AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
Aiga Dambe
LV portāls
22. decembrī, 2017
RUBRIKA: Infografika
TĒMA: Drošība
2
2

Kā parūpēties par ugunsdrošību savās mājās?

Par ugunsdrošību ir jārūpējas ik dienu. Savukārt Ziemassvētku un gadumijas laikā, dedzinot sveces, jābūt jo īpaši uzmanīgiem. LV portāla infografikā par to, kā parūpēties par ugunsdrošību savā mājoklī, kas jāzina par ugunsdrošību koplietošanas telpās, ko darīt, ja ir izcēlies ugunsgrēks, un kādi piesardzības pasākumi jāveic tik ļoti gaidītajos svētkos.
īsumā
  • 2016. gadā bija 19 bez uzraudzības atstātu degošu sveču, adventes vainagu vai eglītes izraisītu ugunsgrēku, kuros cieta 5 cilvēki, savukārt šī gada 11 mēnešos ir bijuši 15 ugunsgrēki un 1 cietušais.
  • Personu pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku, kā arī, atrodoties būvē, nekavējoties evakuēties, atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam vai pamanot ugunsgrēku.
  • Realitātē – domājam pēc negadījuma, priekšlaicīgi riskus nevērtējam.
  • Ziemassvētku laikā sveces dedzina gan adventes vainagos, gan eglītēs un svečturos, taču ugunsdrošības eksperti vēlreiz atgādina atcerēties par savu drošību.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistikas dati liecina, ka ik gadu Ziemassvētku un Jaunā gada svētku laikā vairāki cilvēki cieš vai pat iet bojā. Proti, aizvadītā gada Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienās gāja bojā 2 un cieta 4 cilvēki. VUGD norāda, ka "neapdomība ir viens no galvenajiem iemesliem cilvēku bojāejai ugunsgrēkos – lielu daļu šo traģisko nelaimju varēja novērst, ja vien tiktu ievērotas ugunsdrošības prasības".

Savukārt bez uzraudzības atstātu degošu sveču, adventes vainagu vai eglīšu izraisīti ugunsgrēki 2016. gadā bija 19 – tajos 5 cilvēki arī cieta (sveču izraisīti – 13, adventes vainagu izraisīti – 4, eglītes izraisīti – 2 ugunsgrēki). Šogad jau ir reģistrēti 16 šādi ugunsgrēki (visi sveču izraisīti). Jāatgādina, ka nenopietna attieksme pret ugunsdrošību ir drauds gan cilvēka veselībai un dzīvībai, gan personas īpašumam.

Ikvienam ir pienākums nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos

Ugunsdrošības noteikumu 6. punkts paredz, ka "personu pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku, kā arī, atrodoties būvē, nekavējoties evakuēties, atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam vai pamanot ugunsgrēku". Minētie noteikumi ir pavisam jauni, proti, tie ir stājušies spēkā 2016. gada septembrī.

Savukārt "Ugunsdrošības konferencē 2017" "Gjensidige" Latvijas risku inženieris-eksperts Juris Puriņš, lai arī ikdienā pārsvarā strādā ar uzņēmumiem, norādīja, ka cilvēki lielākoties sāk domāt tikai pēc tam, kad ir jau kaut kas noticis: "Realitātē – domājam pēc negadījuma, priekšlaicīgi riskus nevērtējam."

Kā parūpēties par ugunsdrošību mājās

Lai priekšlaicīgi parūpētos par ugunsdrošību savā mājoklī, VUGD vērš uzmanību uz sekojošām lietām::

  • dūmu detektors – tas ar skaņas signālu savlaicīgi ziņos par radušos sadūmojumu (dūmu detektors jāuzstāda pie griestiem telpās, kurās pārsvarā uzturas vai guļ mājokļa iemītnieki, savukārt tā apkope ir vienkārša, proti, jāatceras savlaicīgi nomainīt bateriju, noslaucīt putekļus un pārbaudīt detektora darbību lietošanas instrukcijā norādītajā kārtībā). No 2020. gada dūmu detektors būs obligāta prasība visos mājokļos, privātmājās, vasarnīcās, dārza mājās;
  • ugunsdzēsības aparāts – drošākais ugunsdzēsības līdzeklis ugunsgrēka dzēšanai tā izraisīšanās sākuma stadijā, turklāt no 2020. gada tas būs obligāta prasība savrupmājās, arī dvīņu un rindu mājās, kurās katram dzīvoklim ir savs jumts un sava atsevišķa ieeja;
  • ugunsdzēsības pārklājs – speciāls, liesmu izturīgs pārklājs, ko var izmantot nelielu ugunsgrēku dzēšanai, proti, ar pārklāju var samazināt skābekļa piekļuvi degšanas vietai (degošais priekšmets ar pārklāju ir jānosedz pilnībā, to nedrīkst noņemt, kamēr degšana nav pilnīgi beigusies un degošais priekšmets nav atdzisis);
  • bojātu vai paštaisītu elektroinstalāciju, elektroiekārtu un elektroierīču izmantošana ir aizliegta, turklāt reizi 10 gados ir jāveic elektroinstalāciju pārbaude;
  • ja mājoklī izmanto gāzi, tvaika nosūcējs nedrīkst būt pievienots vienīgajam dabīgās ventilācijas kanālam, turklāt no 2018. gada 31. decembra tā ir obligāta prasība (dabīgās ventilācijas kanāls ir jāpārbauda un jātīra ne retāk kā reizi 5 gados, bet, ja objektā ir gāzes aparāts, – ne retāk kā reizi 3 gados);
  • objektos ar autonomo apkuri katru gadu līdz 1. novembrim ir jāveic dūmvadu tīrīšana (ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīce ir jātīra vismaz vēl vienu reizi apkures sezonas laikā – no 1. novembra līdz 1. martam, savukārt privātmāju saimnieki dūmvadus var tīrīt paši).

Ziemassvētkos ar svecēm, bet droši

Ziemassvētku laikā sveces dedzina gan adventes vainagos, gan eglītēs un svečturos, taču VUGD vēlreiz atgādina atcerēties par savu drošību, tāpēc iesaka:

  • degošas sveces neatstāt bez uzraudzības;
  • dodoties prom, kā arī pirms gulētiešanas pārliecināties, ka sveces ir nodzēstas;
  • pirms sveces aizdedzināšanas izlasīt tās lietošanas instrukciju, jo, piemēram, dekoratīvās želejveida sveces ar dažādiem rotājumiem nav paredzētas dedzināšanai;
  • novietot sveces uz stabilas un nedegošas virsmas;
  • novietot sveces drošā attālumā no degtspējīgiem priekšmetiem, piemēram, aizkariem, mēbelēm u. tml.;
  • novietot sveces bērniem un mājdzīvniekiem nepieejamā vietā;
  • nenovietot sveces citu siltuma avotu tuvumā, piemēram, televizora, radiatoru, iekurtas krāsns vai kamīna tuvumā.

Tāpat jāvērš uzmanība – jo ilgāk eglīte un adventes vainags atrodas mājoklī, jo tie kļūst sausāki un degtspējīgāki.

Lai mums visiem droši svētki!

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS