Par autoratlīdzību un darba tiesiskajām attiecībām

Pērnruden tika noraidīti Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredzēja noteikt darba devējam pienākumu maksāt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) no autoratlīdzības žurnālistiem un citiem autoriem, ja vienlaikus pastāv arī darba tiesiskās attiecības, tātad likumā noteikt sociālās garantijas sasaisti arī ar autoratlīdzībā nopelnīto. Pret to iebilda vairākas izdevēju un žurnālistu organizācijas, tāpēc nolēma kompromisu meklēt turpmākās diskusijās.

Pagājušonedēļ notikušajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, kurā izskatīja jautājumu par darba tiesiskajām attiecībām autoratlīdzības līguma gadījumā, komisijas vadītāja Ināra Mūrniece informēja par jau panākto vienošanos  vienā jautājumā - žurnālistiem vismaz no minimālās algas apmēra ir jāmaksā arī sociālais nodoklis (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), kas ir "pirmais solis žurnālistu sociālajai nodrošināšanai".

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis informatīvo materiālu "Pazīmes, kas liecina par darba tiesiskajām attiecībām autoratlīdzības līguma gadījumā", ar to ir iepazīstinātas nozari pārstāvošās organizācijas. VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone informēja, ka ir saņemti divi atzinumi, kuri ir kritiski pret VID nostāju.

VID informatīvajā materiālā izklāstīts: darba ņēmējs ir persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. Savukārt persona, kura saņem autoratlīdzību, ir pašnodarbinātais un nav uzskatāma par darba ņēmēju likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izpratnē. VID ir konstatējis, ka, ņemot vērā šo īpašo likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ietverto regulējumu attiecībā uz autoratlīdzībām, izvairoties no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu nomaksas, darba tiesiskās attiecības tiek slēptas aiz civiltiesiskajām attiecībām, kas izriet no autoratlīdzības līguma.

VID paskaidro vairākas pazīmes, kas liecina par to, ka gadījumos, kad atlīdzība tiek izmaksāta saskaņā ar autoratlīdzības līgumiem, ir konstatējami pārkāpumi no darba tiesisko attiecību viedokļa, jo ienākums pēc ekonomiskās būtības tiek gūts algota darba ietvaros: līgumi tiek slēgti par regulāru darbu noteiktā laika periodā, un svarīgs ir darba process, nevis konkrēts radītais darbs; autoratlīdzības saņēmēja darbība notiek pasūtītāja vadībā (pakļautībā), ievērojot pasūtītāja norādījumus un iekšējās kārtības noteikumus; autoratlīdzības saņēmējs ir ekonomiski atkarīgs no pasūtītāja, darba izpildē izmanto pasūtītāja pamatlīdzekļus, materiālus, pasūtītājs sedz ar darba izpildi saistītos izdevumus.

Latvijas Preses izdevēju asociācijas pārstāvis Ivars Zariņš, paskaidrojot organizācijas iebildumus, norādīja uz VID neizpratni par to, ka jebkurš žurnālists, kurš pilda savu darbu un šī darba rezultātā rada kādu darbu, var saņemt gan darba atlīdzību, gan autoratlīdzību. Viņš uzsvēra, ka piekrīt principam, ka autoratlīdzību nedrīkst saņemt šoferi, grāmatveži un visi tie, kas nerada autordarbus. Bet tad, ja cilvēks radījis darbu, kas ir paredzēts Autortiesību likumā, viņam ir jāsaņem autoratlīdzība.

"Darba līgumi nereti tiek aizstāti ar autorlīgumiem."

Savukārt Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Anda Rožukalne uzskata, ka VID norādes metodiskajā materiālā tomēr varētu atrisināt problēmu ar to kolēģu grupu, kuri krīzes laikā tika atlaisti no darba, ar kuriem tika slēgti tikai autoratlīdzības līgumi. Jo VID materiālā ar Darba likuma nosacījumiem ir pamatota klasiskā darba attiecību situācijas atšķirība no autordarba.

Viņasprāt, problēma, kāpēc "autoratlīdzības ir tik mīļas" mediju jomā un citās ir tā, ka nav jāmaksā sociālās iemaksas. To varot atrisināt tikai tas, ja tiktu pieņemts lēmums maksāt sociālās iemaksas no jebkāda veida ienākumiem, arī no autoratlīdzības. Kā tas izdarīts Lietuvā pēc Žurnālistu savienības iniciatīvas 2009.gadā, kad krīzes laikā bija tie paši procesi.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Andris Alksnis savukārt pauda uzskatu, ka šī ir tā reize, kad valsts vēlas nedaudz par daudz jaukties privātpersonu civiltiesiskajās attiecībās.

I.Pētersone uzsvēra, ka VID metodiskais materiāls nenorāda uz to, ka vairs nevar pastāvēt tāds atlīdzības veids kā autoratlīdzība. Bet runa ir par situācijām, kad  darba attiecības tiek noformētas kā autorlīgumi, kas tā noticis kaut kādu apstākļu dēļ, un, visticamāk, tas saistīts ar izdevumu optimizāciju. Turklāt VID materiālā nenorādot uz vienu atsevišķu pazīmi, kas varētu liecināt par darba tiesisko attiecību aizstāšanu ar autorlīgumiem, bet gan uz pazīmju kopumu, kas varētu par to liecināt. Informatīvajam  materiālam nav juridiska statusa. Tā ir informācija, lai būtu skaidra gan VID pieeja, gan problēmas risinājuma ceļi, par ko nozare kopā ar Valsts darba inspekciju un VID  jau lielā mērā ir vienojušies.

Vastij jārūpējas, lai cilvēkiem būtu sociālā aizsardzība

Deputāti atgādināja, kāpēc diskusija ir sākta un kāpēc problēma ir jārisina. I.Mūrniece norādīja, ka ir virkne žurnālistu, kuri ir saņēmuši tikai autoratlīdzību. Sociālais nodoklis nav maksāts. Ja piedzimst bērns vai cilvēks saslimst, viņš ir sociāli neapdrošināts: "Nedomāju, ka valsts te vēlētos nesamērīgi iejaukties. Jādomā, lai cilvēki būtu sociāli nodrošināti. Lai darba attiecības netiktu slēptas vai maskētas aiz autoratlīdzībām." Pašreiz neesot runa, ka visi nodokļi tiktu maksāti no visas summas. Ņemot vērā smago situāciju nozarē, reklāmas ienākumu kritumu, tiek runāts tikai par pirmo soli, sociālo iemaksu maksāšanu no minimālās algas.

Deputāte Daina Kazāka pievērsa uzmanību tam, ka, izstrādājot regulējumu, jāņem vērā starptautiskie standarti un pieredze. Taču jautājums jārisina nevilcinoties. Valstij jābūt godīgiem pret visiem, jo gan medmāsas, gan policisti, skolotāji un ārsti no savām algām maksā nodokļus pilnā apmērā. Sociālās iemaksas nosedz slimības lapas, bērna kopšanas pabalstus un pensijas. "Mēs ceram, ka šie cilvēki būs sociāli aizsargāti. Jo mēs runājam par visu radošo nozari, tai skaitā arī par reklāmas industriju," uzsvēra deputāte. Ja strādājošie nebūs sociāli aizsargāti, pēc tam arī valstij būs milzīgas problēmas ar to, ka cilvēki nebūs sociāli apdrošināti ne slimības lapas apmaksai, ne pensijām nākotnē.

"Medmāsas, policisti, skolotāji, ārsti no savām algām maksā nodokļus pilnā apmērā."

D.Kazāka atgādināja, ka jau pirms pusgada nolemts aicināt nozares darba devējus līgumos ielikt atsauci, ka saskaņā ar Latvijas likumiem darba ņēmējiem arī kā autoratlīdzības līgumu izpildītājiem jāmaksā sociālās iemaksas.

VID vadītāja informēja, ka informācija par normatīvo aktu prasībām, kādas ir autoratlīdzības saņēmējam, ir sagatavota un nosūtīta arī nozaru organizācijām, tā izplatīta arī preses relīzēs. Tātad, parakstot autoratlīdzības līgumu, cilvēkam būtu jāzina par savām tiesībām un pienākumiem, par sociālajām garantijām. VID šo informāciju nosūtīs atkārtoti.

Nozares organizāciju pārstāvji vēl tiksies ar VID, lai pilnveidotu VID izstrādāto informatīvo materiālu par darba tiesiskajām attiecībām un autoratlīdzības līgumiem.

Informācija par VSAOI autoratlīdzības saņēmējiem

Katra ceturkšņa sākumā VID savā mājaslapā (www.vid.gov.lv) un arī medijiem izsūtītajās preses relīzēs atgādina:  līdz jaunā ceturkšņa 15.datumam  jāveic VSAOI no autoratlīdzībām.

Piemēram, 10.aprīlī publicētajā paziņojumā teikts: autoratlīdzībām – ienākumiem, kas tiek izmaksāti, noslēdzot autoratlīdzību līgumu, ir noteikta īpaša valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtība. Tām fiziskajām personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 320 eiro un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā un reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts budžetā 31,06% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 320 eiro.

VID informācijā ir arī norādīts: lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto darba ņēmēju sociālo aizsardzību un veicinātu godprātīgu nodokļu saistību izpildi, VID aicina arī autoratlīdzību izmaksātājus (juridiskās personas) informēt savus darbiniekus - autoratlīdzību saņēmējus (fiziskās personas) – par speciālo nodokļu maksāšanas kārtību no autoratlīdzībām.

Autoratlīdzības saņēmējam ir tiesības no autoratlīdzības ienākuma (320 eiro apmērā vai vairāk) obligātās sociālās iemaksas neveikt šādos gadījumos:

• autoratlīdzības saņēmējs vienlaikus ir arī darba ņēmējs pie autoratlīdzības izmaksātāja vai pie kāda cita darba devēja;
• autoratlīdzības saņēmējs ir I vai II grupas invalīds;
• autoratlīdzības saņēmējs ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju (arī priekšlaicīgi).

VID ģenerāldirektore I.Pētersone Saeimas komisijas sēdē informēja, ka VID janvāra un februāra dati liecina, ka vajadzētu reģistrēties apmēram 370 personām un, piemēram, par februāri veikt sociālās iemaksas 37 000 eiro apmērā.