SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inta Šaboha
LV portāls
04. decembrī, 2012
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
2
2

Ministra demisija – sabiedrības aktivitātes un noteiktā procedūra

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Pēdējā laikā arvien biežāk ir dzirdams, ka atkal kādam no ministriem tiek izteikts demisijas pieprasījums. Aktuāls paliek jautājums - cik saistoši ministram ir šādi demisijas pieprasījumi un kādos gadījumos ministram ir jādemisionē?

FOTO: Nora Krevņeva, A.F.I.

Nozares augstākā politiskā amata – ministrs – ieņēmēji ir spiesti arvien biežāk uzklausīt publisku kritiku. Salīdzinot ar dienvidnieku grieķu streikiem, protesta akcijām pret taupības pasākumiem, kas sāpīgi skars katra grieķa maciņu, mūsu mentalitātei joprojām ir raksturīgas korektas iebildes. Tomēr nevar noliegt, ka sabiedrības aktivitāte, kuras pamatā ir neapmierinātība ar ministru pieņemtajiem lēmumiem vai ierosinātajām reformām, pieprasot amatpersonas demisiju, Latvijā patlaban sit visaugstāko vilni. Bet kāpēc neseko rīcība no augstākstāvošo lēmēju puses?
LV portāls skaidro plašāk par to, kas ir demisija, kādos gadījumos ministriem ir jādemisionē un kā šie procesi norisinās praktiski.
īsumā
  • Ministrs no sava ieņemamā amata var pats atkāpties, vai arī viņš no amata tiek atbrīvots, ja to pieprasa tiesību aktos noteiktais amatpersonu loks.
  • Ministra demisiju ir tiesīgs pieprasīt Ministru prezidents, Saeimas komisija vai ne mazāk kā desmit deputāti.

Demisija ir oficiāla kādas konkrētas amatpersonas atteikšanās turpmāk pildīt sava amata pienākumus jeb atkāpšanās no amata. Ministrs var atkāpties no amata pats, vai arī viņš no amata tiek atbrīvots tad, ja tā demisiju pieprasa kāda no likumā noteiktajām personām.

Kā norāda Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās un Juridiskā departamenta vadītāja Inese Gailīte, "atbilstoši  Saeimas kārtības rullim un Ministru kabineta iekārtas likumam, ministra demisiju jeb atkāpšanos no amata ir tiesīgi pieprasīt Ministru prezidents, Saeimas komisija vai ne mazāk kā desmit deputāti. Arī pats ministrs var atkāpties no amata, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Ministru prezidentam".

Ministru kabineta atkāpšanās

Šobrīd Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta sastāvā ir 13 ministri: aizsardzības ministrs, ārlietu ministrs, ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, kultūras ministre, labklājības ministre, satiksmes ministrs, tieslietu ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, veselības ministre un zemkopības ministre.

"Demisija ir oficiāla kādas konkrētas amatpersonas atteikšanās turpmāk pildīt sava amata pienākumus jeb atkāpšanās no amata."

Pastāv vairāki gadījumi, kad vienlaikus no amata ir jāatkāpjas visiem Ministru kabineta locekļiem. Ministru kabineta iekārtas likuma 19.pants paredz, ka Ministru kabinets uzskatāms par atkāpušos, ja:

  • atkāpies Ministru prezidents;
  • uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā Saeima;
  • Saeima pieņēmusi lēmumu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam;
  • Saeima, balsojot par atkārtotu uzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam, nav izteikusi prasīto uzticību;
  • Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida;
  • Ministru prezidenta nāves gadījumā.

Jāpiebilst, ka, ja Ministru kabinets ir atkāpies no savu pienākumu pildīšanas, tomēr Saeima nav lēmusi citādi (nav uzdevusi kādam šo amatu pagaidām pildīt), tad Ministru kabineta locekļi turpina pildīt savus pienākumus līdz tam brīdim, kamēr Saeima izsaka uzticību jaunam Ministru kabinetam.

Ministra atbrīvošana vai atkāpšanās no amata

Ministram obligāti jāatkāpjas no sava ieņemamā amata, ja Saeima vai Ministru prezidents izsaka tam neuzticību.

Valsts kancelejas direktora vietniece I.Gailīte skaidro: ja ministra atkāpšanos no amata pieprasa Ministru prezidents, tad Ministru prezidents ministru no amata atbrīvo, izdodot attiecīgu rakstveida rīkojumu un nekavējoties par to informējot konkrēto ministru, kā arī iesniedz rakstveida paziņojumu Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam.

"Ministrs var atkāpties no amata pats vai arī tad, ja viņa demisiju pieprasa kāda no likumā noteiktajām personām."

Ja ministra atkāpšanos no amata jeb demisiju rosina Saeimas komisija vai ne mazāk kā desmit deputāti, tad ir jāiesniedz Saeimas lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu ministram. Šādu Saeimas lēmuma projektu iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā piecas dienas, bet ne vēlāk kā desmit dienas pēc lēmuma projekta izsniegšanas deputātiem. Saeimas kārtības ruļļa 29.panta 3.daļa paredz, ka gadījumos, kad šāds lēmuma projekts iesniegts sesiju starplaikā – ne vēlāk kā desmit dienas pēc kārtējās sesijas sākuma un izskatāms vienā lasījumā.

Lai gan tā nav bieži izplatīta prakse Latvijā, ministram ir tiesības no amata atkāpties arī pašam. Izdarījis šādu izvēli, ministrs iesniedz Ministru prezidentam iesniegumu, kurā izsaka savu vēlmi par atkāpšanos no amata. Ministru prezidents atkāpšanos pieņem un izdod attiecīgu rakstveida rīkojumu, kā arī par ministra atkāpšanos rakstveidā paziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam.

Demisijas pieprasījums ministram

Ministru demisiju pieprasīšana sabiedriskajā telpā ir šodienas Latvijas realitāte. Pieprasījumu atkāpties kādam no ministriem publiski mēdz izteikt nozaru profesionālās organizācijas, sabiedriskās organizācijas un vienkārši vienādi domājošu ļaužu kopa. Parasti šiem izteikumiem ir deklaratīvs raksturs, tie tiek nosūtīti medijiem kā atklātas vēstules, paziņojumi vai paziņojumi presei, tādējādi iezīmējot konkrētu problēmu fonu vai paužot neapmierinātību ar ministra lēmumiem.

Šāda veida demisijas pieprasījumiem nav saistošu tiesisku seku, jo nozares augstākās politiskās amatpersonas – ministra - atcelšanu no amata pienākumu pildīšanas var pieprasīt tikai tiesību aktos noteiktu amatpersonu loks.

Kā norāda I.Gailīte, organizāciju (pārstāvju) pieprasījumi demisionēt  ministram nav saistoši, tie ir vērtējami kā viedokļi vai priekšlikumi attiecīgajam lēmuma pieņēmējam.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU