Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
No 1.jūlija zvērinātu tiesu izpildītāju rīkotās izsoles vairs nenotiks klātienē, bet gan elektroniski internetā.
LV portāla kolāža
Saeimā tiek gatavoti grozījumi Civilprocesa likumā, lai no 1.jūlija ieviestu e-izsoles sprieduma izpildes procesā, bet no 2016.gada – maksātnespējas procesā.
Paredzami šādi ieguvumi:
Maksātnespējas procesā līdz ar apjomīgajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā noslēdzies nozīmīgs šā procesa pilnveidošanas posms. Likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu. Tas, protams, ir labākais iznākums. Ja tas neizdodas, tad, protams, neizbēgama ir parādnieka mantas pārdošana. Taču izsoļu jomā vēl arvien ir nopietnas problēmas, kuru dēļ uzstādījums godīgā sāncensībā pārdot parādnieka mantu par augstāko cenu bieži vien nav īstenojams.
No 1.jūlija zvērinātu tiesu izpildītāji rīkos tikai e-izsoles
TM valsts sekretāra vietniece Laila Medina informē: "Jau līdz šim maksātnespējas procesa pilnveidošanas gaitā esam rūpīgi pārskatījuši visu mantas pārdošanas procesu un ieviesuši virkni izmaiņu, tostarp paredzot nodrošinājuma naudu, precīzu kārtību, kā rīkoties, ja izsoles ir neveiksmīgas, kā arī ļoti precīzi noteikuši, ko var darīt parādnieks, ko – administrators un kreditori, lai maksimāli ierobežotu negodīgu rīcību izsoles laikā.
Lai izvairītos no dažādām iespējamām manipulācijām klātienes izsolēs, ministrija ilgi ir strādājusi pie e-izsoļu projekta; attiecīgi Civilprocesa likuma grozījumi jau ir apspriešanā Saeimā un tiek gatavoti trešajam lasījumam. Pirmais solis būs no 1.jūlija ieviest e-izsoles sprieduma izpildes procesā (zvērināti tiesu izpildītāji), nākamais – no 2016.gada – maksātnespējas procesā (maksātnespējas administratori), kur varēs pārdot mantu tikai e-izsoļu ietvaros."
"Izsoļu jomā vēl arvien ir nopietnas problēmas."
Problēmas būtība ir šāda. Atšķirībā no vispārējiem piespiedu izpildes noteikumiem, gadījumos, kad pirmā izsole, kas norisinās ar augšupejošu soli, tiek atzīta par nenotikušu, maksātnespējas procesa ietvaros otrā izsole rīkojama ar lejupejošu soli. Šāds regulējums noteikts, jo maksātnespējas process ir ierobežots laikā un tā ietvaros parādnieka manta jāpārdod iespējami ātrāk, lai aktīvi atgrieztos ekonomiskajā apritē, nezaudējot savu vērtību. Negodprātīgiem izsoles dalībniekiem savstarpēji vienojoties nesolīt pirmajā izsolē ar augšupejošu soli, lai notiktu otrā izsole ar lejupejošu soli, tiek veicināta izsolāmā objekta pārdošana par iespējami zemāku cenu, tādējādi tieši samazinot maksātnespējas procesa ietvaros iegūto līdzekļu apmēru.
Tāpat praksē mēdz notikt, ka negodprātīgi izsoles dalībnieki izsaka draudus pārējiem nolūkā tos atturēt no dalības solīšanā, tādējādi radot kaitējumu kreditoru interesēm. Šādas darbības turklāt rada negatīvu priekšstatu par zvērinātu tiesu izpildītāju un administratoru veiktajām darbībām, atturot godprātīgas personas no piedalīšanās šādās izsolēs. Tādējādi tiek kropļots spriedumu izpildes un maksātnespējas procesa mērķis, negodprātīgām personām radot iespēju iedzīvoties uz parādnieku un to kreditoru rēķina.
Ko nodara negodprātīgie dalībnieki jeb sportisti
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (ZTIP) priekšsēdētājs Andris Spore stāsta: "Projekts par e-izsolēm ir tapis ZTIP sadarbībā ar TM un Tiesu administrāciju (TA). Kopš 2003.gada notiek parastās jeb klātienes izsoles, kurās tiek pārdots gan parādnieka nekustamais īpašums, gan kustamā manta. Maksātnespējas administratori pēc tam faktiski piekļāvās tiesu izpildītāju uzsāktajam pārdošanas procesam izsolēs, kas faktiski tika vienādots, lai nerastos kādi strīdīgi momenti pārdošanas procesā. Tiesu izpildītāju rīkotās izsoles bija kā pilotprojekts, un šoreiz tā būs arī ar e-izsolēm. Administratori ņems piemēru un darbosies tālāk.
Kādēļ vajadzīgas e-izsoles? Lai nodrošinātu godīgas konkurences principu. Gan zvērinātu tiesu izpildītāju biroju, gan administratoru vai pašvaldību rīkotajās izsolēs jau ilgu laiku ir parādījušies negodīgi izsoļu dalībnieki jeb tā dēvētie sportisti. Tie ir cilvēki, kas musina labticīgos pircējus, kuri patiešām vēlas iegādāties izsolē izlikto nekustamo īpašumu. Tas notiek tā: sportisti iepazīstas ar sludinājumu par konkrēta īpašuma pārdošanu, ierodas uz izsoli. Piemēram, atnāk 30 cilvēku grupa, kuri cits citu pazīst, bet patiesais pircējs ir viens. Viņi tam iestāsta: ja vienosimies un jūs mums samaksāsiet konkrētu naudas summu, mēs nesolīsim vairāk, nekā iespējams; jums ir izdevīgāk iegādāties šo īpašumu faktiski pirms tiesu izpildītāju izsoles.
Lūk, piemērs. Ja izsoles sākumcena ir 10 tūkstoši eiro, tad tās solis (kā nosaka likums), ir 10%, tātad - 1000 eiro. Sportisti cilvēkam, kas varbūt neorientējas šādos darījumos, iestāsta - īpašuma tirgus vērtība ir aptuveni 15 tūkstoši, jūs varat to iegūt par tūkstoti lētāk: mēs nesolīsim vairāk, jūs to nopirksiet par vienu izsoles soli – 11 tūkstošiem, bet trīs tūkstošus samaksāsiet mums. Un piedraud – ja neklausīsiet, mēs solīsim vairāk un jūs nolūkoto nedabūsiet!"
Šis cilvēks nezina, ka blēži neko netaisās pirkt, un paklausa. Kas ir ieguvēji? Neviens cits kā izsoļu sportisti. Zaudētājos nonāk parādnieks, jo zemās nosolītās cenas dēļ parādu var segt par mazāku summu; kreditori - jo parādu atmaksā ieguvuši mazāk naudas, valsts – jo nodokļos samaksāts mazāk.
Taču pieķert sportistus nodarījuma vietā ir faktiski neiespējami, jo sarunas norisinās ātri, piemēram, kaut kur kāpņu telpā. "Tāpēc sadarbībā ar TM un TA izpētījām citu valstu pieredzi e-izsoļu organizēšanā un sapratām, ka efektīvākais līdzeklis pret izsoļu reiderismu būs šīs e-izsoles," secina A.Spore.
Plašāka pieejamība, anonimitāte un precīza kontrole
Elektroniskās izsoles būs efektīvs līdzeklis cīņā pret blēdīgiem klātienes izsoļu dalībniekiem, bet tās dos arī citus ieguvumus, klāsta A.Spore. Līdztekus godīgai konkurencei tie ir anonimitāte, jo izsoles dalībniekiem tiks piešķirts unikāls identifikators, kas nepieļaus to atpazīstamību; plašāka pieejamība, jo pieteikšanās izsolei un dalība tajā tiek organizēta elektroniski, nodrošinot iespēju piedalīties izsolē neatkarīgi no faktiskās atrašanās vietas; lielāka atgūtā summa kreditoriem, jo būs plašāks izsoles dalībnieku loks un godīga konkurence starp dalībniekiem veicinās parādnieka mantas pārdošanu par iespējami augstāko cenu.
Sīkāk par jauno projektu stāsta e-izsoļu vietnes izstrādātāju pārstāvis Kaspars Egliņš: "Cilvēki jebkurā vietā, kur pieejams internets, varēs atvērt e-izsoļu portālu, iegūt informāciju par aktuālajām izsolēm un, ja rodas vēlme, piedalīties. Lai to izdarītu, viņiem nepieciešams autorizēties vai nu ar iepriekš reģistrētu lietotāju pieeju, vai ar portāla "Latvija.lv" nodrošināto vienoto autentifikāciju - ar bankas vai eID karti.
Kad portāla apmeklētājs to izdarījis un apstiprinājis lietošanas noteikumus, viņš tiek autorizēts portālā un sistēma vaicā, ko viņš pārstāvēs – sevi, kādu uzņēmumu vai citu personu, kas pilnvarojusi viņu veikt darījumu. Ja apmeklētājs vēlas piedalīties konkrētā izsolē, tad jāveic tālākās darbības – maksāt un pieteikties. Sistēma lietotāju informē, ka trīs dienu laikā tiks apskatīts pieteikums, jāveic maksājumi – nekustamā īpašuma pirkuma nodrošinājums un dalības maksa."
"Cilvēki jebkurā vietā, kur pieejams internets, varēs atvērt e-izsoļu portālu."
Lietotājs saņem informāciju, kur viņš var norēķināties - portālā vai izdrukāt rēķinu un samaksāt sev ērtā veidā. Kad lietotājs ir pieteicies un veicis maksājumus, viņš tiek autorizēts jau pašā izsolē. Tālāk viņš saņem informāciju par objektu – aprakstu un attēlu.
Atlikušajā laikā – 30 dienās, kas tiek skaitītas uz leju, iespējams veikt solīšanu; katrs solītājs redz aktuālos solījumus. Sistēma jau nodrošinās, ka lietotāji nespēs identificēt cits citu. Būs redzamas tikai summas, bet ne solītāji. Tas nodrošinās, ka tā dēvētie sportisti nespēs identificēt, kurš ir savējais, kurš īstais pircējs, kuru varētu ietekmēt.
Informācija par dalībniekiem būs slepena līdz izsoles procesa beigām. Savukārt tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators redzēs kopējo atlikušo laiku, aktuālos solījumus un citu informāciju, bet izsoles gaitu ietekmēt nespēs. Tas nebūs iespējams arī portāla administratoriem, kas pēc katras izsoles pārbaudīs, vai nav notikuši kādi drošības pārkāpumi. Ja pēc izsoles procesa tiks fiksēta aizdomīga vai ļaunprātīga iejaukšanās no svešām adresēm, pēc šīs informācijas vairākkārtējas pārbaudes izsole tiks anulēta.
Civilprocesa likuma grozījumu projektā ir saglabāta prasība par nekustamā īpašuma izsoļu paziņojumu publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", lai nodrošinātu minēto paziņojumu saistošo statusu, kas tiek piešķirts oficiālajām publikācijām saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2.pantu. Taču papildus ir paredzēts, ka sludinājums par nekustamā īpašuma izsoli tiek vienlaikus ievietots elektronisko izsoļu portālā, tādējādi nodrošinot, ka informācija par visām zvērinātu tiesu izpildītāju un administratoru rīkotajām izsolēm ikvienam interesentam pieejama ērtā un pārskatāmā formā šajā īpaši izsoļu norisei izveidotā vietnē.
