Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika;
Designed by Freepik
Pagājušogad Saeima pieņēma un 1.martā spēkā stājās diezgan apjomīgi grozījumi Maksātnespējas likumā. Pats svarīgākais grozījums – gadījumos, kad tiesiskais aizsardzības process tiek pārtraukts un norisinās pāreja uz maksātnespēju, administratoru ieceļ nejaušā kārtībā.
Rindas kārtība administratoru amata pretendentu ieteikšanai
Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktors Ervīns Ābele norāda: sabiedrībā ir izskanējis apgalvojums, ka maksātnespējas administratori darbojas pēc kolhoza principa. Sākotnēji ieviešot rindas, tās veidoja atbilstoši apgabaltiesu darbības teritorijām. Tomēr uzņēmumi sāka mainīt juridiskās adreses, lai viņu maksātnespējas lieta nokļūtu pie konkrēta administratora. Līdz ar to valdība pieņēma lēmumu pāriet no piecām rindām uz vienu rindu, kur administratorus izvēlās pēc nejaušības principa.
Kā darbojas rindas kārtība, skaidro MNA Otrā uzraudzības departamenta juriskonsulte Santa Grunte: "Tas notiek atbilstoši Maksātnespējas likuma 19.pantam un MK noteikumu Nr.1001 "Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu" kārtībai."
Kā veidojas administratoru amata pretendentu saraksts jeb rinda? Lai reģistrētos rindā, administrators iesniedz pieteikumu Maksātnespējas administrācijai par individuālā koda piešķiršanu. Kad administrators saņēmis individuālo kodu, viņš elektroniski pauž vēlmi veikt administratora pienākumus Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.
Šobrīd maksātnespējas administratoru rindā ir 308 pretendenti. Pēc informācijas autorizēšanas administrators tiek reģistrēts pretendentu sarakstā, bet kārtas numuru administratoram piešķir nejaušā secībā. Tātad piereģistrējoties nav zināms, vai administrators nokļūs rindas sākumā, beigās vai vidū. Katra kalendārā gada pirmajā darbdienā pretendentu saraksts tiek mainīts, sarindojot administratora pretendentus nejaušā secībā. Tātad pilnībā saraksts tiek samainīts vienu reizi gadā.
Nākamais posms administratoru ieteikšanas ceļā ir tas, kā veidojas administrēšanai saraksts ar personām, kurām nepieciešams ieteikt administratoru. Administrēšanai vakanto subjektu saraksts tiek veidots no tām personām, par kurām no tiesas ir saņemts tiesas aicinājums ieteikt administratora kandidātu tiesiskās aizsardzības procesa lietā, tiesas lēmums par maksātnespējas procesa ierosināšanu, tiesas lēmums par atteikšanos iecelt administratoru vai tiesas lēmums par administratora atcelšanu.
Sekojoši tiesa nosūta MNA šos lēmumus uz e-pastu rinda@mna.gov.lv. MNA darbinieks saņemtos tiesu lēmumus reģistrē MNA lietvedības sistēmā un tad ziņas par fiziskajām un juridiskajām personām no tiesas lēmumiem, kas saņemti pēc kārtējās darbdienas plkst. 12 līdz nākamās dienas plkst.14, tiek ievadītas MNA administratoru ieteikšanas sistēmā.
Sākumā fiziskās un juridiskās personas sistēmā tiek sakārtotas alfabēta secībā, bet pēc tam sistēma veic sajaukšanu nejaušā secībā. Izveidoto sarakstu MNA publicē mājaslapā līdz plkst. 14.
Administrators var arī kādu ierobežojumu dēļ atteikties no konkrēta maksātnespējas tiesiskās aizsardzības procesa. Administrators līdz nākamās darbdienas plkst. 12 elektroniski aizpilda pieteikuma formu MNA mājaslapā jeb nospiež podziņu "atteikties". Kad administrators ir atteicies no konkrētā procesa, viņš tiek ierindots pretendentu saraksta beigās. Taču subjekts nepaliek bez administratora. Sistēma no pretendentu saraksta izvēlas nākamo brīvo amata pretendentu.
Administratori var arī izstāties no rindas vispār. Tad MNA jāiesniedz iesniegums par piešķirtā individuālā koda anulēšanu. Vienas darbdienas laikā MNA darbinieks to izdara, un administrators tiek svītrots no rindas ārā. Administratoram ir tiesības atkal iestāties rindā, bet to viņš var izdarīt ne ātrāk kā pēc 3 mēnešiem. Tad administratoram vēlreiz jāprasa jauns individuālais kods un atkal jāreģistrējas.
Par administratoru rīcību saņemtas 319 sūdzības
Vēl viens darbs, ko veikusi administrācija, ir maksātnespējas administratoru darbības uzraudzība. MNA Otrā uzraudzības departamenta direktors Miks Čevers skaidro: administratoru darbību uzrauga divos veidos. Pirmais ir sūdzību izskatīšana. Tomēr paralēli tam MNA veic no sūdzību skaita neatkarīgu, pastāvīgu uzraudzību. Pagājušā gadā Maksātnespējas administrācija ir saņēmusi 319 sūdzības par administratoru rīcību. Tās izskatot, pieņemti 266 lēmumi.
Visvairāk sūdzas par šādiem administratoru pārkāpumiem:
Uzsāktas 113 administratīvo pārkāpumu lietas
Papildus sūdzībām Maksātnespējas administrācija izvērtējusi arī maksātnespējīgo uzņēmumu uzraudzības lietās esošos dokumentus tiem procesiem, kas uzsākti pirms 2008.gada 1.janvāra, gan maksātnespējas reģistrā esošos dokumentus (maksātnespējas procesos un tiesiskās aizsardzības procesos, kas uzsākti pēc 2008.gada 1.janvāra).
Rezultātā, veicot neatkarīgo pārbaudi, administrācija ir pieņēmusi 12 lēmumus, kuros atzīts, ka administrators pārkāpis normatīvos aktus.
Tomēr 2015.gadā pastāvīgās uzraudzības ietvaros pieņemto lēmumu skaits ir samazinājies, pamatojoties uz to, ka kopš 2015.gada 1.janvāra MNA ir tiesības piemērot sodus par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.36.pantā "Maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšana" paredzēto administratīvo pārkāpumu.
"Tā joprojām ir liela problēma – parādnieku pārstāvji laikus nenodod dokumentus administratoram."
Pirms tam MNA pārkāpumus vērtējusi pēc Maksātnespējas likuma prizmas, bet administratīvo sodu varējusi piemērot vien policija. Miks Čevers akcentē, ka policijas uzdevums ir ķert noziedzniekus, nevis likt sodus par laikā nenodotiem dokumentiem, tāpēc 2014.gadā par procesa pārkāpšanu piemēroti vien divi administratīvie sodi.
Tomēr daudzo sūdzību skaits parāda, ka nozare ir jāsakārto. Maksātnespējas administrācija slinkos dokumentu iesniedzējus ķērusi daudz aktīvāk, jo 2015.gadā uzsāktas 113 administratīvo pārkāpumu lietas, no tām:
Kā redzams, tad pagājušogad pārkāpumu lietas uzsāktas tieši pret administratoriem. Miks Čevers skaidro, ka šie procesi uzsākti kā disciplinējošs līdzeklis, taču ir ļoti iedarbīgi. Iesaistītajai pusei var piemērot sodu robežās no 70 līdz 700 eiro, kas nākotnē motivē ievērot likuma pantus. "Es ceru, ka nākotnē būs arvien mazāk gadījumu, kad tiks sodīti maksātnespējas administratori, bet lielāku uzsvaru varēs likt arī uz citām procesā iesaistītajām personām," norāda M.Čevers. "Piemēram, pagājušogad ierosināts 21 administratīvais pārkāpums, kas vērsts pret parādnieku pārstāvi. Tā joprojām ir liela problēma – parādnieku pārstāvji laikus nenodod dokumentus administratoram, kas savukārt kavē administratora darbu. Iepriekš administratori ar iesniegumu par nenodotiem dokumentiem pret parādnieka pārstāvi vērsās policijā. Skaidrs, ka 99% gadījumu policija tur nesaskatīja noziedzīgu nodarījumu. Savukārt šobrīd mēs tur varam saskatīt administratīvu pārkāpumu, kas ļauj uzlikt ne tikai naudas sodu, bet arī iespēju noteikt liegumu ieņemt noteiktus amatus. Tātad, ja persona jau vienreiz ir izgaismojusies kā ļaunais parādnieku pārstāvis, kas nenodod dokumentus, tad mēs varam viņai liegt tiesības būt par valdes locekli."
Kopumā MNA tiesā ir iesniegusi 240 pieteikumus par administratoru atcelšanu no pienākumu izpildes konkrētā maksātnespējas procesā. 2015.gadā ir ierosināts izbeigt sertifikātu pieciem maksātnespējas administratoriem.
No pavasara pārskatus varēs iesniegt elektroniski
Viens no iemesliem, kāpēc sodīti administratori, ir darbības pārskata neiesniegšana. Šāda pārskata nepieciešamību paredz Maksātnespējas likuma 85.pants. Tas ir nozīmīgs dokuments, ko administratori elektroniski nosūta gan kreditoriem, gan Maksātnespējas administrācijai.
Šis pārskats ļauj izvērtēt administratora iesaisti maksātnespējas procesā. Piemēram, pagājušajā gadā MNA Administratoru uzraudzības departaments ir saņēmis 7377 pārskatus.
Tomēr pārskatu analīzi traucē tas, ka tie tiek iesniegti papīra formā. "Šobrīd pārskati jāiesniedz papīra formātā, tomēr jau ir izstrādāta elektroniskā pārskata iesniegšanas sistēma, ko ceram palaist pavasarī. Tādējādi pārskatus varēs iesniegt elektroniski, savukārt administrācija automātiski varēs redzēt, kad pārskati ir un kad nav iesniegti. Attiecīgi, ja kāds administrators to nebūs izdarījis, tam varēs atgādināt. No pārskatiem varēs apkopot valstij svarīgus datus par maksātnespējas procesa norisi, kas līdz šim nav – atgūstamības procentu, izmaksu apmēru u.c. Tad šos datus varēs salīdzināt katram administratoram," skaidro Miks Čevers.
Lēnām tiek risinātie vecie un vidējie maksātnespējas procesi
Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele norāda, ka pagājušogad administrācija īpaši strādājusi arī, lai uzraudzītus t.s. vecus un vidējus maksātnespējas procesus. Tie ir procesi, kas norisinās jau piecus, sešus vai astoņus gadus un balstās vēl vecajos normatīvajos aktos, kas sarežģī to izskatīšanu. Tāpēc, lai šos procesus beidzot pabeigtu, tika noteikti beigu termiņi, un tā rezultātā šo procesu skaits ir samazinājies pat par 70%.
Piemēram, 2015.gada 1.janvārī bija aktīvi 78 maksātnespējas procesi, kas uzsākti saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju".
Savukārt laika posmā no gada sākuma līdz 31.decembrim jau ir pabeigti 50 maksātnespējas procesi, un gada beigās aktīvi bija palikuši 28 maksātnespējas procesi.
MNA Otrā uzraudzības departamenta direktors Miks Čevers akcentē: "Vecie procesi agri vai vēlu tiks pabeigti. Nepabeigšanas iemesli parasti ir tiesvedība, kas norit lēni. Tāpēc nevar apsolīt, ka nākamgad nebūs neviena procesa, kas norisinās ar likumiem, kas zaudējuši spēku. Bet lielākā daļa procesu būs pabeigta. Mēs atgriezīsimies pie normālas situācijas, kad spēkā ir tikai Maksātnespējas likums."
