt apvieno spēkus un dibina biedrības. Piemēram, jau vairākus gadus ar nelielām un mainīgām sekmēm Rīgas brīvostas teritorijā radītās smakas piesārņojuma problēmu cenšas risināt Mežaparka attīstības un Sarkandaugavas attīstības biedrības.

Smakas ir nopietns ikdienas dzīves traucēklis, un abu biedrību pārstāvji atzīst: brīdi, kad atkal izplatīsies nepatīkamā smaka, nav iespējams iepriekš paredzēt. Piemēram, Mežaparka attīstības biedrības valdes locekle Līga Puriņa atminas, ka gan viņai, gan kaimiņiem šovasar vasaras saulgriežus nācies svinēt naftas produktu smirdoņā. Biedrības pārstāvji novērojuši, ka smakas izplatošie uzņēmumi darbībām, kuru rezultātā izplatās nepatīkamā dvinga, nereti izmanto tieši brīvdienas ārpus Valsts vides dienesta darba laika, apzinoties, ka tad viņus būs daudz grūtāk izkontrolēt.

Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes loceklis Ēriks Daliba atzīst, ka arī Sarkandaugavā smaku traucējumi vēl aizvien ir jūtami, lai arī ievērojami retāk un uz īsāku laiku. Taču viņš norāda, ka blakus piesārņojuma un ķīmisko vielu izraisīto smaku problēmai aizvien vairāk jūtami trokšņu traucējumi, īpaši nakts stundās. Ostas termināļu tuvums dzīvojamajām mājām jo sevišķi izjūtams, iestājoties siltam laikam, kas saistīts ar iedzīvotāju vēlmi biežāk turēt atvērtus logus, stāsta Sarkandaugavas iedzīvotājs.

"Tankkuģus nekas nekavē atvērt vārstus un izplatīt atmosfērā naftas produktu tvaikus. "

Smaku piesārņojuma problēma īpaši aktuāla kļuva 2012.gada pavasarī, kad aktīvi tika vākti iedzīvotāju paraksti un līdztekus iedzīvotāju un iedzīvotāju kopienu individuālām sarakstēm ar valsts un pašvaldību iestādēm par steidzamas rīcības nepieciešamību problēmas risināšanā arī biedrības meklēja ceļus, kā problēmu risināt.

"Domājot par to, ko vispār biedrības un iedzīvotāji vēl var darīt, neatliek daudz ideju. Sarakste ar institūcijām ir bijusi ļoti gara un visaptveroša, bijušas daudzas tikšanās, un Latvijā vairs nav neviena atbildīgā ierēdņa vai politiskās partijas, kas par šo problēmu nebūtu informēti," par paveikto stāsta Mežaparka attīstības biedrības pārstāve L.Puriņa. Tomēr viņas teiktajā gandarījums nav jūtams - mēģinājumi atrast dzirdīgas ausis bijuši ilgi un sarežģīti.

Tomēr smaku piesārņojums ir problēma, par kuru Rīgas pilsētai būtu jādomā daudz nopietnāk, nekā tā varbūt vēlētos, uzskata Sarkandaugavas biedrības valdes locekle Alija Turlaja un Ē.Daliba. Viņuprāt, mūsdienās cilvēki aizvien vairāk apzinās savas vajadzības, iespējas un tiesības, tai skaitā uz kvalitatīvu atpūtu, kas ir neiedomājama, ja apkārt valda naftas produktu smārds un visu diennakti aiz loga dārd kravu transports.

Līdz ar to, ja pilsēta nebūs ieinteresēta risināt problēmas, kas saistītas ar iedzīvotāju labsajūtas apdraudējumu, tai jārēķinās ar neizbēgamo – iedzīvotāju skaits mazināsies, tiem pārceļoties uz patīkamāku vidi. 

Smaku piesārņojuma vaininieki

Kas tad ir lielākie grēkāži - smaku piesārņojuma radītāji? Kā nozīmīgākos piesārņojuma avotus Rīgas reģionā Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks Elmārs Jasinskis min ražojošos uzņēmumus. Tomēr sava daļa vainas par šāda piesārņojuma radīšanu jāuzņemas arī pilsētas autotransportam un tā radītajām izplūdes gāzēm, dzelzceļa stacijām, to sliežu atzariem un kuģu tehniskajam aprīkojumam, viņš piebilst. Atsaucoties uz Rīgas brīvostas pārstāvja Viļa Avotiņa teikto, Mežaparka attīstības biedrības valdes loceklis Kaspars Gailītis pieļauj iespēju, ka smaku avots Mežaparkā un tā tuvākajās apkaimēs var būt ne vien naftas un ķīmisko produktu pārkraušanas termināļi, bet arī tankkuģi, kuriem nekas netraucē atvērt vārstus un izplatīt atmosfērā naftas produktu tvaikus.

E.Jasinskis norāda, ka smaku emisijas izkliedi būtiski ietekmē arī meteoroloģiskie apstākļi, proti, vēja ātrums, vēja virziens, atmosfēras spiediens un gaisa temperatūra. Tāpēc piesārņojuma intensitāte un izplatības areāls katru reizi būtiski atšķirsies, kaut arī piesārņojuma avots būs viens un tas pats.

Iedzīvotāju sūdzības

Gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), gan Valsts vides dienesta (VVD) pārstāvji neslēpj, ka iedzīvotāji mēdz sūdzēties par dažādām smakām. Mežaparkā, Mangaļsalā, Kundziņsalā un Sarkandaugavā dzīvojošajiem pārsvarā traucē no naftas produktu pārkraušanas termināļiem nākošās dvingas, tikmēr citviet smakas rodas ne tikai ražošanas rezultātā, bet arī dabiskos apstākļos, piemēram, sēravotu tuvumā.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists Jānis Kleperis stāsta, ka sūdzības bijušas arī Ķengaragā par atkritumu novietnēm, Purvciemā - par lapu u.c. atkritumu dedzināšanu privātmāju dārzos, Bolderājā – par notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, dūņu novietnēm un dzelzceļa gulšņu piesūcināšanas uzņēmumu. Visbiežāk neattīrītu notekūdeņu novadīšana vidē ir konstatēta no privātām vai daudzdzīvokļu mājām, kurām nav centralizētā notekūdeņu kanalizācijas sistēmas pieslēguma, tādējādi neattīrītie notekūdeņi, noplūstot vidē, rada ne vien smakas, bet arī augsnes un gruntsūdens piesārņojumu.

"Noteiktais mērķlielums nenodrošina Satversmē minētās tiesības uz dzīvi labvēlīgā dzīves vidē. "

Arī VVD ir saņemtas atsevišķas sūdzības par uzņēmumiem, kas neveiksmīga teritorijas plānojuma rezultātā atrodas pārāk tuvu dzīvojamajiem rajoniem. Un te, kā skaidro E.Jasinskis, runa ir par ļoti dažādām smakām, tostarp ceptas maizes, zivju pārstrādes un šokolādes ražošanas procesā radītām. Apkures sezonā regulāri tiek saņemtas sūdzības par nepatīkamu smaku un dūmiem pat Brīvības ielas rajonā un Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā, kas rodas no koksnes dedzināšanas un nelikumīgas atkritumu apsaimniekošanas (sadedzināšanas) mazas jaudas patēriņa krāsnīs.

Tomēr, kā atgādina J.Kleperis, smakas nav tikai Rīgas un tās iedzīvotāju problēma. Šis piesārņojuma veids par traucēkli kļuva līdz ar pirmajiem lielajiem cūku kompleksiem Latvijā, kurus izveidoja pie Cēsīm, Jelgavas, Allažos u.c. vietās. Sūdzības par smakām mēdz būt arī citās pilsētās - Liepājā (naftas, gāzes un ķimikāliju pārkraušana), Ķekavā, Bauskā (putnu fermas) un citur Latvijā.

Esošo noteikumu vājie punkti

Kārtību, kādā ierobežo piesārņojošas darbības izraisīto smaku izplatīšanos, un piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodes nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.626 "Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku" (turpmāk – MK noteikumi). Taču, kā uzsver šīs publikācijas tapšanas laikā aptaujātie eksperti un iedzīvotāju pārstāvji, minētajos MK noteikumos ir daudz trūkumu, kas kavē to veiksmīgu īstenošanu dzīvē.

Balstoties uz pieredzi un no iedzīvotājiem saņemtajām sūdzībām, VARAM Vides aizsardzības departamenta vecākā referente Lana Maslova norāda uz vairākiem punktiem, kuri realitātē savas funkcijas nepilda.

Viņa atzīst: "Pirmkārt, esošajos MK noteikumos ir pārāk neskaidras prasības attiecībā uz piemērojamo mērķlielumu jeb atļaujamo smaku koncentrāciju." Līdz ar to veidojas situācijas, ka, pat ievērojot šo mērķlielumu, iedzīvotājiem var tikt radīti traucējumi un atbildīgās instances spiestas regulāri saņemt sūdzības. Otrkārt, kā norāda VARAM pārstāve, šobrīd būtībā nestrādā t.s. operatora/uzņēmuma pašmonitoringa princips un nav noteikts, ka uzņēmumam pašam jāseko līdzi savas darbības rezultātā radītajām smakām un tās jānovērš pēc iespējas ātrāk, nevis tikai tad, kad jau saņemtas iedzīvotāju sūdzības.

Tāpat L.Maslova min grūtības veikt smaku novērtējumu sūdzību saņemšanas gadījumā. Laboratorijas, kas veic smaku mērījumus, ne vienmēr var nekavējoties ierasties notikuma vietā (gan savas atrašanās vietas dēļ, gan noslodzes dēļ), līdz ar to paiet zināms laiks, smaku traucējumi var vairs nebūt un formāli iespējamais mērķlieluma pārsniegums un radītie traucējumi nav pierādāmi.

"Sabiedrībai nav pieejami objektīvi dati par gaisa kvalitāti ar Rīgas brīvostu robežojošās teritorijās. "

Uzmanība jāpievērš arī faktam, ka noteikumos nav viennozīmīgi atrunāts, ka mērījumus nepieciešams veikt piesārņojuma avotā. Tas ir svarīgi, jo šobrīd izmantotā metode nenodrošina iespēju mērījumus veikt vidē, kur koncentrācija ir zemāka.

Abu biedrību pārstāvji pie pašreizējā regulējuma būtiskākajiem trūkumiem pieskaita arī naudas sodus par konstatētajiem un pierādītajiem pārkāpumiem, kas attiecībā pret tām naudas summām, ko uzņēmēji ietaupa, nerūpējoties par naftas produktu tvaiku un smaku savākšanu, ir niecīgi. Tāpat pašreizējais regulējums uzņēmumiem ļauj manipulēt ar smaku mērījumu datiem vai smaku pieļaušanā vainot citus blakus esošos termināļus. "Kur garantija, ka uzņēmums pēc soda nesmirdinās atkal?" retoriski vaicā iedzīvotāju biedrību pārstāvji. Tādu garantiju nav.

Taču tās nebūt nav vienīgās nepilnības, un tās varētu turpināt uzskaitīt. Piemēram, sabiedrībai nav pieejami objektīvi dati par gaisa kvalitāti ar Rīgas brīvostu robežojošās teritorijās. Smaku piesārņojuma kontroli kavē arī ierobežotās VVD pārstāvju pilnvaras, tāpat nav skaidri noteikta atbildīgo dienestu rīcība situācijās, kad ir saņemtas iedzīvotāju sūdzības. Iedzīvotāji apzinās, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests reaģē, ja smaka varētu liecināt par dzīvībai bīstamas avārijas iespējamību, taču tās ir ārkārtas situācijas. Savukārt smaku piesārņojums – iedzīvotāju ikdiena.

