Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Daudzi komersanti strādā veiksmīgi, savukārt citiem bizness nevedas, un tad seko tiesiskās aizsardzības process, maksātnespēja... Jautājums – cik godīgi pret parādnieku (arī valsti) tas notiek.
FOTO: SXC
Saistībā ar likuma grozījumiem tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver: jauns Maksātnespējas likums stājās spēkā 2010.gadā, un tolaik visi bija pārliecināti, ka tas būs lielisks līdzeklis tiesiskas komercdarbības vides nodrošināšanai. Taču laika gaitā līdztekus pozitīvajiem šā normatīvā akta regulējuma aspektiem izgaismojušies arī trūkumi. Vienīgais lielais pozitīvais ieguvums ir tas, ka maksātnespējas lietu process gada laikā ir saīsināts no trim gadiem uz pusotru. Šis vidējais rādītājs ir arī atspoguļots Eiropas Komisijas jaunākajā pētījumā.
Kādēļ bija nepieciešamas tiesiskā regulējuma izmaiņas?
Likuma darbības gaitā sevi nepatīkami likušas manīt vairākas negatīvas izpausmes, par kurām jau ilgstoši izskanējusi kritika publiskajā telpā, no nevalstiskajām uzņēmēju organizācijām, pašā juristu vidē un, visbeidzot, kā problēmu apkopuma kvintesence Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā šī gada martā. Tieslietu ministrija (TM), gan atbalstot VK ieteikumus, tomēr ne visam ziņojumā rakstītajam piekrita – jo maksātnespējas joma arvien tiek pilnveidota, turklāt 1.martā jau stājušies spēkā vērienīgi grozījumi Maksātnespējas likumā un ar to saistītā Civilprocesa likuma grozījumos.
"Pirmkārt, administratoru darbībā ir konstatēti tā dēvētie kolhozi – rindu sarunāšana, administrēšanas sarunāšana, atteikšanās no administrēšanas. Otrkārt, shēmošana starp administratoriem, treškārt – fiktīvo kredītu problēma (kurai arī piedāvājam atrisinājumu), ceturtkārt – reiderisms, kura novēršanā jau ir ieguldīts liels darbs un pat viena tiesa specializējusies šajā (lobēšanas) jautājumā," tiesiskā regulējuma nepilnību sekas raksturo Dz.Rasnačs. "Pēdējā lielā problēma, ar ko nācās sastapties jau pirms 2010.gada (kurai arī piedāvājam atrisinājumu), ir personas, kuras negodīgi izmanto izsoļu procesu, jeb tā dēvētie sportisti.
Esmu nonācis pie filozofiskas atziņas par Maksātnespējas likumu (lai gan to var teikt par jebkuru likumu) - likums ir kā mūris starp taisnīgumu un netaisnīgumu, un vienmēr atradīsies negodprātīgi ļaudis, kuri šajā mūrī mēģinās izurbināt vai izlauzt caurumus un ļaut netaisnīgumam uzvarēt." Ir daudz darīts, lai šo mūri stiprinātu, aiztaisītu tajā caurumus un sargātu, saka tieslietu ministrs.
Maksātnespējas procesa tiesiskā regulējuma principi ir šādi:
Maksātnespējas likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus.
Ir trīs veidi, kā risināt juridisko personu finansiālās grūtības: tiesiskās aizsardzības process (TAP), ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process (ĀTP) un maksātnespējas process.
Izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesā
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina sīkāk skaidro, kādi priekšlikumi tiesiskā regulējuma uzlabošanā tika piedāvāti Saeimai un likumu grozījumu veidā jau akceptēti un ieviesti dzīvē un kādas normas vēl stāsies spēkā tuvākajā laikā.
"TAP pamata mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības. Praksē konstatēts, ka TAP procedūras bieži vien tiek izmantotas neatbilstoši tā mērķim. Piemēram, iegūt sev vēlamo administratoru, lai varētu sadarboties un veikt tādas darbības, kas nav paredzētas likumā. Pirmkārt, TAP gadījumā parādnieks pats var vienoties, kāds administrators palīdzēs viņam šos tiesiskās aizsardzības pasākumus īstenot, otrkārt, tas dod iespēju parādniekam, vienojoties ar sev ieinteresētām personām, radīt fiktīvo kreditoru kopu, ar kuru palīdzību var izspiest īstos kreditorus no teikšanas, un tie vairs nevar tālāk ietekmēt procesu, kādā veidā parādnieka saistības tiek pārkārtotas. Šādā veidā sagrupējoties, TAP tiek pārtraukts, norisinās pāreja uz maksātnespēju, un tālāk jau patieso kreditoru intereses tiek būtiski aizskartas.
"Likuma mērķis ir veicināt parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu."
Tā ir problēma, ko konstatējām. Likuma grozījumi, kas stājās spēkā 1.martā, ievieš šķēršļus prettiesiskai darbībai.
Pirmais un pats svarīgākais ir administratoru maiņa – gadījumos, kad TAP tiek pārtraukts un norisinās pāreja uz maksātnespēju, tiek iecelts administrators nejaušā kārtībā (to nodrošina Maksātnespējas administrācija (MNA) kopā ar tiesu); līdz ar to vairs nav ieinteresētības piemeklēt administratoru, kas varbūt palīdzētu veikt kādas prettiesiskas rīcības."
Administratoram, gatavojot tiesiskās aizsardzības plānus, ir jāvērtē un jāanalizē kreditoru prasījumi – vai tie tiešām ir patiesi un pamatoti.
Arī pašam parādniekam ir uzlikti papildu pienākumi – pierādīt to, ka viņš ir visus kreditorus apzinājis.
"Vēl ļoti svarīgi (un te mēs tiešām esam pateicīgi Augstākajai tiesai par sniegto interpretāciju): ir arī skaidri pateikts, kādi ir tiesas pienākumi, kas tai ir jāvērtē," uzsver L.Medina.
Tātad pirmās instances tiesa vērtē:
Tiesa, konstatējot Maksātnespējas likuma 53.pantā ietvertos priekšnoteikumus un to, vai ir iestājušies vispārējie TAP priekšnoteikumi, kas izriet no likuma 3.panta, apstiprina TA pasākumu plānu. Taču, to darot, tiesai ir pienākums vēl pārbaudīt, vai pareizi noteikts nodrošināto kreditoru sastāvs (īstie kreditori); vai plānu saskaņojušo kreditoru prasījumu pamatā ir reālas saistības.
L.Medina atzīst: "Tas ir būtisks tiesas pienesums, kas arī nostiprināts likumā ar šiem grozījumiem, un ļoti ceram, ka līdz ar tiem tiesu prakse mainīsies un būs krass pozitīvs pagrieziens ne tikai attiecībā uz administratoriem, bet arī pašiem komersantiem, kas šādi mēģināja likumu negodīgi izmantot."
Juridisko personu MNP līdzšinējās problēmas
Juridisko personu maksātnespējas procesam (MNP) atšķirībā no tiesiskās aizsardzības pasākumiem (kuru pamatmērķis ir atjaunot parādnieku maksātspēju) ir cits mērķis – pārdodot parādnieka mantu, atgūt iespējami vairāk naudas, lai no tās varētu segt kreditoru prasījumus. Juridiskas personas MNP ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi.
"Svarīgākais uzdevums ir apzināt pilnīgi visu parādnieka mantu, to pārdot pēc iespējas izdevīgāk, iegūt pilnu informāciju, kāda ir situācija parādnieka uzņēmumos, un ar šīs naudas palīdzību apmierināt kreditoru intereses. Arī šajā procesā ir problēmas, taču saskaldītākas, niansētākas nekā TAP, kur bija faktiski viena galvenā – pagriezt šo procesu nevēlamā virzienā," skaidro TM valsts sekretāra vietniece, nosaucot šādas MNP problēmas:
MNP pieteikuma termiņš, citu iesaistīto personu tiesības un pienākumi
Saistībā ar iepriekš minēto pirmo problēmu (kad nebija īsti skaidrs, kad parādniekam uz likuma pamata ir pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu), tagad likums skaidri nosaka: pienākums iesniegt pieteikumu iestājas tad, ja parādnieks ilgāk nekā divu mēnešu laikā nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un pastāv kāda no maksātnespējas procesa pazīmēm (izņemot, ja notiek pāreja no TAP).
"Šo divu mēnešu laikā jārod kāds risinājums – jāpārkārto savas saistības, jāvienojas ar kreditoriem. Ja to izdarīt neizdodas, ir jāiesniedz maksātnespējas pieteikums. Šai prasībai pretī paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un ļaunprātības gadījumā – arī Krimināllikumā," informē L.Medina.
Nākamais svarīgais ir nosacījums – MNP nav izmantojams strīdos par parāda piedziņu. Tas pieļaujams tikai tad, ja parādnieks patiešām nespēj pildīt savas saistības, nevis notiek strīds par to, kurš kuram un cik ir parādā, kurš nav izpildījis savas saistības - tad ir ceļama prasība tiesā.
"Divu mēnešu laikā jārod kāds risinājums – jāpārkārto savas saistības, jāvienojas ar kreditoriem."
"Te mums talkā ir nākusi arī AT ar savu spriedumu, kur skaidrots un nostiprināts pienākums, ka tiesai ir jāpārliecinās un jāpārbauda visi iespējamie ar šo lietu saistītie apstākļi, kas liek apšaubīt prezumpciju, ka nemaksāšana ir saistīta ar nespēju samaksāt.
Saistībā ar nesakārtotību un necaurskatāmību grāmatvedībā Maksātnespējas likumā ir ieviests princips, ka tajos gadījumos, kad dokumenti netiek nodoti (līdz pat tādiem kurioziem, ka parādnieka pārstāvis stāsta: "Gāju pāri tiltam, pēkšņi portfelis ar visiem dokumentiem iekrita upē, un vairs neko nevaram palīdzēt..."), dokumentācijas nav vai tā ir ļoti sliktā stāvoklī, uzņēmuma valdes loceklis personiski atbild par saistībām."
Tātad valdes locekļi personiski atbild par dokumentu nenodošanu vai nodošanu tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka zaudējumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados (zaudējumu apmērs – atzītie kreditoru prasījumi pamatparāda apmērā, kurus nav iespējams segt parādnieka MNP ietvaros).
Vēl viena papildu iespēja izskaust nepamatotus kreditoru prasījumus, kad ar tiesas spriedumu fiksēti fiktīvi darījumi, ir administratoram dotās tiesības celt apvērsuma prasību pret kreditoru un panākt šāda sprieduma atzīšanu par spēkā neesošu, atbrīvojot parādnieku no reāli nepastāvošām saistībām.
Likumā ir arī veiktas izmaiņas, lai nostiprinātu kreditoru disciplīnu, precīzāk nosakot, piemēram, kreditora pienākumu prasījumus iesniegt noteiktā termiņā. Ja tas netiek ievērots, iestājas noilgums.
Vēl ir pārskatīts arī mantas pārdošanas process – ieviesta virkne pasākumu, tostarp precizēta rīcība ar parādnieka mantu, kā arī noteikta precīza kārtība, kā rīkoties, ja izsoles ir neveiksmīgas, lai novērstu to personu dalību, kuras nav patiesi ieinteresētas izsoles veiksmīgā iznākumā. Taču par to turpmāk.
