Valdības deklarācija – Ministru kabineta kompass un ceļa karte

Līdz ar Laimdotas Straujumas vadīto Ministru kabinetu, kuru Saeima apstiprināja 22.janvārī, spēkā stājusies arī jaunās valdības deklarācija, kurā koalīcijas politiskie spēki - "Vienotība", "Reformu partija", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", "Zaļo un zemnieku savienība", kā arī neatkarīgo deputātu grupa - pauduši kopumā 161 apņemšanos, kas attiecas uz visām valsts dzīves jomām.

Valdības ceļa karte

Paralēli Ministru kabineta veidošanai potenciālā valdība izstrādā arī deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību. Deklarācija ir politisko vadlīniju dokuments visam Ministru kabineta pilnvaru laikam, un tajā ir atspoguļotas Ministru kabineta darbības prioritātes, sasniedzamie mērķi un rezultāti, skaidro Valsts kancelejas direktora vietnieka tiesību aktu lietās un Juridiskā departamenta vadītāja pienākumu izpildītāja Inese Gailīte.

Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 5.pantu Ministru kabinets stājas pie amata pienākumu pildīšanas pēc tam, kad Saeima ir noklausījusies Ministru prezidenta kandidāta ziņojumu par Ministru kabineta sastādīšanu, iepazinusies ar deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību un ir izteikusi tam uzticību. Ministru kabinets darbojas saskaņā ar Valdības deklarāciju.

"Deklarācija ir vajadzīga, lai Saeimas deputāti varētu novērtēt jaunveidojamo valdību, pirms Saeimā notiek balsojums par uzticības izteikšanu jaunajam Ministru kabinetam. Tamdēļ deklarācijā partiju pārstāvji ietver tos jautājumus, kurus iespējams saskaņoti atrisināt līdz nākamās Saeimas sanākšanai," skaidro I.Gailīte. Pamatojoties uz deklarāciju, Ministru kabinets trīs mēnešu laikā pēc uzticības izteikšanas Saeimā apstiprina Rīcības plānu deklarācijas īstenošanai. Rīcības plānā detalizēti tiek norādīti konkrēti termiņi deklarācijā izvirzīto mērķu sasniegšanai, kā arī uzdevumu izpildes termiņi un atbildīgās institūcijas.

"Deklarācijai ir nozīme tad, ja darbojas demokrātijas pamatprincipi, ja vēlētājs pārbauda politiķu darbu atbilstību solījumiem."

Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS eksperte labas pārvaldības jautājumos politoloģe Iveta Kažoka norāda: deklarācija ir kā ceļa karte valdības darba posmam, savukārt Rīcības plāns – dokuments, kurā soli pa solim iezīmēts, kā sasniegt deklarācijā izvirzītos mērķus.

Laimdotas Straujumas Valdības deklarācija daudz neatšķiras no iepriekšējās – Valda Dombrovska vadītā  Ministru kabineta deklarācijas, un tajā iezīmēti darba virzieni nākamajiem astoņiem deviņiem mēnešiem līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, uzskata I.Kažoka, piebilstot: līdzīgi kā pati valdība, arī tās deklarācija ir vērtējama kā politisks kompromiss starp dažādām interesēm un vajadzībām. Ieguvums no tā: salīdzinoši mierīgs periods līdz oktobrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, kas saskan ar politiķu vēlmi izveidot koalīciju, kas spēj nostrādāt šādu termiņu. Gan pašreizējā Valdības deklarācijā, gan iepriekšējā pietrūcis drosmes pieteikt būtiskas reformas, uzskata politoloģe.

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes profesore, kādreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse norāda: "Jaunās valdības deklarācijas liekākā problēma ir deviņi mēneši un 161 punkts – gandrīz katrai darbdienai pa punktam. Šis dokuments vairāk rakstīts perspektīvai, kā mājasdarbs valdībai, kura tiks izveidota jau pēc nākamās Saeimas vēlēšanām."   

Lai gan Valdības deklarācija ir viens no nozīmīgākajiem politikas dokumentiem, kam jākalpo kā kompasam Ministru kabineta darbā, līdz šim tajā pietrūcis konkrētības, uzskata I.Kažoka. Viņasprāt, deklarācijai nāktos būt īsākai, akcentējot tikai pašu svarīgāko, savukārt detalizētāks rīcībpolitikas izklāts varētu tikt veidots katrā nozarē atsevišķi. Patlaban, kad Valdības deklarācija drīzāk atgādina plašu vēlmju apkopojumu, arī valdības Rīcības plāns bieži vien ir visai attāli saistīts ar deklarācijā pausto. Šim dokumentam būtu krietni lielāka nozīme, ja Latvijā pastāvētu spēcīga politisko partiju sistēma un stabilas valdošās koalīcijas, kas spētu īstenot konsekventāku politiku, norāda politoloģe.

"Deklarācijai ir nozīme tad, ja darbojas demokrātijas pamatprincipi, ja vēlētājs pārbauda politiķu darbu atbilstību solījumiem, prasa no partijām, kas ir padarīts," uzsver I.Kreituse.

Atbildību nes partijas un premjers

Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu par valdības īstenoto politiku atbild Ministru kabinets, savukārt katrs Ministru kabineta loceklis ir politiski atbildīgs par savu rīcību. Deklarāciju paraksta Ministru prezidenta amata kandidāts un visi viņa aicinātie ministri, tā apliecinot savas darbības atbilstību deklarācijai, skaidro I.Gailīte. Valdības deklarācijas un valdības Rīcības plāna izpildi kontrolē Ministru prezidents. Par deklarācijas un Rīcības plāna izpildi Ministru prezidents ziņo Saeimai vismaz reizi gadā.

Galvenā atbildība par Valdības deklarācijas izpildi solidāri gulstas uz koalīcijas partijām, kuru pārstāvji ir parakstījuši šo dokumentu un kuras apstiprina valdību, norāda gan I.Kreituse, gan I.Kažoka. Deklarācijā izvirzīto mērķu sasniegšanā liela nozīme ir arī paša valdības vadītāja autoritātei un spējai panākt pietiekami plašu politisko atbalstu savu nodomu īstenošanai.

"Graujoša iezīme Latvijas iekšpolitikā ir tam, ka politiskās partijas vairās no atbildības par jomām, kuras nav saistītas ar to specifiskajām interesēm."

Ideālā gadījumā premjerministra amata kandidātam arī vajadzētu būt tam, kurš nosaka galvenos deklarācijas punktus, taču praksē šo dokumentu lielā mērā veido topošās koalīcijas piesaistīti konsultanti un deklarācijā tiek iekļauti galvenokārt tie jautājumi, kuri atbilst koalīcijas partiju interesēm un par kuriem tās spēj vienoties, minētā dokumenta tapšanu skaidro I.Kažoka. Viņa arī uzsver: graujoša iezīme Latvijas iekšpolitikā ir tam, ka politiskās partijas vairās no atbildības par jomām, kuras nav saistītas ar to specifiskajām interesēm. Tādējādi veselas tautsaimniecības nozares gadiem ilgi pārrauga tikai noteiktas partijas, bet gadījumos, kad tām jāspēj deleģēt ministru kādai citai jomai, neatrodas tam atbilstoši kandidāti. Kā piemēru politoloģe min faktu, ka Zaļo un zemnieku savienībai nebija atbilstoša kandidāta aizsardzības ministra amatam jaunajā valdībā.