Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja ir pamatotas bažas par to, ka telpas ir par tumšu un tādējādi netiek nodrošinātas normatīvo aktu prasības, pirmkārt jāvēršas pie izglītības iestādes vadības.
FOTO: www.sxc.hu
Pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādes
Precīza temperatūra, kas jāievēro visiem, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu, ir norādīta MK noteikumos Nr.890 "Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu".
Saskaņā ar šo noteikumu 49.pantu pieļaujamā minimālā gaisa temperatūra telpās, kurās uzturas bērni, ir:
Iepriekšminēto MK noteikumu 50.punkts arī paredz, ka gaisa apmaiņu telpās nodrošina, tās regulāri vēdinot vai izmantojot gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas iekārtas. Pakalpojuma sniedzējs nodrošina telpu vēdināšanu katru dienu pirms bērnu ierašanās un pēc bērnu došanās prom no pakalpojuma sniegšanas vietas.
Telpās ir jānodrošina dabiskais un mākslīgais apgaismojums. Mākslīgā apgaismojuma līmenis grupas vai rotaļu telpā ir 300 luksu (Lx).
Situāciju vispārējās izglītības iestādēs regulē MK noteikumi Nr.610 "Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm". Atbilstoši to 2.pielikumam minimālajai gaisa temperatūra iestādes telpās ir jābūt:
Mācību telpās dabisko apgaismojumu nodrošina logi. Logu stiklotās virsmas laukuma attiecība pret grīdas laukumu nepārsniedz 20%. Dabiskā apgaismojuma minimālais koeficients mācību telpā ir 1,5, bet datorklasē — 1,2.
Mācību telpās ir jānodrošina mākslīgais apgaismojums. Mākslīgā apgaismojuma minimālais līmenis noteikts MK noteikumu Nr.610 "Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm" 3.pielikumā. Apgaismes armatūru ierīko tā, lai nodrošinātu gaismas izkliedi, gaismas plūsmas vienmērību un nepārtrauktību, kā arī tāfeles apgaismojumu bez atstarošanās.
Mācību telpā, kur logi ir izvietoti dienvidu pusē, tos aprīko ar saules aizsargierīcēm (piemēram, aizkariem, žalūzijām). Laikā, kad aizsargierīces nav nepieciešams izmantot, tās nedrīkst aizklāt loga stikloto daļu.
Jāņem vērā, ka tajā telpā, kurā nav dabiskā apgaismojuma, var ierīkot noliktavu, tehniskā personāla palīgtelpu, tualeti, dušas telpu vai garderobi.
Problēma sākotnēji jārisina ar iestādes vadītāju
Abu iepriekšminēto normatīvo aktu ievērošanu kontrolē Veselības inspekcija. VI Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vīksna norāda: inspekcijas redzeslokā ir profilakses un pretepidēmijas prasību izpilde (tajā skaitā obligāto veselības pārbaužu prasību ievērošana iestādes personālam un obligātās medicīniskās pārbaudes, lai noteiktu, vai personas matos un drēbēs nav galvas un drēbju utu apsēstība), vides higiēnas prasību izpilde (piemēram, higiēnas prasības ēku telpām un to iekārojumam, apgaismojums, gaisa temperatūra telpās, prasības telpu uzkopšanai, dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumu veikšanas kārtība, kā arī dzeramā ūdens atbilstība nekaitīguma prasībām). Savukārt izglītības iestāžu ēdināšanas bloka uzraudzību un kontroli veic Pārtikas un veterinārais dienests.
D.Vīksna akcentē: par normatīvajos dokumentos noteikto higiēnas un epidemioloģisko prasību ievērošanu izglītības iestādēs ir atbildīgs tās vadītājs. Līdz ar to, ja skolēniem vai to vecākiem rodas šaubas, ka izglītības iestādes telpā nav atbilstoša gaisa temperatūra vai arī apgaismojums nav pietiekams, sākotnēji problēmu iesakām risināt ar izglītības iestādes vadību.
Ja problēmu ar skolas vadību neizdodas risināt, ir iespēja vērsties ar iesniegumu Veselības inspekcijā Klijānu ielā 7, Rīgā, vai tuvākajā reģionālajā kontroles nodaļā. Plašāka informācija par apmeklētāju pieņemšanas vietām un laikiem atrodama inspekcijas mājaslapā www.vi.gov.lv.
Veselības inspekcijā pēdējos gados gan nav saņemti iedzīvotāji iesniegumi par nepietiekamu gaisa temperatūru un/vai apgaismojumu skolu telpās. Tomēr dažādas nepilnības tiek konstatētas, veicot pārbaudes izglītības iestādēs, piemēram, 2013.gadā plānveida kontrolēs 14,4% gadījumu (128 izglītības iestādēs) ir konstatēts neatbilstošs apgaismojums.
Augstskolām jāievēro darba aizsardzības noteikumi
Latvijā nav izstrādāts atsevišķs normatīvais akts, kas noteiktu to, kādām jābūt klimata un apgaismojuma prasībām studentu vajadzībām.
Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecākā eksperte Jolanta Geduša informē: atbilstoši Darba aizsardzības likumam darba devējam ir pienākums rūpēties par nodarbināto drošību un veselību darbā. Tā kā augstskola ir pedagogu darba vide, auditoriju telpa ir pedagogu darbavieta, kurā viņi pavada lielāko daļu no sava darba laika, tādējādi uz augstskolām ir attiecināmi MK noteikumi Nr.359 "Darba aizsardzības prasības darbavietās". Šajos noteikumos ir noteiktas vispārīgās pamatprasības darbavietām, piemēram, apgaismojumam, mikroklimatam, telpu vēdināšanai, telpu grīdām un sienām, evakuācijas ceļiem, atpūtas telpām. Attiecīgi darba devējam ir jānodrošina darba vides riska novērtēšana un jāveic darba aizsardzības pasākumi, nodrošinot nodarbinātajiem pēc iespējas drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi.
Viens no darbavietu parametriem ir mikroklimats (gaisa temperatūra, gaisa kustības ātrums un gaisa relatīvais mitrums), kura rādītāji atkarībā no veicamā darba smaguma iedalīti kategorijās. Augstskolu pedagogiem atbilstošā ir I kategorija (ja darbs nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa ļoti nelielu fizisku piepūli, piemēram, garīga darba darītāji, darbs, kas tiek veikts sēdus, stāvus, pārvietojoties, vieglu priekšmetu (līdz 1 kg) pārvietošana). Minēto MK noteikumu 1.pielikumā ir noteikti gan mikroklimata rādītāji aukstajā un karstajā gada periodā, piemēram, aukstajā gada periodā gaisa temperatūrai telpās jābūt 19-25°C, bet siltajā - 20,0–28,0°C, gan apgaismojuma līmeņi konkrētās darba telpās (piemēram, auditorijās apgaismojumam jābūt vismaz 500 Lx). Šie noteikumi attiecas arī uz mācību telpām.
Darba aizsardzības noteikumu ievērošanu praksē uzrauga Valsts darba inspekcija, kas pārbauda dažādu nozaru uzņēmumus un izskata arī saņemtās sūdzības par darba apstākļiem. Gadījumos ja ir pamatotas bažas par normatīvo aktu prasību neievērošanu, ir jāvēršas Valsts darba inspekcijā (Rīgā, K.Valdemāra ielā 38, k-1, LV–1010, konsultatīvie tālruņi: 67186522, 67186523, www.vdi.gov.lv).
Ja studentiem ir pamats domāt, ka tiek pārkāptas viņu tiesības un radušies nekvalitatīvi un neatbilstoši mācību apstākļiem, ir jāvēršas pie augstskolas vadības vai Izglītības kvalitātes dienestā (http://ikvd.gov.lv/), kas uzrauga izglītojamo tiesību ievērošanu.