To, ka esošie MK noteikumi ir operatīvai darbībai nepiemēroti, atzīst arī VARAM, kas uzsākusi darbu pie grozījumu izstrādes. Uz nepieciešamību normatīvo aktu regulējumu sakārtot norādījis arī tiesībsargs uzsāktajā pārbaudes lietā Nr.2012-196-22 "Par Sarkandaugavas iedzīvotāju tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē". 

MK noteikumus plānots grozīt

Par būtiskākajām pārmaiņām, kādas plānots iekļaut esošajos MK noteikumos Nr.626, vairāk stāsta VARAM pārstāve L.Maslova. Pirmkārt, nepieciešams noteikt konkrētas teritorijas, kurās jānodrošina atbilstība noteiktajam smaku mērķlielumam. Tās pamatā ir dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijas, kā arī publiskā ārtelpa (parki, promenādes, pludmale u.c. atpūtas un rekreācijas teritorijas).

Otrkārt, nepieciešams noteikt vienotu mērķlielumu visām smaku traucējumus radošajām darbībām - piecas smaku vienības uz m3. Izvērtējot citu valstu pieredzi, VARAM secinājusi, ka iepriekš noteiktais mērķlielums - 10 smaku vienības uz m3 - nenodrošina pietiekamu cilvēku veselības aizsardzību un negarantē Satversmē minētās tiesības uz dzīvi labvēlīgā dzīves vidē, norāda L.Maslova. Plānots, ka uzņēmumiem tiks dots pietiekami garš pārejas posms šī mērķlieluma izpildei.

Tāpat tiks precizēts, ka atsevišķos gadījumos, kad par uzņēmumu tiek saņemtas sūdzības, arī pašam uzņēmējam jāveic savas darbības uzraudzība un darbības veikšanas laikā smaku piesārņojuma novērtējums jeb smaku koncentrācijas mērījumi. Tas nepieciešams, lai redzētu, kāda ir reālā uzņēmuma radītā smaku emisija, un salīdzinātu, vai netiek pārsniegts piesārņojošās darbības atļaujā noteiktais smaku emisijas limits jeb atļautā maksimālā smaku koncentrācija, stāsta ministrijas pārstāve.

Paredzēts mainīt arī smaku novērtēšanas kārtību iedzīvotāju sūdzību saņemšanas gadījumos. Iepriekš pastāvēja prakse, ka iedzīvotāju sūdzību saņemšanas gadījumā VVD uzdeva operatoram veikt smaku koncentrācijas mērījumus, lai varētu novērtēt, vai tiešām uzņēmums ir pārkāpis atļauto mērķlielumu. L.Maslova skaidro, ka jaunajā noteikumu projektā dotas tiesības pašiem inspektoriem veikt smaku traucējumu izvērtēšanu, izmantojot pārvietojamās ierīces smaku traucējumu noteikšanai. Ja inspektors 20 atsevišķās dienās gada laikā būs konstatējis būtiskus smaku traucējumus, tas būs pamats no operatora prasīt papildu pasākumu veikšanu un domāt par savas darbības radīto smaku traucējumu mazināšanu vai novēršanu.

Vai plānotie grozījumi situāciju uzlabos, ir pāragri spriest. Rīgas domes pārstāvis J.Kleperis cer, ka uzņēmumiem būs vairāk jādomā par ražošanas procesu optimizāciju un smaku kontroli. Taču Mežaparka un Sarkandaugavas attīstības biedrību pārstāvji ir piesardzīgāki. Viņuprāt, process pozitīvo pārmaiņu virzienā virzās gausi un papildināt nepieciešams arī citus normatīvos aktus. Lai problēma varētu tikt uzskatīta par atrisinātu, vēl daudz darāmā.

Rīgas domes speciālists iesaka iedzīvotājiem arī turpmāk būt aktīviem un nesamierināties ar videi radīto traucējumu, bet gluži otrādi - ziņot par smaku epizodēm un sagaidīt inspektorus, kas tās apstiprinātu. J.Kleperis uzsver: "Tikai kopīgi sadarbojoties uzņēmumiem, iedzīvotājiem un kontrolējošajai institūcijai, var panākt, ka smaku epizodes kļūst retākas."

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU