Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Statistika par daudzajiem policijas lēmumiem atteikties uzsākt kriminālprocesus maksātnespējas jomā liecina par problēmām gan iesniegumu iesniegšanā, gan lietu izskatīšanā.
LV portāla infografika; Avots: ENAP
Ārvalstu investoru padomes Latvijā un auditorkompānijas “Deloitte” pētījumā secināts, ka ļaunprātīga maksātnespējas procesa dēļ Latvijas tautsaimniecība jau zaudējusi 665 miljonus eiro, bet nākamajos 10 gados zaudējumi var sasniegt pat 852 miljonus.
Šādus caurumus valsts naudas zutenī var nosaukt vēl. Kā rādās, tos paklusām izurbināt ir daudz vieglāk nekā aizdrīvēt. Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija jau vairākas sēdes veltījusi ar ļaunprātīga maksātnespējas procesa riskiem saistīto problēmu risināšanai, uzklausot iesaistīto institūciju speciālistu viedokļus un ierosinājumus.
Pārsvarā – atteikumi ierosināt kriminālprocesu
Pirms noslēdzošās konferences Saeimā 3. jūnijā, kurā plānoti jau konkrēti priekšlikumi maksātnespējas procesa sakārtošanai gan ar tiesiskā regulējuma, gan procesu uzraugošo iestāžu darbības pilnveidi, apakškomisija 17. maijā uzklausīja Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) pārskatu par noziedzīgu nodarījumu maksātnespējas jomā izmeklēšanas problemātiku.
Ilze Sokolovska, ENAP priekšnieka vietniece, informēja, ka pērn VP saistībā ar maksātnespējas procesu saņemti vien 428 iesniegumi (1,32% no iesniegumu kopskaita). Lielāko daļu iesniegumu izskata VP Rīgas reģionālās pārvaldes ekonomisko noziegumu apkarošanas 3. birojā, bet smagākās lietas nonāk ENAP (pērn – 41).
Pārsvarā gadījumu pieņemts lēmums par atteikumu uzsākt kriminālprocesu. "No visiem atteikumiem prokuratūra pērn atcēla tikai deviņus," skaidroja I. Sokolovska. "Tātad pārējie lēmumi bija pieņemti pamatoti, un ir kaut kādas problēmas, kādēļ tie tiek iesniegti un noraidīti."
Visvairāk iesniegumu (369) saņemti no maksātnespējas procesa administratoriem (230 atteikumu ierosināt kriminālprocesu). No kreditoru pārstāvjiem saņemti tikai 14 iesniegumu (5 atteikumi), bet no Maksātnespējas administrācijas un citām procesos iesaistītajām personām to bijis niecīgs skaits.
Iesniegumi no maksātnespējas procesa administratoriem galvenokārt ir par to, ka parādnieku pārstāvji nepilda administratora noteiktās prasības (Maksātnespējas likuma 70. panta otrā daļa) - nenodod administratoram visu mantu, organizatoriskos, personāla un grāmatvedības dokumentus, kā arī rīkojumus, izziņas, pārskatus un citus dokumentus.
Policija kā bezmaksas resurss procesa virzīšanai
Taču šie iesniegumi raksturo arī vairākas administratoru darbības tendences, norādīja ENAP priekšnieka vietniece.
Administratori parādnieku pārstāvjiem tikai nosūta pieprasījumus, nepārliecinoties, vai tie ir saņemti; izbeidzoties noteiktajam termiņam, vēršas ar iesniegumu policijā par maksātnespējas procesa kavēšanu. "Šī ir vislielākā problēma, ar ko mums nākas saskarties, jo īstenībā administrators nepārliecinās, vai parādnieka pārstāvis ir saņēmis attiecīgo sūtījumu vai viņš vispār zina, ka ir iecelts par pārstāvi. Policija, protams, cenšas to noskaidrot, un bieži izrādās, ka šīs personas vispār neko nezina. Tad mēs rakstām atteikumu par kriminālprocesa ierosināšanu, un viss it kā ir kārtībā, bet tādējādi visvairāk tiek izmantoti policijas resursi bez īpaša mērķa."
Administratori bieži arī vēršas policijā uz pieņēmumu pamata, neveicot ne maksātnespējīgā komersanta grāmatvedības revīziju vai auditu, ne arī pārbaudot dokumentu esamību, lai dokumentāli konstatētu uzņēmuma aktīvu piesavināšanos. Šādos gadījumos pēc izmeklēšanas iestādes pieprasījuma administratori atsakās veikt uzņēmuma auditu, jo kreditori sapulcē neapstiprina revīzijas apmaksu. "Šis audits tad būtu jāveic policijai, bet mēs ne vienmēr to varam izdarīt: nepieciešams pieaicināt auditorus par maksu, taču tas ir diezgan problemātiski," norādīja I. Sokolovska.
"Visvairāk iesniegumu (369) saņemti no maksātnespējas procesa administratoriem."
Viņa vērsa uzmanību arī uz tendenci, ka kriminālprocesa izmeklēšanas laikā nereti vairākkārt tiek mainīti administratori, taču, kādēļ tas tiek darīts, ziņas netiek sniegtas vai arī tās ir ļoti nekonkrētas. "Maksātnespējas lietās parādās arī fiktīvie kreditori, kuriem parāda summas ir daudz lielākas nekā pārējiem kreditoriem. Diemžēl ir vērojama arī reiderisma tendence (KL par to neparedz tiešu atbildību), un mums ir diezgan problemātiski ar to cīnīties. Esam mēģinājuši uzsākt vairākus kriminālprocesus, bet pagaidām neesam guvuši īstu atbalstu arī no prokuratūras puses.
Ir vērojama vēl kāda tendence – administratori piesavinās naudas līdzekļus, piemēram, pārdodot izsolēs nekustamo īpašumu, saņemot naudas līdzekļus, bet tos nepārskaitot kreditoriem vai arī neatdod izsoles dalībniekiem iemaksāto garantijas summu. Šie ir biežāk novērotie gadījumi, ka naudas līdzekļi kaut kur pazūd un administratori nevar paskaidrot, kur tie ir palikuši."
Galvenā problēma – administratoru darbības kontrole
No visa iepriekš minētā Valsts policija apkopojusi virkni problēmjautājumu. Viens no galvenajiem ir tas, ka Maksātnespējas likumā nav noteikts precīzs administratoru kontroles mehānisms, jo
"Problēmjautājumus no krimināltiesību viedokļa jau esam vairākkārtīgi diskutējuši ar Tieslietu ministriju un arī turpināsim to darīt," skaidroja I. Sokolovska. "Piemēram, KL 214., 215. un 215.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva subjektīvo pusi raksturo tiešs nodoms. Izskatot iesniegumu, tas visbiežāk netiek saskatīts (nav pierādāms), un tāpēc pieņemam lēmumus par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vai tā izbeigšanu."
Pie visa vainīgs arhīvs?
Tādējādi noziedzīgi nodarījumi maksātnespējas jomā tiek klasificēti kā mazāk svarīgi noziegumi, kuros paredzētās sankcijas ir minimālas; tas neattur personas no noziedzīgu darbību veikšanas, un tās īstenībā no šīm sankcijām nemaz nebaidās, atzina ENAP priekšnieka vietniece.
Apakškomisijas sēdē uzreiz izgaismojās arī vairākas pretrunas un nepilnības tiesiskajā regulējumā, kuras izraisījušas I. Sokolovskas minētos liekos policijas noslogojumus.
Maksātnespējas procesa administrators Kaspars Novicāns izskaidroja administratoru iesniegumu un ENAP noraidīto kriminālprocesu lielā biruma iemeslu (vai vismaz vienu no tiem): "Lai pabeigtu pirms vairākiem gadiem absolūti iztukšota uzņēmuma maksātnespējas procesu, administratoram ir jādabū arhīva izziņa. Arhīvs to izsniedz tikai divos gadījumos: kad nodoti dokumenti vai ir policijas lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Ja dokumentu nav, administratori ir spiesti doties uz policiju ar iesniegumu par kriminālprocesa ierosināšanu. Tiklīdz saņemta policijas izziņa, administrators nākamajā dienā dodas uz arhīvu. Tādējādi pati valsts ir radījusi tik smagnēju mehānismu, lai administratori ar nevajadzīgām un mazsvarīgām lietām noslogotu policiju, radot apburto loku. Ja nebūtu šādu arhīva prasību, iesniegumu būtu daudz mazāk un tikai tad, ja kriminālprocess tiešām būtu nepieciešams."
Var pieņemt kaut vai simt vislabāko likumu
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina atzina: minētā prasība patiešām administratoriem rada nesamērīgu administratīvo slogu, un šis jautājums jau ir apspriests ministrijas darba grupā.
Tātad ielaista, zināma kaite. Bet ne vienīgā. Kā sacīja E. Siliņa: "Ar policijas starpniecību administratori cenšas bez maksas atrisināt dažādus praktiskus jautājumus – piemēram, sameklēt parādnieka pārstāvi tā vietā, lai brauktu, meklētu, sazvanītu. Valsts policija "noslīkst" sīkos darījumos, bet jārisina arī lielās lietas. Kaut kā ir jātiek vaļā no šīs policijas resursu nelietderīgās izmantošanas." Viņa arī uzsvēra, ka ir vērojamas pretrunas tiesiskajā regulējumā – Maksātnespējas likumā vienas, Kriminālprocesa likumā – citas prasības, un veidojas tādas "šķēres".
"Valsts policija “noslīkst” sīkos darījumos, bet jārisina arī lielās lietas."
Apakškomisijā nolēma vairākos likumos noskaidrot, kā tad īsti ar administratora pieprasījuma nosūtīšanu – vai patiešām jāpārliecinās, ka parādnieka pārstāvis to ir saņēmis. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pauda: šādas prasības tiesiskajā regulējumā nav, un tātad administratoriem nav arī pienākuma to darīt. Ja tā, tad policijai nav citas izvēles, kā arī turpmāk nodarboties ar administratoru formālu iesniegumu izskatīšanu par maksātnespējas procesa kavēšanu, jo ir ļoti svarīgi noskaidrot, vai parādnieka pārstāvis ir saņēmis informāciju par maksātnespējas procesu un kādēļ nav reaģējis.
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs arī interesējās, cik daudz kriminālprocesu ENAP ierosinājusi par to, ka administratori būtu izšķērdējuši uzņēmumu naudu.
Pēc ENAP atbildēm rezultāti pieticīgi – trīs četri procesi gadā.
SEB bankas pārstāvis Uldis Jankavs, kurš piedalījies arī "Deloitte" pētījumā, sacīja: "Kā Latvijā pietrūkst, lai varētu nodrošināt efektīvu procesu? Lūk, piemērs: mums viena krimināllieta ilgst divus gadus, nomainījušies septiņi izmeklētāji, un esam turpat, kur sākumā... Nolaižas rokas tērēt līdzekļus advokātiem, lai policijā kā uz paplātes iesniegtu informāciju par noziedzīgo nodarījumu, ja iepriekš jau paredzams, ka rezultāta no tā nebūs. Varam pieņemt kaut vai simt vislabāko likumu, bet, ja tos nepildīs, tad var spriest un pārspriest visu, bet nekas nemainīsies."
Domas par uzraudzību dažādas
Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa atbildēja: "Pirmkārt, mums noteikti pietrūkst rindas ar jauniem, spējīgiem juristiem, izmeklētājiem, kuri vēlas strādāt policijā. Domāju, ka tā ir arī citās tiesībaizsardzības iestādēs. Iespēju robežās Ekonomikas policijā ir ieviestas piemaksas tieši par ekonomisko noziegumu izmeklēšanu un par atklātajām lietām, šogad ceram turpināt šo reformu. Otrkārt, esam nomainījuši speciālistu sastāvu; šodien ENAP nav tas pats, kas pirms pāris gadiem. Treškārt, domājam arī par to, lai izmeklētāji varētu izglītoties, sekot līdzi normatīvo aktu izmaiņām un profesionāli pilnveidoties. Bet ir skaidrs, ka šī joma nav vienkārša, tajā ir daudz nesakārtotu jautājumu."
Viņa atzina: ENAP kapacitāte, ņemot vērā lietu sarežģītību (piemēram, Krājbankas, "Liepājas metalurga", arī "Vinergy" lietas), nav pietiekama.
Apakškomisijas sēdē gana plaši sprieda par svarīgo administratoru darbības uzraudzības jautājumu. Administrators Haralds Velmers pauda viedokli: uzraudzībai pirmām kārtām jānāk no ieinteresētajām personām – kreditoriem, un viņiem ir iespējas šo funkciju veikt.
Maksātnespējas administrācijas pārstāvis Miks Čevers galīgi nepiekrita ENAP uzskatam, ka administratori no šīs iestādes puses nav pietiekami pieskatīti. Iesniegumi par pārkāpumiem policijai ir bijuši (noteikti vairāk nekā viens minētais), turklāt "dokumentos, ko saņemam, pārsvarā ir nepareizības, nekārtības maksātnespējas ietvaros, bet ne noziedzīgu nodarījumu pazīmes. Nav taisnība, ka administratorus maksātnespējas procesā neviens neuzrauga. Uzrauga tiesa, Tiesu administrācija un, galvenais, kreditori. Ja nonācis tik tālu, ka procesa beigās administrators naudu ir izsaimniekojis, tad ir jautājums – kur bija kreditors?"
Pāris reižu ieskanējās domas, ka situāciju ar maksātnespējas procesu ļoti palīdzētu uzlabot pašattīrīšanās sektora iekšienē, taču tūliņ arī sekoja secinājums – šādas pazīmes nav vērojamas, un acīmredzot pārskatāmā nākotnē tas nenotiks.
Latvijas Komercbanku asociācijas padomnieks Kazimirs Šļakota secināja: "Apakškomisijas sēdēs esam dzirdējuši daudzus (izņemot kreditoru) viedokļus, bet no iesaistītajām pusēm atbilde ir tāda, ka kopumā viss ir labi. Darām, ko varam, mums nav kapacitātes, nav kompetences. Nepārmetu Iekšlietu ministrijai – tās pārstāvji šodien izskatījās vieni no labākajiem. Bet man prātā nāk Lielbritānijas pārstāvis, kurš piedalījās "Deloitte" rīkotajā konferencē, viņš teica – pietiks runāt, laiks sākt strādāt!
Patiešām - nevajag meklēt iemeslus, kāpēc lai nedarītu! Tie simti miljonu, kas ir pazaudēti, nav atgūstami. Bet mēs nedrīkstam atļauties zaudēt vēl vairāk. Pretējā gadījumā jūs nekad nedabūsiet ne kompetentus policistus, ne tiesnešus, ne ko citu - vienkārši nebūs naudas, ko viņiem samaksāt. Tam, ka patlaban Latvijā neienāk investīcijas, 99 procentos iemesls ir stāsts par maksātnespējas procesu. Šim biznesam, šim regulējumam vairs ticēt nevar."
Apakškomisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, runātājus uzklausījusi, secināja: atslēgas vārds ir "procesa uzraudzība". "Šobrīd it kā visi likumi ir, bet mehānisms izveidots tik kropls, ka ar to nevaram tikt uz priekšu." Viņa pauda domu, ka 3. jūnija konferencē patiešām izgaismosies konkrēti priekšlikumi un risinājumi maksātnespējas procesa uzlabošanai.
