AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
Aiga Dambe
LV portāls
29. decembrī, 2017
RUBRIKA: Infografika
TĒMA: Drošība
3
3

Ugunsdrošības rādītāji 2017

Ugunsgrēku skaits valstī pēdējo trīs gadu laikā kopumā ir samazinājies. Uzskatāmi – uz pusi – pēdējo septiņu gadu laikā ir samazinājies arī ugunsgrēkos bojā gājušo skaits. Turpretī būtiski ir palielinājies gan cietušo, gan izglābto skaits uguns nelaimēs, kas skaidrojams gan ar cilvēku lielākas uzmanības pievēršanu savai veselībai, gan ar šobrīd pastāvošajiem ugunsgrēku statistikas iegūšanas veidiem un metodēm. Šī gada Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsgrēku un glābšanas darbu statistika, ugunsgrēku sadalījums pēc to izcelšanās vietas, ugunsnelaimju cēloņi, kā arī faktori, kas raksturo bojāgājušos – LV portāla infografikā.

īsumā
  • Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistikas dati liecina, ka ugunsgrēku skaits valstī ir samazinājies.
  • Milzīgs sasniegums ir arī bojāgājušo skaita samazinājums septiņu gadu laikā uz pusi.
  • Latvijā atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm gan kūlas, gan izgāztuvju un atkritumu ugunsgrēki tiek atspoguļoti kopējā ugunsgrēku skaita statistikā.
  • Visos ugunsgrēkos, kuros ir vai potenciāli var būt cietušie un kuros VUGD veic plašus glābšanas darbus, vienmēr tiek piesaistīts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.
  • Latvijā cietušais ir arī tā persona, kura pēc ugunsgrēka ir piegājusi pie NMPD mediķiem un palūgusi izmērīt asinsspiedienu.
  • Atbilstoši VUGD kārtībai – tikko kā dienests sniedz kaut vai mazāko tehnisko palīdzību, cilvēkam evakuējoties no ugunsgrēka notikuma vietas, šo cilvēku uzskaita kā izglābto.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistikas dati liecina, ka ugunsgrēku skaits valstī ir samazinājies. Proti, 2014. gadā tie bija 12175 ugunsgrēki, 2016. – 9288 ugunsgrēki, savukārt līdz šī gada 1. decembrim – 8238 ugunsgrēki. "Process ir ļoti piesardzīgi vērtējams, jo mums ugunsgrēku skaitā ir iekļauti arī kūlas ugunsgrēki, kuri sasniedz gandrīz trešdaļu no kopējā ugunsgrēku skaita valstī," skaidro VUGD priekšnieka vietnieks ģenerālis Kristaps Eklons. Tāpat viņš norāda, ka milzīgs sasniegums ir bojāgājušo skaita samazinājums septiņu gadu laikā uz pusi, ņemot vērā salīdzinoši nelielā finansiālā ieguldījuma pieejamību šī procesa veicināšanai.

Kāpēc pieaug cietušo skaits

"Tagad cilvēki pievērš lielāku uzmanību savai veselībai, attieksme pašam pret sevi ir mainījusies," skaidro K. Eklons, norādot, ka agrāk cilvēki, ja arī, piemēram, uzplēsa pirkstu, tad paši to aptina un gāja tālāk, bet šobrīd tomēr saprot, ka pastāv iekaisuma risks un cita veida sekas, kas var būt saistītas, piemēram, ar darba pienākumu pildīšanu. Visos ugunsgrēkos, kuros ir vai potenciāli var būt cietušie un kuros VUGD veic plašus glābšanas darbus, vienmēr tiek piesaistīts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD).

Kā vienu no atšķirībām cietušo uzskaitē VUGD priekšnieka vietnieks norāda to, ka daudzās Eiropas valstīs par cietušajiem uzskata tikai tās personas, kuras ir nogādātas slimnīcā, turpretī Latvijā cietušais ir arī tā persona, kura pēc ugunsgrēka ir piegājusi pie NMPD mediķiem un palūgusi izmērīt asinsspiedienu. "Arī ugunsdzēsējs, kuram acī ir iekritis gruzis, ir ugunsgrēkā cietušais," vēl vienu piemēru min K. Eklons. Līdz ar to, salīdzinot ugunsgrēku un glābšanas darbu statistiku ar citām valstīm, "nesaprotot kopbildi", var izdarīt maldīgus secinājumus.

Izglābto skaita pieaugums

Tāpat var šķist – ja samazinās ugunsgrēku skaits, ir jāsamazinās arī izglābto skaitam, taču VUGD statistikas dati liecina, ka arī izglābto cilvēku skaitam ir novērojams būtisks pieaugums. Taču tam ir vienkāršs skaidrojums – vistiešākā korelācija ar dienesta tehniskajām spējām.

"Dienestam arvien vairāk parādās jauns aprīkojums, jauna tehnika, jaunas autokāpnes, proti, tehnika ir daudz ātrāka, ar to var gan ātrāk braukt, gan ātrāk izvērsties, līdz ar to VUGD tiešām var ierasties ātrāk notikuma vietā un paspēt izglābt vairāk cilvēku," skaidro K. Eklons. Turklāt atbilstoši VUGD kārtībai – tikko kā dienests sniedz kaut vai mazāko tehnisko palīdzību, cilvēkam evakuējoties no ugunsgrēka notikuma vietas, piemēram, iedod papildus elpošanas masku, šo cilvēku uzskaita kā izglābto.

VUGD ugunsgrēku un glābšanas darbu statistika
 

  2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 Līdz 01.12.2017
Ugunsgrēki 8086 8812 8536 9821 12175 10311 9288 8238
No tiem kūlas ugunsgrēki 1695 1760 1824 2430 4044 2710 2650 2253
Bojāgājušie 148 122 99 104 94 88 95 73
Cietušie 242 252 282 252 283 272 302 347
Izglābtie 163 120 211 277 209 218 291 353
Glābšanas darbi 3431 4517 4835 6173 6182 6138 6744 6700
Noslīkušie 146 98 108 116 154 109 110 88

Avots: VUGD statistikas dati

Kūla un izgāztuves – puse no kopējā ugunsgrēku skaita

"Kūlas un izgāztuvju ugunsgrēki – tie veido pusi, atsevišķos gados pat 2/3 no kopējā ugunsgrēku skaita," vērš uzmanību K. Eklons. Tāpat viņš norāda, ka, runājot ar kolēģiem ārzemēs par kūlas ugunsgrēkiem, tie nezina un nesaprot, kas tie tādi ir. Piemēram, Zviedrijā kādreiz arī dzēsa daudz kūlas ugunsgrēku, taču tas bija pirms 20 gadiem, vairāk tur tādu nav.

Uz jautājumu, ar ko kūlas ugunsgrēki ir saistīti, K. Eklons atbild, ka, pirmkārt, tie ir saistīti ar izpratni un attieksmi pret savu īpašumu un valsti, bet, otrkārt, tie ir saistīti arī ar ekonomiku: "Kad katram zemniekam būs pieejams zāles pļāvējs un degviela tam, arī mums kūlas ugunsgrēki samazināsies, iespējams, izzudīs vispār."

Jānorāda, ka Latvijā gan kūlas, gan izgāztuvju un atkritumu ugunsgrēki tiek atspoguļoti kopējā ugunsgrēku skaita statistikā, turpretī lielākajā daļā Eiropas valstu minētos ugunsgrēkus skaita atsevišķi no pārējiem ugunsgrēkiem.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS