Cik bieži iepērkoties aizdomājamies par to, vai attiecīgā prece ir īsta un nav viltota? Pirms 15 gadiem kontrafakti ražojumi vai to iepakojumi bija lēti un acīmredzami zemas kvalitātes, līdz ar to šādu preču identificēšana bija salīdzinoši viegls uzdevums. Turklāt īstos ražojumus pārdeva veikalos, bet viltojumus – uz ielas, pludmalēs vai tirgos. Kā norāda Valsts Ieņēmumu dienests, tagad atpazīt viltojumus ir daudz sarežģītāk – iepriekš izmantotie kritēriji ir spēkā, bet tie vairs nav absolūtā atslēga viltojumu atklāšanai.
Mūsdienās viltotās preces ir ne tikai luksusa klases, bet arī sadzīvē plaši
izmantojamas preces. Muitas kontroles rezultātā atklāto kontrafakto preču
vienību skaits ir iespaidīgs, un visbiežāk tās sūta mazos sūtījumos, izmantojot
pasta pakalpojumus, turklāt ražo, neievērojot ne drošības, ne kvalitātes
standartus. "Šogad, veicot muitas fiziskās kontroles pasākumus, muitas kontroles
punktā Rīgā aizturēja apjomīgu kontrafakto medikamentu kravu, kurā atradās 25
190 iepakojumi ar viltotiem medikamentiem," piemēru min Valsts ieņēmumu dienesta
(VID) Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.
Saskaņā ar VID sniegto informāciju 2017. gada 9 mēnešos muitas kontroles
rezultātā atklāto kontrafakto preču vienību skaits ir pieaudzis, sasniedzot 54
181 vienību, kas ir par 31,4% vairāk nekā 2016. gada 9 mēnešos. Savukārt ir
saglabājusies tendence, ka kontrafaktās preces visbiežāk sūta, izmantojot pasta
pakalpojumus. "Tie ir apavi, mobilie telefoni un to aksesuāri, kā arī apģērbi,
somas, rokas pulksteņi u. c.," uzskaita K. Augstkalne-Jaunbērziņa, norādot, ka
2017. gada 9 mēnešos Latvijā visbiežāk ir aizturētas kontrafaktas preces, kuras
sūta vai mēģina ievest no Ķīnas, Honkongas un Singapūras.
Savukārt 2016. gadā muitas kontroles visbiežāk konstatētās preces bija apavi,
apģērbi, somas, parfimērija, mobilie telefoni un to aksesuāri, pulksteņi un
saulesbrilles. K. Augstkalne-Jaunbērziņa vērš uzmanību, ka "pagājušajā gadā
aptuveni 80% no aizturētajiem viltoto preču sūtījumiem bija nosūtīti no Ķīnas
(galvenokārt apģērbi, apavi, somas), apmēram 6% – no Honkongas (pulksteņi,
mobilie telefoni) un apmēram 3% – no Singapūras (mobilie telefoni)". Viltotas
preces bieži sūta arī no Krievijas un Ukrainas (apģērbi, apavi, somas), kā arī
no Turcijas (apģērbi).
Vēl ļoti aktuāla tendence ir viltotu preču tirdzniecība interneta veikalos un
to nosūtīšana privātpersonām, izmantojot pasta vai kurjerpasta pakalpojumus. VID
iesaka, iegādājoties zīmolu preces tīmekļa vietnēs, rūpīgi izvērtēt preces
reputāciju, piedāvāto preču kvalitāti un arī cenu, par kādu preci piedāvā
pircējam, jo nereti zīmolu preces piedāvā par izteikti zemākām cenām
salīdzinājumā ar tām, kādas ir oriģinālām zīmola precēm. Jāvērš uzmanība, ka
izteikta cenu starpība ir tikai viens no faktoriem, kas var liecināt par to, ka
prece ir viltojums.
Kā atpazīt viltojumus?
Atbilstoši VID sniegtajai informācijai šīs norādes var palīdzēt atklāt
viltojumus vai preces, ar kurām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības:
- pārbaudiet ražojuma kvalitāti (viltojumiem tā ir sliktāka nekā
oriģinālprecēm, jo pārsvarā tos ražo cilvēki, kuri ir ieinteresēti tikai
tūlītējā peļņā, neievērojot preču ražošanas standartus, piemēram, higiēnas
standartus, drošības noteikumus, preču ražošanā izmantotā materiāla
kvalitāti);
- uzmanieties no nepamatoti zemām cenām, lai gan ne visus
viltojumus pārdod par zemāku cenu (aizdomīgi zema cena joprojām ir rādītājs,
taču apzināti nopirkt lētu nestandarta elektrisko ierīci ar nezināmu zīmolu
nav tas pats, kas to nopirkt, domājot, ka pērkat oriģinālo produktu no
slavena elektrisko ierīču ražotāja);
- rūpīgi pārbaudiet iepakojumu, jo viltotām precēm tas bieži ir
nezināmas izcelsmes un uz tā nav norādīts preces ražotāja un importētāja
nosaukums un adrese (daudzi tiesību īpašnieki savus ražojumus apzīmē ar
hologrammām, kontroles numuriem un/vai citiem drošības līdzekļiem, kas var
palīdzēt saprast, vai ražojums ir oriģināls vai nav);
- pārbaudiet logotipus un preču zīmes, kuras ir attēlotas uz precēm
(no pirmā acu skatiena viltojums var izskatīties identisks
oriģinālražojumam, bet, aplūkojot to uzmanīgāk, ir iespējams pamanīt
atšķirības, piemēram, logotipi ir nekvalitatīvi piestiprināti precei, preču
zīmes nosaukums norādīts ar kļūdām u. tml.);
- nevilcinieties uzdot precīzus papildu jautājumus pārdevējiem,
pērkot preces internetā, lai saņemtu plašāku informāciju par piegādes ķēdi
un pārliecinātos, ka preces nāk no legāla izplatītāja (iegādājoties zīmolu
preces tīmekļa vietnēs, ieteicams rūpīgi izvērtēt to reputāciju – vērtējiet
atsauksmes par pārdevēju un par preci);
- pērciet zāles no oficiāli atzītiem un drošiem izplatītājiem
(uzmanieties no tīmekļa vietnēm, kurās piedāvā piegādāt recepšu zāles,
neprasot recepti, – tās var būt neefektīvas un bīstamas veselībai);
- pārbaudiet lietošanas instrukcijas un rokasgrāmatas (tām ir jābūt
arī valsts valodā, un tās nedrīkst saturēt gramatikas vai pareizrakstības
kļūdas);
- sazinieties ar oriģinālražotāju vai pārbaudiet tā tīmekļa vietni,
ja ir šaubas (daudzi tiesību turētāji savās tīmekļa vietnēs ir ievietojuši
informāciju, lai palīdzētu klientiem atklāt viltojumus, tostarp
oriģinālproduktu attēlus un aprakstus);
- atcerieties, ka filmas, kuras rāda vēl kinoteātros, parasti nav
pieejamas DVD, kā arī filmu vai mūzikas CD parasti nepārdod DVD-R vai
CD-R (ierakstāmie CD un DVD) formātā.
"Patērētāja uztverē dominē pirmais iespaids, turklāt būtiskākie ir preču
zīmju kopīgie elementi, kas izraisa savstarpējas asociācijas," skaidro K.
Augstkalne-Jaunbērziņa, norādot, ka svarīgs ir vizuālais kopiespaids, kā arī
jēdzieniskās asociācijas, proti, šo uztveres principu pakaļdarinājumu ražotāji
izmanto sajaucami līdzīgu izstrādājumu izgatavošanai.