Smaku piesārņojums: vai nozīmīga vides problēma? (I)

Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumos Nr.626 "Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku" (turpmāk – MK noteikumi) ar smakas traucējumiem saprot smakas negatīvu iedarbību uz cilvēka labsajūtu. Vairumam cilvēku vārds "smaka" patiešām rada negatīvas un nepatīkamas asociācijas, tomēr katrs tās sajūt un līdz ar to uztver atšķirīgi. Kā skaidro Veselības inspekcijas higiēnas ārste Maija Šnepste, smaka tiek sajusta, kad viens vai vairāki ķīmiskie gāzveida savienojumi kairina ožas receptorus degunā, izraisot reakciju galvas smadzenēs. "Smakas var būt patīkamas, nepatīkamas, traucējošas, un tas ir atkarīgas no cilvēka individuālā jutīguma, garastāvokļa un t.s. smaku atmiņas," stāsta Veselības inspekcijas pārstāve. Atmiņa un emocijas dod psiholoģisku atbildi, tāpēc tās spēj ietekmēt cilvēka reakciju uz to, ko sajūt viņa deguns.

Robeža starp smaku un smaržu ir ļoti šaura un individuāla. Tam piekrīt arī Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Gaisa un ūdens aizsardzības nodaļas speciālists Jānis Kleperis. Ja kādam smaku traucējuma slieksnis ir zems, viņš sūdzēsies par smaku, kas citam, ļoti iespējams, problēmas nerada. Arī labas smaržas lielā koncentrācijā var tikt sauktas par smakām. Kā uzskatāmu piemēru Rīgas domes pārstāvis min dažādo iedzīvotāju reakciju uz šokolādes fabrikas Rīgā un parfimērijas nodaļu lielveikalos radītajiem aromātiem tuvākā apkārtnē. Arī par šādām smakām tiek saņemtas sūdzības. 

Dažkārt smaku rada kāda konkrēta ķīmiska viela, tomēr parasti lielāko daļu smaku veido ķīmiski maisījumi, kas, savstarpēji iedarbojoties, rada smakas uztveri. Piemēram, kafijas smaržu rada apmēram 300 odorantu.

Smaku piesārņojuma izraisītāji

Higiēnas ārste M.Šnepste nosauc vairākus iespējamos smaku piesārņojuma avotus:

• lauksaimnieciskā darbība: lielās cūku fermas, putnu fermas, biogāzes ražotnes, koksnes konservēšana, koksnes pārstrāde un citas smakas, kas saistītas ar amonjaka, sēra savienojumu, merkaptāna izplatību apkārtējā vidē;
• ražošanas uzņēmumi: pārtikas pārstrāde (gaļa, zivis, maizes ceptuves, alus darītavas u.c.), papīra, celulozes, ādas izstrādājumu, krāsu, plastmasu u.c. ražošana. Smakojošās vielas var būt dažādas atkarībā no ražošanas procesa – acetons, etiķskābe, sēra dioksīds, hidrogēnsulfīds, kā arī gaistošie organiskie savienojumi – formaldehīds, benzols, toluols, stirols, ksilols u.c.;  
• naftas produktu transportēšana un pārkraušana (gaistošie organiskie savienojumi jeb GOS);
• notekūdeņu attīrīšanas uzņēmumi, atkritumu pārstrāde (GOS) u.c.

Smaku piesārņojumam gan pilsētā, gan laukos ir tendence pieaugt līdz ar industrializāciju, norāda Veselības inspekcijas pārstāve. Tam piekrīt arī J.Kleperis – smaku piesārņojums ir saistīts ar tautsaimniecisko attīstību.

"Smaku piesārņojumam gan pilsētā, gan laukos ir tendence pieaugt līdz ar industrializāciju. "

Viņaprāt, ja cilvēki sāk sūdzēties par smaku izraisītiem labsajūtas traucējumiem, tas var liecināt par zināmu labklājības līmeņa sasniegšanu. Rīgas domes pārstāvis norāda uz t.s. Eiropas veco valstu pieredzi, kur par smaku piesārņojuma problēmu sāka runāt jau pagājušā gadsimta 70.gados. Latvijā šāda veida piesārņojumam pastiprināti uzmanību pievērsa vien 90.gadu beigās un pirmie "trauksmes zvani" atskanēja saistībā ar lielajiem cūkkopības kompleksiem. Pēc tam pamazām aktualizējās smaku piesārņojuma problēma Rīgas brīvostas apkārtnē, kuras iedzīvotāji sūdzējās par naftas produktu un puvušu olu smaku. Smaku radītas problēmas raksturīgas arī teritorijām, kuru tuvumā izvietotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un atkritumu izgāztuves.

Smaku var mērīt un rezultātus modelēt

Atbilstoši MK noteikumiem smaku mēra smakas vienībās. Kā jau minēts, smaku veido dažādas vielas, un, mērot koncentrāciju, tā tiek noteikta nevis kādai konkrētai vielai, bet pašai smakai. Tomēr smakas vienība saistīta ar cilvēka ožas slieksni, un noteikumos minētais robežlielums piecas smakas vienības nav tik viegli izmērāms, uzsver J.Kleperis.

Šobrīd, lai veiktu smaku mērījumus, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) rīcībā ir speciāla iekārta, stāsta LVĢMC Informācijas analīzes daļas Gaisa un klimata nodaļas speciāliste Evita Vītola. Ar tās palīdzību iespējams veikt smakas parauga analīzi. Šādu metodi sauc par attālināto olfaktometriju: paraugs plastikāta maisā tiek vests uz laboratoriju, kur to analizē četri eksperti, kuri nosaka smakas koncentrāciju.

"Ignorēt aizdomīgu smaku nedrīkst. "

Tādējādi tiek noteikts smakas uztveres slieksnis – tāda smakojošās vielas koncentrācija, ja vismaz puse smakas vērtētāju grupas dalībnieku apstiprina smakas esamību. Tiesa, šāda metode labi darbojas pie stiprām smakām, kad ir simts, tūkstoš smaku vienību, savukārt smakas, par kurām visbiežāk sūdzas iedzīvotāji, ir vājas, un tās ir grūti izmērīt, piebilst J.Kleperis.

Eksperti norāda, ka smakas, tāpat kā gaisa piesārņojums, izplatās gaisā apkārtējā vidē, līdz ar to tās var izmērīt ar visām gaisa piesārņojuma izkliežu programmām, jānosaka tikai smakas koncentrācija avotā (skurstenī, ventilācijas šahtā, virs vircas bedres u.c.).

Visbiežāk smaku piesārņojums veselību neapdraud

Iedzīvotājiem, kuri saskaras ar smaku radīto piesārņojumu, aktuāls ir jautājums – vai ir iespējama ietekme uz veselību? Aptaujātie eksperti, runājot par smaku piesārņojuma radīto kaitējumu, visbiežāk lieto vārdu salikumu  "labsajūtas traucējumi". Veselības inspekcijas pārstāve M.Šnepste skaidro, ka atkarībā no cilvēka individuālā jutīguma ķīmisko vielu smakas var izraisīt galvas sāpes, sliktu dūšu, vemšanu, taču parasti tām nav ilgtermiņa ietekmes uz veselību.

Cilvēki var sajust un atklāt smakojošas ķīmiskās vielas ļoti zemā koncentrācijā. Tādā veidā smakas darbojas kā sava veida brīdinājums par iespējamu ietekmi uz veselību. Tas ir viens no mūsu ožas pamatuzdevumiem - brīdināt par iespējamām briesmām, norāda J.Kleperis. Un lielākoties tās ir saistītas ar briesmām, piemēram, gāzu noplūdi, ugunsgrēku utt. Lai gan viņa rīcībā nav datu par to, ka kāds no smakas būtu saslimis vai nomiris, vides speciālists brīdina, ka ignorēt aizdomīgu smaku nedrīkst.

"Lai arī smaku piesārņojums nav tieši kaitīgs cilvēkam, tas tomēr var būtiski ietekmēt cilvēka labsajūtu, dzīves kvalitāti un arī veselību. "

Atkarībā no smaku ķīmiskā sastāva un koncentrācijas, to iedarbība var būt kairinoša. Amonjaks, sērūdeņradis, merkaptāns var izraisīt acu, rīkles gļotādas kairinājumu, acu asarošanu, deguna tecēšanu, klepu. GOS smakas, iedarbojoties atkārtoti, var izraisīt elpceļu kairinājumu, aizsmakumu, klepu, astmas lēkmju paasinājumu, var veicināt vispārēju nogurumu, bezmiegu, pavājināt organisma aizsardzības spējas pret infekcijas slimībām. Tomēr konkrētu slimību izcelsme nav saistāma ar smaku piesārņojuma iedarbību, norāda M.Šnepste.

Var saasināties esošās veselības problēmas

Tikmēr Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes locekle Alija Turlaja aicina uz smaku piesārņojuma ietekmi paraudzīties no citas puses: pat ja tieša apdraudējuma cilvēka veselībai nav, tomēr tiek skarta cilvēka psihosomatika. Piemēram, gadījumos, kad cilvēks savā dzīvesvietā ir spiests saskarties ar nezināmas izcelsmes smaku, kuras dēļ ir grūti elpot, var rasties trauksmes sajūta un uz nervu pamata saasināties jau esošās slimības, cilvēks nevar gulēt, tiek traucētas darbspējas. Tam piekrīt arī Elmārs Jasinskis, Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks, Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs. Viņaprāt, bieži vien tiek piemirsts par kaitējumiem, kas tiek nodarīti psihosomatiskā ceļā, radot psiholoģisko diskomforu un psihiskus traucējumus.